BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar motociklu pretī sapnim

Vilnis Auzāns

2015. gada 27. maijs 00:00

68
Ar motociklu pretī sapnim

Saulei grimstot aiz horizonta, pirmdienas, 25. maija, vakarā tumši zils motocikls «Minsk» Grenctālē šķērsoja Latvijas–Lietuvas robežu. Pasaules apceļotājs, mūziķis, televīzijas redaktors, kultūras darbinieks no Bauskas novada Gailīšu pagasta Mārcis Pļaviņš no sarkanās mugursomas izvilcis kārtējo sapni un devies to piepildīt.

Šoreiz viņa skatiens vērsts dienvidaustrumu virzienā. Šķērsojot vairāk nekā desmit Eiropas un Āzijas valstis, Mārcis nolēmis nonākt Indijas pilsētā Vārānasī. Pēc tam būs atceļš pa citu maršrutu. Mārča sabiedrotais šajā piedzīvojumā ir pirms vairāk nekā 20 gadiem Baltkrievijas rūpnīcā ražotais motocikls «Minsk MMVZ- 311212».

Brīvības izjūta
«Ideja ceļot ar moci dzima pirms vairākiem gadiem, kad ar «stopiem» biju aizkūlies līdz Hondurasai. Tur, braucot ar sabiedrisko transportu, vienubrīd pavērās tik fantastisks skats, ka es nodomāju – te varētu ar mocīti izlaist, tai jābūt lieliskai brīvības izjūtai! No tās reizes mani šī ideja urdīja. Bērnībā biju ar mopēdu pabraukājis, Kubā iemēģināju motorolleru, taču ar īstu moci nekad nebiju braucis. Tad arī nolēmu – ceļošu ar motociklu,» atceras Mārcis.

Viņš par ceļojuma mērķi neizvēlējās Sicīliju vai Norvēģijas ziemeļus, bet gan Indiju. Turp viņš dodas ar 1992. gadā no konveijera nonākušo, ilgu laiku pie kāda vīra Bauskas pusē bezdarbībā snaudušo motociklu «Minsk». «Es nevienam neko negribu pierādīt. Es tikai vēlos apliecināt pats sev veco patiesību – tu vari izdarīt visu, ja esi par to ļoti pārliecināts,» tāds ir ceļotāja moto.

Divreiz salikta «sirds»
Mārcis atzīst – problēmas ir iespējamas, taču tās ir pārvaramas. «Minskas» «sirdi» – motoru – Mārcis divas reizes pats ir izjaucis un salicis, pārējie mezgli montēti un uzlaboti neskaitāmas reizes. Ja arī «dzelžos» kaut kas nobruks, ceļotājs ir apņēmības pilns to saremontēt.

Mājās palicējiem satraukumu rada brauciena maršruts, īpaši iecere šķērsot Afganistānu un Pakistānu. «Arvien vairāk pārliecinos, ka mēs dzīvojam milzīgā stereotipu varā. Gatavojoties braucienam, daudz lasīju Afganistānā pabijušu cilvēku ceļojumu piezīmes. Tekstos dominē pozitīvais, vietējo ļaužu viesmīlība, labvēlīga interese. Es saprotu – ir šajās valstīs nedroši reģioni, bet man ir ne tikai sapnis mugursomā, bet arī galva uz pleciem. Ticu, ka tā man neļaus apzināti iekulties nepatikšanās. Neslēpšu, mazā, mazā blašķītē esmu paņēmis līdzi arī bailes – emociju balansam,» ar pārliecinātu smaidu sejā noteic Mārcis.

Galamērķa izvēli motociklists nepamato ar gariem, filozofiskiem traktātiem par dvēseles apskaidrības un esības meklējumiem. «Ja reiz braucienam izvēlējos tik «traku» moci, tad mērķim arī bija jābūt gana neprātīgam. Aizbraukt ar «hārliju» uz Portugāli – to var ikviens. Ar «Minsku» uz Indiju – tas ir izaicinājums,» teic ceļotājs.

Neiestigt Krievijas ziemā
Ceļojums ir saplānots aptuveni. Ir daži konkrēti pieturas punkti, pārējais – kā laiks un situācija noteiks. Sofijā Mārci gaida vēl viena sapņa piepildījums – lēciens ar izpletni. Gruzijā un Armēnijā ir mērķis baudīt izdaudzināto kaukāziešu viesmīlību. No Indijas paredzēts «iešmaukt» Nepālā. Sākotnēji bija plāni kādā kanjonā nolēkt ar virvi. Taču nesenā dabas stihija šo ieceri, visticamāk, mainīs. Mārcis ir apņēmies Nepālā pāris nedēļu pastrādāt brīvprātīgo darbu. Par Krieviju ceļiniekam ir aptuveni plāni, izņemot vienu – Latvijas robežu atceļā šķērsot, vēlākais, novembrī. «Negribu kā Napoleons iestigt Krievijas ziemā,» nosmej ceļotājs.

