Cauri laikiem – sabiedrības atbalsts

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2015. gada 20. maijs 00:00

500

Mūsdienās 17. maijs Latvijā tiek svinēts kā Ugunsdzēsēju un glābēju diena, un šogad šai gadadienai aprit 150 gadu. Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda tika nodibināta Daugavpilī 1845. gadā kā policijas un ugunsdzēsēju komanda. 1864. gada nogalē pilsoņu grupa Ivana Himillera vadībā sāka veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, un jau 1865. gada 17. maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku Vecrīgā, tāpēc 17. maijs ieguvis šo īpašo nozīmi.

Pirmā forma – linu ķitelis
19. un 20. gadsimta mijā sāka arvien straujāk attīstīties pilsētu valžu veidotas sabiedriskās kārtības un drošības iestādes. Ļoti populāras kļuva brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, kas sāka aptvert daudzas Latvijas pilsētas, ieskaitot Bausku.

Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1869. gadā. Pirmajā sapulcē piedalījās 32 biedri un tajā nodibināja dzēsēju un kāpēju komandas. Sapulcē pieņēma arī formas uzvalku, kas sastāvēja no linu audekla ķiteļa ar sarkanu iekantējumu, brūnas ādas cepures un austas jostas. Aprīkojuma iegādei līdzekļi tika iegūti ar ziedojumu palīdzību. Ugunsdzēsēju apmācībai rīkoja dažādus kursus. 1885. gadā tika nodibināta ūdens piegādes komanda, bet sešus gadus vēlāk biedrībā veidoja slimo un bēru kases. 1902. gadā pie Lodiņa alusdarītavas ūdens rezervuāra ierīkota caurule, no kuras ugunsgrēka gadījumos ņēma ūdeni.

Nodibina valstī vienotu savienību
Sākoties Pirmajam pasaules karam, no 54 biedrības biedriem palika vairs tikai 21, jo pārējie piedalījās karā. Kara laikā Bauskā dzēsti pieci lieli ugunsgrēki. Pēc lielinieku padzīšanas no Bauskas 1919. gadā biedrības darbība pamazam sāka uzplaukt no jauna. Ar laiku tā kļuva ļoti plaša. Ar sabiedrības un pilsētas valdes atbalstu tika iegādātas spēcīgas motoršļirces, trīs rokas šļirces, divas hidropultis, 1000 metru šļūteņu, ugunsdzēšanas auto, mašīna komandas locekļu pārvadāšanai, kāpnes un citi ugunsdzēšanas piederumi. Arī biedru skaits 20. gs. 20. gados jau sniedzās pie 200. Biedrībā darbojās daudz tādu biedru, kuri ugunsdzēsēju rindās bija 20, 30, 40 un pat vēl vairāk gadu.

Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība bija arī daļa no Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju savienības. Pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas 1921. gadā Rīgā sanāca Latvijas ugunsdzēsēju kongress, lai rastu veidus un materiālos līdzekļus ugunsgrēku apkarošanai un vienotai ugunsdzēsības izveidošanai un attīstībai. Kongresā piedalījās dažādas 76 ugunsdzēsēju organizācijas. Kongress vienprātīgi nolēma dibināt Latvijas Ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju savienību, kuras mērķis bija apvienot uz kopdarbību visas Latvijas ugunsdzēsēju biedrības un organizācijas.

Iesaistās kultūras dzīvē
Bez tiešajiem pienākumiem, tāpat kā 13. Bauskas aizsargu pulks un citas organizācijas, arī Bauskas apriņķa ugunsdzēsēju saime aktīvi iesaistījās Bauskas sabiedriskajā dzīvē, piedaloties dažādās valsts svētku svinībās, sanāksmēs, talkās utt. Tiem sveša nebija arī kultūras dzīve, nebaidoties izmēģināt un parādīt savus spēkus uz teātra skatuves, tāpat kā aizsargu teātra trupa. Lai iegūtu papildu materiālos līdzekļus, ugunsdzēsēji rīkoja arī starpkaru periodam tik raksturīgos tējas vakarus un vakarēšanas.

Starpkaru periodā Bauskas apriņķī darbojās deviņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, no tām astoņas pagastos, bet viena – Bauskas pilsētā. Tā palīdzību ugunsgrēka gadījumos sniedza ne tikai pilsētā, bet vajadzības gadījumā arī visā apriņķī.

Aktivitātes pagastos
Skaistkalnes ugunsdzēsēju biedrība ugunsgrēkus vajadzības gadījumā palīdzēja apkarot arī Lietuvā. Biedrība ar savāktiem līdzekļiem bija iegādājusies auto, motoršļirci, piecas rokas šļirces un citus piederumus. Biedrībai bija arī savs nams ar plašu sarīkojumu zāli. Skaistkalnes ciemā bija ierīkotas ūdenstvertnes.

Bauskas apriņķa ziemeļos rosīgu darbību attīstīja Vecmuižas (tag. Vecumnieku) ugunsdzēsēju saime. Darbību atbalstīja vietējā ugunsapdrošināšanas biedrība, kas izbūvēja depo telpas un palīdzēja nopirkt ugunsdzēsēju auto. Ugunsgrēku apkarošanai to rīcībā bija motoršļirce, rokas šļirces, hidropults un citi piederumi.

Iecavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība 1937. gadā par savāktajiem un saziedotajiem līdzekļiem iegādājās ugunsdzēšanas auto, motoršļirci un citu aprīkojumu. Biedrību ļoti atbalstīja dažādas organizācijas un iedzīvotāji, apzinoties ugunsdzēsēju lielo nozīmi.
Īslīces ugunsdzēsēji jau pirmajos darbības gados bija paspējuši iegādāties motoršļirci, rokas šļirces un citus piederumus par prāvu sumu, ko izdevās iegūt no sarīkojumiem un ar pagasta iedzīvotāju sevišķu atsaucību.

Ar pārējām biedrībām – Codes, Mežotnes, Vecsaules un Bārbeles – bija ļoti līdzīgi. Laikabiedri atceras, ka visu minēto biedrību darbinieki ugunsdzēsības lietu veicināšanai nodevās ar visu sirdi un to varēja vērot biedrību pieaugošās sekmēs. Sabiedrība uzskatīja par pienākumu ugunsdzēsēju darbu atbalstīt gan materiāli, gan morāli, jo tie vienmēr bija nomodā par savu līdzcilvēku dzīvību, neprasot sev par to nekādu atlīdzību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cauri laikiem – sabiedrības atbalsts

Kategorijas