BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izdod grāmatu un aicina uz izstādi

Aina Ušča

2015. gada 27. maijs 00:00

1023
Izdod grāmatu un aicina uz izstādi

Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis 24. mai-jā – pils 279. jubilejā – Zelta zālē prezentēja jauno monogrāfiju «Rundāles pils. Vēsture». Tā ir pirmā daļa no triloģijas, kurā ietilps pils vēsture, restaurācija un objekta detalizēta inventarizācija. Pils svētkos atklāja rokoko stilam veltītas trīs telpas, ar kurām papildināta pastāvīgā ekspozīcija «No gotikas līdz jūgendstilam».

Dāvina monogrāfiju
Grāmatas prezentācijā I. Lancmanis atgādināja, ka monogrāfijas izdošanu finansēja mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonds. Šogad paiet pieci gadi kopš Teterevu fonda dibināšanas un vēsturiska dokumenta parakstīšanas par dāsna finansējuma piešķiršanu Rundāles pils restaurācijas pabeigšanai. Baroka arhitektūras pieminekļa restaurācija noslēdzās pirms gada.

Jaunās grāmatas eksemplārus autors pasniedza Inārai un Borisam Tetereviem, Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas projekta patronesei Lilitai Zatlerei, princim Ernstam Johanam Bīronam. Monogrāfiju saņēma Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, vairāku muzeju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un citu iestāžu pārstāvji.

«Grāmatu rakstīju trīs gadus, bet arhīvos un bibliotēkās materiālus vācu visu mūžu kopš 1965. gada, kad es un Leopolds Kļaviņš nokļuvām Rundālē. No Jelgavas ti-pogrāfijas monogrāfiju saņēmām 23. maijā. Pagaidām nav nodrukāta visa tirāža. Grāmatas pirmais sējums ir dokumentālās liecībās bal-stīts, hronoloģisks vēstījums par visu, kas noticis pils ēkā un apkārtnē. Otrais sējums tiks veltīts restaurācijai, kas turpinājās 50 gadus. Trešā sējuma uzdevums būs detalizēti parādīt Rundāles pili kā pieminekli, katra stāva telpas, to māksliniecisko apdari, interjera fragmentus un detaļas,» stāsta I. Lancmanis.

Laikmetu estētika
Monogrāfija vizuāli atšķiras no iepriekšējām grāmatām par pili – vāka noformējumā nav izmantotas krāsu fotogrāfijas. Vāka dizainā redzama iepriekšējo gadsimtu poligrāfijas estētika – nekā lieka un koša, tikai nosaukums uz neitrāla fona. To ieteikusi grāmatas māksliniece Inese Hofmane. Pērn viņa veidoja dizainu apjomīgai monogrāfijai «Portrets Latvijā. 19. gadsimts». I. Hofmane bija Bauskas mākslas skolas pirmā direktore, viņa priecājās Rundālē satikt bijušos kolēģus un kādreizējos audzēkņus.

I. Lancmanis pateicās daudzajiem speciālistiem, kuri piedalījušies grāmatas tapšanā. Viņu vidū ir pils muzeja fotogrāfi Ints Lūsis, Pēteris Vanags, Velta Leijere, Leopolds Kļaviņš un Māra Brašmane, bijusī darbiniece Valda Vilīte, kura daudzus gadus Maskavas arhīvos pētīja Rundāles pils vēsturi.

Eksotisku smaržu vāzes
Neparasta svētku dienas epizode bija smaržu trauku jeb popūriju eksponēšana un atvēršana hercogienes apartamentos. Ikviens apmeklētājs varēja pasmaržot vēsturiski autentiskus aromātus, kas 18. gadsimta pilīs apslāpēja fizioloģisko norišu nepatīkamās smakas. Smaržu maisījumi atrodas dekoratīvās vāzēs ar vāku. Pašlaik hercogienes kabinetā var aplūkot un pasmaržot trīs fajansa popūriju komplektu, kas 18. gadsimta 3. ceturksnī darināts Zviedrijā.

Pils muzeja speciālisti, Laumas Lancmanes iedvesmoti, pētīja dažādus vēstures avotus un meklēja 18. gadsimtā izmantotās aromātu receptes. Vairākas smaržu sastāvdaļas iegādātas ārzemēs, Rundālē gatavoti garšaugu uzlējumi. Pils apkārtnē darbinieki lasīja vijolītes – vienu no svarīgām popūrija sastāvdaļām. Rundāliete Laura Ikerte teic, ka ziemā ciema ģimenes cītīgi krāja apelsīnu un citronu miziņas, lai muzejniekiem palīdzētu izgatavot vēsturisko smaržvielu kombinācijas.

Aromātu maisījuma sagatavošana ir visai sarežģīta un ilgstoša. Smaržu traukos saliktie kaltētu ziedu, augu, augļu, eļļu un sveķu maisījumi pūstot un fermentējoties rada īpatnēju smaržu buķeti. Tā ir patīkama, lai gan ļoti atšķirīga no rūpnieciski ražotiem aromātiem. Pamatsmarža Rundāles popūrijos atgādina vīraka un citrusaugļu kombināciju.

Zeltīts un zaļš
Dekoratīvās mākslas ekspozīcijā «No gotikas līdz jūgendstilam» pils dzimšanas dienā atklāja rokoko stilam veltītas telpas. Pirmajā eksponāti projicējas uz Latvijas piļu, muižu un baznīcu fotokolāžu fona. Tās klāj visas sienas un griestus. Grīda veidota no Rundāles pils vēsturisko parketu fragmentiem. Centrālais eksponāts ir Svētes pils zeltītās durvis. Šajā pilī Kurzemes hercogs Pēteris 1779. ga-da 14. oktobrī bildināja Mežotnē dzimušo Annu Doroteju fon Mēdemu. Eksponēts hercoga bibliotēkas ozolkoka griezuma skapis – vienīgā oriģinālā pils 18. gadsimta mēbele, citi priekšmeti.

Nākamajā telpā izstādīti restaurētie Puzes muižas zaļi krāsotie un sudrabotie koka paneļi. Tas ir vienīgais koka paneļu pielietojums Latvijas muižās 18. gadsimtā, jo modē tolaik bija lakoti paneļi.

Trešajā telpā ir iekārtots Eiropas 18. gadsimta porcelāna kabinets. Oriģinālie trauki ražoti vairākās slavenās manufaktūrās un ir daļa no Rundāles pils porcelāna kolekcijas.