Ziemas kartupeļi – hobijs gardēžiem?

2015. gada 20. maijs 00:00

348

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Nav universālas šķirnes
Ziemošana izmēģināta ar šķirni ‘Laura’, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

M. Narvils secina, ka šādai audzēšanai nav universālas šķirnes: «Latvijā apritē ir vairāk nekā 50 dažādu kartupeļu šķirņu, katra ar saviem plusiem un mīnusiem. Vērts izmantot agrās šķirnes, un ‘Lauru’ izvēlējos tāpēc, ka pašam tie ir vieni no iecienītākajiem kartupeļiem.»

Sēklu speciālists ņēmis no pagrabā ēšanai glabātajiem pāri palikušajiem kartupeļiem. Viņš atzīst, ka sēklu ir sarežģīti labi saglabāt līdz jūlija otrai pusei: «Jābūt izcili labam pagrabam. Kartupeļiem vajadzētu būt saasnojušiem – ar zaļiem, īsiem, drukniem asniem, lai paātrinātu sadīgšanu. Baltie etiolētie bumbuļu asni ir nevēlami, jo rada ražas zudumus, bumbuļi var vieglāk augsnē inficēties ar dīgstu puvi. Bumbuļi jādiedzē zemā gaisa temperatūrā un gaismā, kas jūlija sākumā ir grūts uzdevums.»

Uzskata par vārīgu
M. Narvils pauž: «Kartupeli uzskata par jutīgāku, nekā tas ir patiesībā. Dabas apstākļi jāiemācās izmantot un pielāgoties tiem.»
Iemesls metodes izmantošanai ir vēlme jau agri pavasarī ēst gardus kartupeļus, nevis tos, kas pagrabā savītuši un saasnojuši: «Cik gardi ir jaunie kartupeļi, zina katrs. Tie vilina ar plāno miziņu un maigo garšu, taču šis prieks ilgst divus mēnešus gadā. Šis paņēmiens ļauj tikt pie vienreizējās garšas jebkurā brīdī, kad vien ir pozitīva gaisa temperatūra. Es šos kartupeļus varēju baudīt februārī, martā un aprīlī, uzcienājot kolēģus.»

Audzēšanai ir vairākas svarīgas nianses, atklāj speciālists. «Augsnes ūdens caurlaidībai ir jābūt ideālai, lai vagās nekādā lietū neveidotos peļķes. Jāuzmanās ar mēslošanu, jo devu pārforsēšana novedīs pie bumbuļu sabojāšanās. Mikroelementi – bors, mangāns, cinks – nozīmīgi audzēšanas perioda otrajā pusē. Noslēgumā vajadzīgs kalcijs, magnijs, fosfors, nedaudz slāpeklis.» M. Narvils pats izmantojis kompostu, der arī iearts zaļmēslojums – viengadīgs baltais vai sarkanais āboliņš.

Lielas pūles un risks
Iecavas novada zemnieks Aigars Cirītis, kas gadiem specializējies agro kartupeļu audzēšanā, «Bauskas Dzīvei» teic – biznesa iespēju šajā metodē nesaskata: «Tās būtu pārāk lielas pūles un risks lielā platībā, ja vēlies tos pārdot. Salmi maksā naudu, pat ja tie jāsavāc no sava tīruma. Pērn ziema bija nekāda, bet mīnus 30 grādu salā zeme izsaltu pusmetra dziļumā. Pat ja būtu dziļš sniegs, kartupeļi sasaltu pilnībā un atkūstot nebūtu kvalitatīvi. Ja ziema ir ar lietu, salmi saplaks un pēc tam salā stādījumus vairs nepasargās.»

A. Cirītis atgādina vēl vienu risku – cīņu ar pelēm un citiem grauzējiem, kuru dēļ savulaik tulpju sīpolu audzētāji dārza dobes pusmetra dziļumā norobežoja ar ierakta šīfera plāksnēm. «Peles ziemā apēstu visu, kam tik tiktu klāt. Piekrītu – kādu spaineli sev pašam hobija un garšas dēļ varētu audzēt, bet pārdošanai tas būtu pārāk dārgi un riskanti,» teic saimnieks.

M. Narvils uzsver, ka ziemojošie kartupeļi nav jaunums: «Esmu dzirdējis par šādas metodes pastāvēšanu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pat tālaika Lauksaimniecības enciklopēdijā tas esot aprakstīts. Ja kāds laipni piedāvātu iepazīties ar tādu izdevumu, būtu pateicīgs.» Viņš plāno pētījumus turpināt, pārbaudot, kā pārziemos citas šķirnes, kā lielākā platībā augs diedzēti kartupeļi.

UZZIŅAI

Ziemas kartupeļu audzēšana
Der tikai smilšaina augsne, slānim jābūt irdenam vismaz 30 cm dziļumā.

Gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par 1,5 m.

Jāstāda retāk – starp rindām 80 – 90 cm, vagā starp stādiem – 45 – 50 cm.

Vagu virziens sakrīt ar valdošo vēju virzienu.

Ieteicams smidzināt ar fungicīdiem pret lakstu puvi.

Vagu profila veidošana jāapvieno ar nezāļu apkarošanu.

Jānovērtē maijvaboļu un sprakšķu kāpuru iznīcināšana, lai nesabojātu ražu.

Vagas rušinātas trīs reizes, pēdējo reizi – pirms lakstu sakļaušanās.

Stādījumi jāpasargā no salnām ar agrotīklu.

Lakstus pļauj oktobra otrajā pusē, kad veģetācija beidzas.

Pirmo kārtu salmu vai lapu uzsedz pie pirmajiem augsnes virskārtas mīnusiem.

Salā salmu kārtu papildina līdz 25 – 30 cm, piesedz ar plēvi, bet ne pilnībā.

Avots: M. Narvila izmēģinājuma secinājumi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemas kartupeļi – hobijs gardēžiem?

Kategorijas