Bauskas pašvaldības atklātā vēstule

Ieva Šomina, Bauskas novada sabiedrisko attiecību speciāliste

2015. gada 22. maijs 12:21

1525

Jau ilgstošā laika periodā laikraksta „Diena” žurnālistes Kristīnas Putincevas sagatavotajās publikācijās paustais viedoklis maldina sabiedrību un diskreditē Bauskas novada pašvaldības darbu. Ir skaidri saskatāmas pazīmes, ka šīs publikācijas tiek izmantotas kā instruments iekšējās politiskās cīņās Bauskas novada domē, tiešā veidā skarot arī pašvaldības vadību, Bauskas novada administrācijas darbu un darbiniekus. Šāda maldinoša un vienpusēja informācija pausta arī publikācijās:

• Iepirkuma dārgās lamatas; Autors: Kristīna Putinceva, Diena. 2014.gada 27.augusts
• Bauskā sporta halles būvniecību maldinoši dēvē par rekonstrukciju; Autors: Kristīna Putinceva, Diena. 2015.gada 6. marts
• Nedienām jauni vaibsti; Autors: Kristīna Putinceva, Diena. 2014.gada 23. oktobris
• Starptautiskā sadraudzība un tai tērētās summas kā pašvaldību spogulis; Autors: Kristīna Putinceva. 2014. gada 3.septembris

Arī 2015.gada 12.maija laikrakstā „Diena” publicētajā žurnālistes Kristīnas Putincevas publikācijā „Pašvaldību stūrē kā privātuzņēmumu” sniegtā informācija ir nepatiesa, faktu izklāsts ir subjektīvs un falsificēts, ar tendenci uz sabiedrības maldināšanu par Bauskas novada pašvaldības darbu.

Sadarbība ar presi vienmēr bijusi operatīva un korekta

Publikācijas ievadā Bauskas novada pašvaldībai tiek pārmests gausa informācijas apmaiņa un sadarbības ar presi trūkums. Bauskas novada pašvaldība vienmēr ir bijusi atvērta sadarbībai ar medijiem. Atbildes tiek sniegtas operatīvi, un tajās detalizēti izklāstīta prasītā informācija. Ir gadījumi, kad mediju pieprasītā informācija ir cieši saistīta ar kādas citas kompetentas institūcijas atzinumiem un, līdz šo atzinumu saņemšanai, pašvaldība informāciju nav tiesīga sniegt. Sabiedrisko attiecību speciālisti Bauskas novada pašvaldībā nekad no vadības nesaņem ne rakstiskus, ne mutiskus rīkojumus nesniegt atbildes medijiem. Gadījumos, kad pašvaldība pamatota iemesla dēļ atturas no viedokļa paušanas, tas mediju pārstāvim tiek korekti paskaidrots un pamatots. „Laikraksta "Bauskas Dzīve" un Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciālistu savstarpējo komunikāciju vērtēju kā lietišķu, profesionālu, operatīvu. Nav bijis mūsu praksē vispār gadījumu, kad administrācija ignorētu žurnālistu jautājumus vai pieprasītu jautājumus ierakstītas vēstules veidā. Atbildes laikraksts no Bauskas novada administrācijas saņem pat dažu stundu laikā, par mēnesi nekad nav bijis runas,” sadarbību ar Bauskas novada pašvaldību raksturo laikraksta „Bauskas Dzīve” redaktore Anita Rozentāle.

