Ar bruņurupuča pacietību

2015. gada 29. maijs 00:00

1766

Aizraušanās. Kolekcionēšanā prasmīgi iesaista bērnus.

Labdien, Anita! Es arī esmu Anita un arī krāju bruņurupučus, – tāda bija raksta autores un varones iepazīšanās, jauks pārsteigums, ko sarīkoja Anitas Ozolas kolēģi SOS bērnu ciematā Bauskas novada Īslīcē.

Lai dzīvē nepazustu
Anita Ozola pēc SOS mammas darbā nostrādātajiem 17 gadiem joprojām ir aizrautīga, izdomas bagāta, dzirkstoša sieviete. SOS ģimenē Anitai audzināmi četri puikas un meitiņa, pašas bērni Bauskā jau lieli, esot ļoti radošas personības.

Par zēniem daudz jādomā, ar ko viņus nodarbināt. «Pievilināju makšķerēšanai, bet es taču no tiem āķīšiem neko nesaprotu, lūdzu savu vīru palīgā, jo viņš ar’ liels makšķernieks. Nu mani puikas šajā hobijā daudz ko jau iemācījušies,» stāsta Anita un rāda divu līdaku galvu izbāzeņus. Zivis puiši noķēruši un pēc tam internetā meklējuši, kā trofejas saglabāt.

«Ja maniem SOS bērniem īpaši labi nepadodas matemātika un rakstīšana, man jādara viss, lai viņi apgūst dažādas prasmes, lai vēlāk dzīvē nepazustu. Tāpēc viņi apmeklē pulciņus, zēni jau māk velosipēdam riteni nomainīt un salabot daudz ko citu. Es stāvu garās rindās, lai pieteiktu savējos vasaras nometnēs.»

Sākums ar piekariņu
SOS ģimenes mājā «Kļaviņas» ceļā uz mammas istabiņu otrajā stāvā kāpņu laukumā mūs sagaida liela bruņurupuča figūra. Nodrošinot mājai aizsardzību. To par bruņurupučiem zinājuši jau senajā Ķīnā, kur pie valdnieku mājām bija bruņurupuču dīķi un pie durvīm – dzīvnieku tēli. Anitas istabā elpa aizraujas – plauktos bruņurupucīšu un rupucēnu krāvumi, pie sienām zīmējumi un rotaslietas. Kolekcijā esot 357 bruņurupuči.

Sācies viss ar nopirktu atslēgu piekariņu, kam galva vairāk pēc papagaiļa izskatās, bet pārējais ķermenis – pēc bruņurupucīša. Tad Anita izlēmusi vākt pievilcīgos dzīvniekus. Viņa vairākus eksemplārus pirkusi interneta veikalos, daudz dāvinājuši kolēģi, draugi un bērni. Anitai mugurā kolēģes sarūpēts T-kreks ar bruņurupuča bildi un pašas vārdu. Smejoties saimniece ved uz tualetes telpu – nesen saplīsis poda vāks, un viņa tepat Bauskā iegādājusies jaunu, ar glīti sazīmētiem bruņurupučiem.

Vākšana kā process
Dzīvojamajā istabā bruņurupuču nav, jo Anita nevēloties visiem uzspiest savu hobiju, taču bērni drīkst iet viņas istabā spēlēties. Mazāki ņēmuši plastmasas rupucīšus vannā līdzi, mīkstās mantiņas pa nakti ir blakus gultā.

Bērni paši veido bruņurupučus. Te ir bijušo SOS meitu meistarīgi šūti dzīvnieku formas spilveni un sēžamie, kas dāvināti Anitai. Kolekcijā ir no māla veidoti dzīvnieki, kas tapuši keramikas pulciņā. Ir bezgala daudz zīmējumu. Nupat viens bruņurupucis tapis no dzijas.
Anitas aizraušanās dod bērniem papildu darbošanos. Kolekcionēšana nav tikai mantu meklēšana un kraušana plauktiņā, tas ir izziņas process, kas attīsta prasmes un prātu, saka SOS mamma, pēc profesijas pirmsskolas pedagoģe. Vecākais SOS ģimenes puisis in-
terneta resursos sameklējis, ka 23. maijs ir Pasaules bruņurupuču diena. Turpmāk visi kopā izzinās šo dzīvnieku paradumus, sugas, dzīvesveidu utt.

Dāvanas nav problēma
«Nevienam nav problēmu atrast, ko man dāvināt,» nosaka Anita un atver dzeltenu lietussargu, kas apgleznots ar bruņurupučiem. «To uzdāvināja mana talantīgā meita Sanita. Te ir stāsts – vispirms vientuļš bruņurupucis dzīvo viens savā mājiņā, tad satiek draudzeni rupucīti, nu ir abi kopā mājiņā, virs kuras sazīmētas sirsniņas,» demonstrējot dāvanu, komentē mamma.

Kolekcijā ir papīra caurduris bruņurupuča formā, somiņas un maciņi, vērtīgas monētas ar bruņurupuču attēliem, par ko paldies sakot kolēģiem. Anita vēl nav atradusi kalkulatoru bruņurupuča veidolā.

Anita jau ir SOS vecmāmiņa. Rādot izaugušo bērnu bildes, viņa saviļņota stāsta: «Mātes dienā daudzi atbrauc ciemos. Agrāk domāju – jauki, ka sabrauc pilna māja, bet tad tie trauku kalni būs jāmazgā... Ziniet, te man ne reizi pēc viesībām nekas nav bijis jādara, ciemiņi paši visu nomazgā, jo tie esot mani svētki.»

INTERESANTI

Krievijas TV žurnālists Vladimirs Pozners, kuru Latvijas skatītāji atceras no PSRS un ASV teletiltiem 80. gados, arī krāj bruņurupučus. «Lai varētu nodzīvot tik ilgu mūžu kā dažas bruņurupuču sugas – pat 200 gadu –, ir vajadzīga tiešām liela pacietība,» uz jautājumu, kas viņu dzīvniekos pievelk, atbildējis V. Pozners.

Bruņurupucis tiek uzskatīts par vislabvēlīgāko un dievišķīgāko radījumu, kas nes lielu veiksmi un ir ilga mūža simbols. Bruņurupucis palīdz karjeras izaugsmē, tālab to vajagot novietot birojā.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar bruņurupuča pacietību

Kategorijas