Komentāri: ēnu ekonomika Latvijā – 23% no IKP

Valstī pelēkā zona tautsaimniecībā nemazinās. Kāda ir jūsu attieksme un viedoklis par to?
Neredzam izlietojumu
Ruta Āboliņa, SIA «Kadiķis R» vadītāja Iecavas novadā:
Mēs visi gribam dzīvot godīgi, tāpēc samazināt ēnu ekonomiku vispirms var, samazinot nodokļus. Otrs apstāklis ir maksātspēja – jo vairāk būs klientu, kas pērk mūsu pakalpojumus un produkciju, jo lielāks būs iekšējā patēriņa apgrozījums. Nākamais ir palielināt eksportu un ievest mazāk citur ražotā. Rīgā nakts tirgū mūsu gurķus nepērk, tie maksā 1,40 – 1,50, bet poļu gurķi – 1 eiro kilogramā. Cilvēkiem nav tik daudz naudas, lai viņi izvēlētos vietējos produktus.
Tikmēr nodokļu naudu izmet pa labi un pa kreisi. Nereti redzu, ka Iecavā, Ķekavā pa dienu deg gaisma, tas ir lieks tēriņš. Lai valsts aparāts netērē tik daudz! Jāsakārto pārvaldes sistēmas, lai firmas vai ierēdņi, kas slēdz līgumus par nodokļu naudu, atmaksā lieki izmesto par sliktu darbu. Lai deputāti nebrauc ar džipiem, bet ekonomiskām mašīnām!
VID tagad plucina mazos uzņēmējus, bet lielajiem neķeras klāt, taču pelēkā zona ir katrā uzņēmumā. Lielie paņem valsts pasūtinājumu, 20% atdod piešķīrējiem iestādē, patur 20% sev un pārējo sadala apakšuzņēmējiem – lai izgrozās un izpilda darbu, kā var! Kā citādi valsts un pašvaldību darboņi kļūst apaļi un sakrāj miljonus, brauc ar glaunām mašīnām, ceļ mājas sev un bērniem? Ne jau par pliku algu. Mēs patiesībā neredzam, kur paliek samaksātie nodokļi, ar to būtu jāsāk.
Ietaupa laiku
Pēteris (vārds mainīts), nelegāls automehāniķis:
Ēnu ekonomikai ir savi mīnusi – gan pabalstu trūkums, gan dažādi maksājumi, par kuriem neko neteikšu. Toties ir daudz citu ieguvumu arī bez nodokļu nemaksāšanas.
Nodokļi paši par sevi vien nav tā smagākā nasta. It īpaši, ja noformē mikrouzņēmumu. Tiesa, neredzu, par ko maksāt nodokļus, jo to naudiņu «virsotne» tik un tā sadala savās un pielīdēju kabatās.
Eksistē vēl citas jomas, kas prasa līdzekļus un laiku no «nelegāla» uzņēmēja. Man nav jāmaksā reģistrācijas nauda, jānolīgst revidents, jāuztur grāmatvedis, direktori, valdes locekļi un citas tamlīdzīgas personas. Tas ietaupa vairāk naudas nekā nodokļu nemaksāšana.
Turklāt varu plānot savu naudas plūsmu. Legālam uzņēmumam tas ir grūti – peļņas nodokļa aprēķins, avansa maksājumi un vēl daudz dažādu dokumentu, papīru, pārbaudes. Tāpēc daudzi uzņēmēji cenšas dažādi nobēdzināt ienākumus, lai tikai nebūtu jāuzrāda peļņa. Un beigās kaut kur tikai nokļūdies, un uzreiz uzliks aprēķinu tādu, ka visa legālā un nelegālā peļņa tam arī aizies.
Tā kā – ja arī mēs nopelnām kaut ko vairāk nekā legālie, tad tāpēc, ka varam veltīt vairāk laika tiešajam darbam, nevis papīru aizpildīšanai. Esmu pat dzirdējis uzņēmējus atzīstam, ka vieglāk uzreiz samaksāt soda naudu nekā censties tērēt laiku un visu izpildīt pareizi un samaksāt precīzi.
Iekasē vairāk
Ināra Pētersone, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore:
VID aktīvas darbības rezultātā pēdējos gados ir īstenoti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un veikti daudzi būtiski grozījumi normatīvajos aktos, kas vērsti tieši uz negodprātīgo nodokļu nemaksātāju darbības ierobežošanu un izbeigšanu. Šī gada pirmajos četros mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekasēto nodokļu ieņēmumu plāns ir pārpildīts par vienu procentu un ir iekasēts par 24,68 miljoniem eiro vairāk, nekā paredzēts plānā. Dati liecina, ka nodokļu maksātāju skaits, kā arī nomaksāto nodokļu apmērs pakāpeniski pieaug.
Pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku mērķtiecīgi īstenosim arī turpmāk. Tomēr vēlos uzsvērt, ka VID ir tikai viena no institūcijām, kas iesaistīta ēnu ekonomikas apkarošanā. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai koordinēts un kopīgā starpinstitūciju programmā balstīts pasākumu kopums sekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu ilgtermiņā.
Uzskatu, ka ļoti liela nozīme ir tieši sabiedrības izpratnei par godprātīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību un neiecietībai pret nodokļu nemaksātājiem ikdienā. Atbalstot nodokļu nemaksāšanu, ilgtermiņā zaudētāja ir visa sabiedrība, negūstot no valsts vēlamā apmērā un kvalitātē sociālos, izglītības, drošības, veselības, sabiedrības aizsardzības un citus vitāli svarīgus pakalpojumus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»