Pašvaldība noraida apvainojumus par nepatiesiem anketu rezultātiem

Nekompetents un ar faktiem nepamatots ir arī sporta halles būvniecības uzsākšanas procesa un ar to saistītās publiskās apspriešanas norises izklāsts. Sporta halles būvniecības publiskā apspriešana ilga no 2015.gada 2.marta līdz 2015.gada 23.martam. Lielākā daļa iedzīvotāju aizpildīto aptaujas lapu tika iesniegtas jau marta vidū. Pēdējās anketas tika saņemtas 23.marta vēlā pēcpusdienā. Aptaujas lapas tika pārskaitītas vairākas reizes un 2015.gada 26.martā, piedaloties Bauskas novada pašvaldības iestādes „Bauskas novada administrācija” izpilddirektora vietniecei Inetai Ruhockai, Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko speciālistei Ievai Šominai un Kancelejas vadītājai Līgai Jubertei tika sastādīts akts, kurā fiksēts, ka publiskās apspriešanas laikā no 2015.gada 2.marta līdz 2015.gada 23.martam saņemtas 338 aptaujas lapas. 228 aptaujas lapās iedzīvotāji izteikuši atbalstu sporta halles būvniecībai Pilskalna ielā 26, Bauskā atbilstoši SIA „Projektēšanas birojs AUSTRUMI” izstrādātajam tehniskajam projektam, 60 aptaujas lapās iedzīvotāji noraida sporta halles būvniecību, savukārt 50 aptaujas lapas uzskatāmas par nederīgām (nav norādīts iesniedzējs, vai tas nav identificējams, u.c.) No 50 nederīgajām anketām ar atbalstošu viedokli bija 32, ar noraidošu viedokli 18 aptaujas lapas.

Bauskas novada administrācija 2015.gada 24.martā, apkopojot publiskās aptaujas lapas, konstatēja, ka četrpadsmit aptaujas lapas ir vienādi elektroniski aizpildītas, piecās no tām pat ir identiski vienāda kļūda datumā, norādīts “22.02.2015.” datums, kad Bauskas novada dome vēl nebija pieņēmusi lēmumu par publiskās apspriešanas rīkošanu. Telefoniski sazinoties ar vairākiem aptaujas lapu iesniedzējiem, divi iesniedzēji noliedza, ka šādu aptaujas lapu būtu pildījuši un iesnieguši, kā arī informēja, ka nav zinājuši par šādu publisko apspriešanu un paredzēto sporta halles būvniecību Bauskā. Iepriekšminētais radīja aizdomas par nelikumīgu personas datu izmantošanu un nepamatotu personu datu izgūšanu no Iedzīvotāju reģistra, publiskās apspriešanas aptaujas lapu aizpildīšanai. Turklāt kļūdainās aptaujas lapas bija vienādi noformētas ar vienu no Bauskas novada administrācijas darbinieces aizpildīto anketu, kas mudināja uz aizdomām, ka aptaujas lapas noformējusi viena un tā pati persona. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece I.Ruhocka, pēc šo faktu atklāšanas uzsāka apstākļu noskaidrošanu, jo iespējamā personas datu izmantošana ir sodāma un nedrīkst tikt atstāta bez ievērības.

Bauskas pilsētas stadionā nepieciešama moderna, prasībām atbilstoša slēgtā sporta halle

Publikācijā ir apšaubīta plānotās sporta halles būvniecības vieta. Pašvaldība uzskata, ka sporta halles būvniecībai izvēlētā vieta ir loģiski saprotama un pamatojama. Viens no Bauskas lepnumiem ir sporta stadions, kurā aktīvi sporto novada bērni un jaunieši, trenējas pieaugušie, notiek dažāda līmeņa vietējas, nacionālas, pat starptautiska līmeņa sacensības. Izprotot šo nenovērtējamo resursu, kuru pašvaldība saņēmusi mantojumā vēl no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, bet ļoti labi apzinoties, ka attīstībai ir jāturpinās, ir tikai saprotami, ka stadionam ir nepieciešama moderna slēgtā sporta halle, kas kontekstā ar tur jau esošo sporta būvi veidotu vienotu sporta kompleksu. Plānojumā paredzēts ne vien izbūvēt ēku, bet arī mūsdienīgi sakārtot volejbola, tenisa un handbola laukumus. Terasēs plānots izvietot soliņus un atpūtas vietas sporta bāzes apmeklētājiem. Būvniecības noslēgumā, paredzēts sakārtot pilsētnieku iecienītu peldvietu Mūsas upes krastā, radot pievilcīgu kopskatu pilsētas vidē. Tāpat maldīgi ir norādīt, ka ēka tiks iegremdēta zemē. Pazemē neatrodas neviens no ēkas stāviem, bet, izbūvējot ēku krasta terasēs, daļa no ēkas zemākā līmeņa konstrukcijas piekļausies pielīdzinātajai nogāzei. Pēc projektētāju aprēķiniem oriģinālais projektēšanas risinājums varētu palielināt projekta izmaksas līdz 5 % no kopējām ēkas būvniecības izmaksām.

