Meža faunu iznīcina arī kailcirtes
Pēc 8. maijā publicētā raksta «Dedzina, lai atjaunotu» avīze «Bauskas Dzīve» saņēma lasītājas jautājumu: «Kas kontrolētās dedzināšanas laikā mežā notiek ar zvēriem, putniem un kukaiņiem? Daudz lasīts, ka ugunsgrēkos mežā tie parasti iet bojā. Kā to novērš vai nenovērš kontrolētajā dedzināšanā, un vai ir pareizi šādi iznīcināt faunu?»
– Atbild vides zinātņu maģistrs Raimonds Mežaks, Vecumnieku novada Kurmenes pagasta meža demonstrācijas saimniecības «Pūpoli» pārvaldnieks, sugu un biotopu eksperts grupā «Meži un virsāji»:
«Pilnīgi noteikti būs organismi vai to daļas, kuras kontrolētas dedzināšanas jeb mākslīgā traucējuma rezultātā ies bojā. Līdzīgi ir citu traucējumu gadījumā, piemēram, mūsu kultūrainavā tik ierastajās kailcirtēs. Arī to izpildes laikā organismi iet bojā. Lielākais ieguvums no kontrolētās dedzināšanas ir tāds, ka pēc ugunsgrēka izveidojas specifiski apstākļi, lai attīstītos pirofilās sugas. Tās jau minēju iepriekš. Boreālajos jeb ziemeļu skujkoku mežos tomēr daļa sugu, sākoties ugunsgrēkam, spēj ātri pārvietoties. Diezgan droši, ka bojā iet gandrīz visas egles, kuras šādā mežā veido zināmu aptumsumu. Klasisks boreāls priežu mežs ir gaišs. Pēc ugunsgrēka zemsedze saņem nepieciešamo apgaismojumu un var attīstīties raksturīgās sugas, piemēram, plakanstaipeknis.
Ideja par kontrolēto dedzināšanu Latvijā nav nekas unikāls. Somijā biotopu apsaimniekošanas vajadzībām kontrolēti dedzina vairākus simtus hektārus meža. Tā kā atrodamies vienā bioģeogrāfiskajā reģionā, tad ir tikai loģiski, ka to plāno arī Latvijā. Svarīgākais, lai tā notiktu atbildīgi, ievērojot normatīvos aktus, iesaistot pētniekus, kuri ievāktu datus pirms un pēc ugunsgrēka.
Pagājušajā gadā iepazinos ar kontrolēto dedzināšanu militārajā poligonā Ādažos un apmeklēju nekontrolētu degumu Madonas pusē, Smeceres silā. Domāju, ka sabiedrības neizpratne skaidrojama ar bailēm, jo uguns parasti asociējas ar iznīcību, nāvi. Tomēr viss atkarīgs no tā, kā mēs to izmantojam. Līdzīgi kā boreālo un ekeru (osu) mežu attīstība nav iedomājama bez uguns, arī cilvēces attīstībā tai ir izšķirīga loma. Meža īpašniekiem vajadzētu saprast, ka neviens neplāno ierasties viņu mežā, lai dedzinātu, pasliktinot iegūstamās koksnes kvalitāti. Šis biotopu apsaimniekošanas veids piemērots aizsargājamām dabas teritorijām, kurās dabas daudzveidības vairošana ir pamatuzdevums.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»