Līdzīgi kā iepriekšējos pasaules apceļojumos, Mārcis nav apkrāvies ar mantām – līdzi tikai pats nepieciešamākais, rezerves bikses, divi apavu pāri, siltā veļa, dators, telefons, fotoaparāts, telts, prīmuss ūdens vārīšanai. Produktu nav daudz, pirmajām dienām žāvēta desa, rupjmaize, gaļas konservi, šokolāde. Pēcāk pasaule pabaros, ceļotājs nosauc jau agrāk pārbaudītu risinājumu.

Patiess pret sevi
Par braucienu ar «Minsku» uz Indiju apkārtējiem stāstīts vairāk nekā gadu. Starts tika atlikts vēl un vēl. Kāda Mārča paziņa sprieda – varbūt tā ir zīme no augstākiem spēkiem vēl nebraukt, vēl pagaidīt. Labu vai nelabu vēstošām zīmēm Mārcis negrib ticēt, viņu vada pārliecība. «Tāds stāvoklis kā pašlaik man nav bijis. Visas zīmes rāda – ir jābrauc. Esmu patiess pret sevi – es gribu, un es daru,» sacīja ceļotājs pāris dienu pirms starta atpūtas kompleksā «Miķelis», kur labākajiem draugiem bija sarīkojis «Atā ballīti».

«Bauskas Dzīves» uzrunātie līdzās dažādībai ieceres vērtējumā pauda pārliecību, ka Mārcis iecerēto paveiks. «Ideja var šķist biedējoša citiem cilvēkiem, tikai ne Mārcim,» secina viņa krustmeita Kitija Kritnere. «Ģimenē esam pieraduši pie Mārča trakajiem plāniem, kuri gan nav bijuši tik riskanti kā šis. Taču mēs neesam centušies viņu atrunāt, jo ticam viņa spējām. Par «Minskas» spējām gan es tā neteiktu.»

Pasaule par mazu
Ceļotāja draugs Kaspars Priedols pārliecināts, ka Mārcis atgriezīsies, būtiski nemainījies: «Piedzīvojumu gars viņā neizzudīs nekad. Tieši tādēļ Mārcis ir mans labākais draugs. Es Mārcim vēlu plānot maršrutu tā, lai «Minskai» benzīns neaptrūkstas.»

Nākotnē Mārci prātīgāku vēlētos redzēt draudzene Baiba Veipa: «Var notikt brīnums, kad Mārcis atrod harmoniju sevī, kaut kur kalnos Indijā apjauš mieru, saskata pasaules lietu kārtību, bet tad tas tiešām būtu brīnums. Vēlu Mārcim lēmumus pieņemt bez stresa, ticēt un nešaubīties, jo viņš var. Varbūt bez «Minskas» un ar vilcienu no Maskavas, bet Mārcis atgriezīsies.»

Draugs kopš skolas gadiem Mārtiņš Blušs pats tādā braucienā nedotos: «Taču Mārcis brauc, un es viņu atbalstu. Es viņu saprotu. Mārcim ir citāds DNS. Viņam piedzīvojumi piestāv. Par draugu es nebaidos, jo pasaule ir par mazu, lai Mārcis tajā pazustu. Kad viņš atgriezīsies, vēlu, lai mugursomā ir nākamais sapnis.»

Kopā strādājot, Mārci Pļaviņu iepazinusi televīzijas producente uzvariete Ilze Jansone. «Mārča piedzīvojumi mani nepārsteidz, viņam tas trakums, šķiet, iedzimts. Līdzās nemiera garam Mārcī ir fantastiska spēja radīt mieru apkārtējos. Kad viņš ienāk telpā, tā piepildās ar pozitīvu gaisotni, ar smaidu cilvēku sejās. Viņš ir harismātiska personība, sapņotājs un vienlaikus prātīgs cilvēks. Tas manī rada drošības izjūtu par šo piedzīvojumu,» vērtē I. Jansone.

Mārča Pļaviņa gaitas piecus mēnešus ilgajā ceļojumā var vērot virtuālajā vidē vietnē arsapnimugursoma.lsm.lv, kā arī mikroblogu vietnē facebook.com/thedreamrouteblog.