„Novada domes nav gatava gaidīt gadu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas, iespējams, drīzumā tiks piešķirti arī sporta būvēm. R.Ābelnieks atklāj, ka tiekot gatavota iepirkuma dokumentācija”, publikācijā norāda Putinceva. Šobrīd jau precīzi iezīmētas jaunā 2014. – 2020.gada plānošanas perioda prioritātes, tāpat samērā skaidras ir arī darbības programmas. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka pašvaldībām būs pieejami ES līdzekļi jaunu sporta būvju būvniecībai. Arī iepirkuma dokumentācijas gatavošana nenozīmē tūlītēju iepirkuma procedūras uzsākšanu. Iepirkuma dokumentācijas sagatavošana ir laikietilpīgs process, tāpēc darbs tiek uzsākts laicīgi, lai brīdi, kad būs tāda iespēja, varētu, lieki nevilcinoties, izsludināt iepirkuma procedūru.

Analizējot Bauskas novada pašvaldības finanšu situāciju, pielietotas nekorektas datu salīdzināšanas metodes

Publikācijā apskatītas un no žurnālistes redzes punkta analizētas arī Bauskas novada pašvaldības finansiālās saistība. Publikācijā norādīts, ka „pašlaik aizņēmumi sastāda teju 16 miljonus eiro, kas ir desmit procenti no pamatbudžeta ieņēmumiem, neieskaitot mērķdotācijas.” Šis apgalvojums ir klaji maldinošs, jo no tā izriet, ka pašvaldības pamatbudžeta (PB) ieņēmumu apjoms, neieskaitot mērķdotācijas, ir 160 milj. euro, patiesībā PB ieņēmumu apjoms ir 18,2 milj. euro. Tāpat publikācijā tiek pausts, ka „valsts kopējie aizdevumi visām pašvaldībām veido 24 miljonus eiro.” Pielietotā datu salīdzināšanas metode ir ļoti nekorekta. Konkrētajā gadījumā 15,7 milj. euro, kas ir Bauskas pašvaldības aizņēmumu saistību apjoms uz 31.03.2015., un ir veidojies ilgstošā laika periodā pat no laika pirms novada izveides 2009.gadā, būtu jāsalīdzina ar visu pašvaldību aizņēmumu parādu kopapjomu uz šo pašu periodu, kas ir 999,0 milj. euro (saskaņā ar Valsts kases š.g. 1.ceturkšņa biļetenā pieejamiem datiem, 4. lapā). Savukārt 24 milj. eiro, ir š.g. 3 mēnešos (K.Putincevas publikācijā tiek noklusēts!) Valsts kases izsniegtie aizdevumi visām pašvaldībām.

„Pašvaldība aizņemties drīkst gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem mērķiem un tikai pēc tam, kad aizņēmuma ņemšanu ir atbalstījusi Finanšu ministrija. Tātad pašvaldības finansiālā situācija tiek vērtēta, un nekāda lielā rīcības brīvība aizņemšanās jomā nav iespējama. Jāatzīmē, ka pašvaldības kārtējā gadā atmaksājamo saistību apmērs nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim. Bauskas novada pašvaldībai saistības veido 9,74 procentus (jaunākie dati uz 30.04.2015.) no 2015.gada plānotajiem ieņēmumiem. Aizņemtie līdzekļi tiek ieguldīti novada attīstībā,” novada finansiālo situāciju raksturo Ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe.

Nekorekti ir apgalvot, ka pašvaldība aizņēmusies līdzekļus automašīnu iegādei. Ievērojot to, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības (preču pirkšana vai noma vai pakalpojumu saņemšana, vai būvdarbu veikšana ar samaksas termiņu, kas pārsniedz 12 mēnešus) atbilstoši likuma „Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, pašvaldība nav iegādājusies automašīnas līzingā, ko apliecina Valsts kases mājas lapā pieejamais pārskats „Par aizņēmumiem”.

