Vēsums labs labībai, bet ne dārzeņiem
Pirmos agros kartupeļus vietējie audzētāji šogad sagaida nedēļu vēlāk nekā pērn, jo dārzeņu augšanu kavē vēsais laiks. Savukārt graudaugiem tas palīdz labāk iesakņoties.
Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis, kuram ir gadiem ilga pieredze agro kartupeļu audzēšanā un piegādē vietējam tirgum, «Bauskas Dzīvei» teic: «Šovasar agrie kartupeļi būs nedēļu, pat dienas desmit vēlāk nekā pagājušajā gadā. Līdzīgi būs ar citiem dārzeņiem, kas aug klajā laukā. Kaut arī pavasaris bija agrs un visu sastādījām laikus, valda aukstums. Kopš marta bijušas tikai trīs siltas dienas, naktis ir aukstas. Pat ar agrotīklu piesegtajos stādījumos dārzeņi tik vēsā laikā aug ļoti lēni.»
Pērn pirmo vietējo kartupeļu ražu dažā Iecavas novada laukā vāca nedēļu pirms Jāņiem. Siltā laikā labāk aug arī lauka gurķi, kabači un zaļumi.
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Māris Narvils vērtē, ka vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar 1,5 – 2 reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. «Aukstumizturīgie dārzeņi sāk veģetēt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīva augšana sākas virs +10 grādiem,» skaidro M. Narvils, «tomēr vēsā laikā veidojas spēcīgāka sakņu sistēma, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labai ražai.»
Eksperts iesaka nogaidīt ar augsnes rušināšanu kartupeļiem, jo virskārtai jābūt vairāk iesilušai. Taču nedrīkstot aizmirst par nezāļu apkarošanu, arī burkānu un sīpolu sējumos. Kāpostu, seleriju un citu dārzeņu dēsti pirms izstādīšanas jānorūda, paturot ārā. Šogad noderīga būs stādījumu piesegšana ar plēvi vai agrotīklu.
Aukstā laika dēļ dārzos ilgāk notiek augļu koku ziedēšana, un apputeksnēšanai vajadzīgā bišu darbība ir nepietiekama. M. Narvils skaidro: «Situāciju daļēji glābj kamenes, kas lido arī aukstumā, taču pastāv risks, ka daļa ziedu paliks neapputeksnēti. Toties kaitēkļiem aukstums nepatīk, tāpēc to būs mazāk.»
Graudkopjiem vēsais pavasaris ir labvēlīgs, jo ziemāji labāk sacero, vasarāji lēnāk dīgst, tiem veidojas spēcīgāka sakņu sistēma. Jau vēstīts, ka šogad sējumi labi pārziemojuši, rapši jau zied.
Vērtē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis: «Salīdzinājumā ar pērno pavasari, kad kailsala dēļ līdz pat 90% ziemāju nācās pārsēt, šogad ir krietni pozitīvāka situācija. Vasarāji, kuru sēja Zemgalē sākās aprīlī, vēsajā laikā pagūs labi iesakņoties. Laika apstākļi dod potenciālu labai ražai.»
Šis pavasaris ir viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē – tas ilgst jau trešo mēnesi. Salnu postījumi Zemgalē nav novēroti. Kā liecina Norvēģijas Meteoroloģijas institūta prognoze, līdz plus 18 grādiem gaiss Bauskas pusē sasils šīs nedēļas otrajā pusē un nākamnedēļ, bet lielākoties diennakts vidējā temperatūra būs plus 11 – 14 grādu robežās.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»