Būs jāatgriežas pie jautājuma par skolas likvidāciju

Jautājums par Mežotnes internātvidusskolas likteni pašvaldībā bija aktuāls jau iepriekšējā sasaukuma laikā. Līdzīgi kā iepriekš, arī šoreiz Mežotnes internātvidusskolas likvidācijas jautājums neguva vairākuma deputātu atbalstu un, 2015.gada 20.februārī pret skolas likvidāciju balsojot deputātiem A.Novickim, A.Feldmanim, S.Jirgensonei, U.Kolužam, A.Kursītei, J.Landorfam, I.Nagņibedai, J.Rumbam, M.Ružam un V.Čačam, tika pieņemts lēmums skolu saglabāt. Par galvenajiem skolas pastāvēšanas argumentiem kļuva direktores Daces Peņķes nākotnes redzējums un vērienīgās ieceres attiecībā uz to, kā dažādot skolas piedāvājumu un piesaistīt jaunus audzēkņus, kā arī ēku uzturēšanas izmaksas, kuras pašvaldībai būs neatkarīgi no tā, vai izglītības iestāde, kas tajā izvietota, darbojas, vai tiek slēgta.

Priekšsēdētāja vietnieka rīcību izvērtē KNAB

Gadījums ar Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Alvja Feldmaņa dienesta auto nav vērtējams viennozīmīgi. Nosodāma ir domes priekšsēdētāja vietnieka rīcība apstāklī, ka viņš, pretēji tam kā to paredz domes lēmums, savu dienesta auto nenovietoja tam paredzētajā auto stāvvietā, bet gan pie sava privātīpašuma. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldības vadības darba laiks ir nenormēts. Ļoti bieži vadošās amatpersonas savus amata pienākumus veic arī ārpus darba laika. Šādās reizēs dienesta auto izmantošana ir saprotama. Kā norāda domes priekšsēdētāja vietnieks A.Feldmanis, gada garumā degvielu automašīnai Audi A4 viņš daļēji iegādājies arī par saviem privātajiem līdzekļiem, jo noteiktā degvielas norma 8l/100km neatbilda faktiskajam degvielas patēriņam. Šāda priekšsēdētāja vietnieka rīcība nav atbalstāma. Pēc A.Feldmaņa lūguma tika veikti mērījumi faktiskajam degvielas patēriņam transportlīdzeklim Audi A4 un pārbaudot degvielas patēriņu atbilstoši ekspluatācijas apstākļiem, tika konstatēts, ka faktiskais degvielas patēriņš ir 12 litri uz 100 km. Balstoties uz šī fakta konstatāciju, ar domes lēmumu tika izdarīti grozījumi Bauskas novada domes 2013.gada 7.augusta lēmumā „Par Bauskas novada pašvaldības īpašumā esošo transportlīdzekļu nodošanu lietošanā domes priekšsēdētāja vietniekam un pašvaldības izpilddirektoram”. 2015.gada 17.aprīlī Bauskas novada domē no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemts dokuments Nr.3-14.3/1169 „Par informācijas sniegšanu.” Prasītā informācija KNAB ir sniegta.

Pamatojoties uz likuma “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” 21.pantu un balstoties uz visu augstākminēto, kā arī, ņemot vērā žurnālistes K.Putincevas publikācijā paustos izteikumus, kas personīgi aizskar pašvaldības amatpersonas, Bauskas novada pašvaldība pieprasa laikraksta „Diena” redakciju publiski atsaukt 2015.gada 12.maija laikrakstā „Diena” žurnālistes K.Putincevas publikāciju „Pašvaldību stūrē kā privātuzņēmumu”, kas satur nepatiesas ziņas par Bauskas novada pašvaldību, kā arī atvainoties publikācijā minētajām personām par viņu personību aizskarošajām piezīmēm. Tāpat Bauskas novada pašvaldība aicina publicēt šīs atklātās vēstules pilnu saturu laikrakstā „Diena”. Aicinām izvērtēt žurnālistes, publikācijas autores Kristīnas Putincevas profesionalitāti un rīcību sniedzot laikrakstā “Diena” nepatiesu un nepierādītu informāciju, tādejādi neievērojot likuma “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” 25.pantā noteiktās žurnālistu tiesības un rupji pārkāpjot žurnālistu ētikas kodeksu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas pašvaldības atklātā vēstule

Kategorijas