Populārākais nosaukums

Visvairāk lietotais mājvārds Latvijā ir «Ceriņi». Tā pērn vēstīja laikraksts «Latvijas Avīze».
To noskaidrojusi «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»», izmantojot Valsts zemes dienesta adrešu reģistru. Izdevniecības darbinieki saskaitījuši, ka Latvijā 460 mājām dots «Ceriņu» vārds. Tie sastopami arī visos četros mūsu novados. «Bauskas Dzīve», nedaudz ielūkojoties adrešu katalogā, «Ceriņu» mājas atrada teju katrā pagastā. Dažviet nosaukums nedaudz «uzlabots», piešķirot mājai «Jaunceriņu» vai «Lejas Ceriņu» vārdu.
Kā liela bumba
Kāda ir dzīve mājā, kurai piešķirts populārākās sētas vārds, un kā tajā plaukst ceriņi, «Bauskas Dzīve» devās noskaidrot uz Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsauli. Te Skaistkalnes ceļa malā, netālu no veikala, «Ceriņu» mājās saimnieko Andrejs Pakalns. Ieejot astotajā gadu desmitā, saimnieks līdzi paņēmis enerģiju un darbotiessparu.
Sēta pārsteidz un priecē ar kārtību, sakoptību, ziedu dobēm, gludi nopļauto mauriņu un, protams, ar ziedošiem ceriņu krūmiem. Pilnā plaukumā gan tie vēl nav, bet ziedu aromāts jau piepilda pagalmu. Ir gan baltie, gan zilie, gan potētie violetie ceriņi. Pagalma stūrī skatāms liels, zaļojošs krūms, kas izveidots kā liela lode. No attāluma pat nepateiksi, ka tas ir ceriņš. «Pāris gadu laikā tādu izveidoju. Katru gadu griežu jaunos zariņus, lai saglabātu bumbas formu. Mana ceriņu lode arī uzzied, tikai nedaudz vēlāk,» stāsta saimnieks.
Aug jaunas atvases
Ar sievu Venetu Andrejs uz Jaunsauli pirms vairāk nekā 40 gadiem pārcēlies dzīvot no netālās Ozolaines. «Ceriņu» mājā toreiz mituši divi sirmgalvji, kurus jaunie speciālisti pieskatījuši, palīdzējuši vieglāk vadīt vecumdienas. Pēcāk māja nonākusi Pakalnu ģimenes īpašumā. Koka ēka «ieģērbta» dzelteno ķieģeļu «mētelī», pagalmā izveidoti glīti stādījumi. «Ceriņi bija ap māju jau tolaik, kad mēs to nopirkām. Vecajiem saimniekiem nepavaicājām, kādēļ mājai dots tāds nosaukums. Vienu brīdi, kad vecie krūmi jau bija pārāk lieli izauguši, domājām, varbūt visus izcirst un veidot ko jaunu. Taču tad es tā rūpīgi izgriezu vecākos stumbrus, tie sāka dzīt jaunas atvases, un tā vairāki ceriņu krūmi ap māju palikuši,» atceras Andrejs.
Tā dzīvē sanācis, ka pēc 36 laimīgiem laulībā pavadītiem gadiem Veneta radusi mieru netālajā kapsētā. «Skaisti, laimīgi kopā nodzīvojām tik, cik mums bija atvēlēts. Ir izaugušas divas meitas, kuras nu pašas savā dzīvē. Taču mani te, Jaunsaulē, viņas neaizmirst. Ja vien iespējams, atbrauc ciemos, šo to piepalīdz mājas darbos. Tepat, tuvējos kapiņos, arī mana Veneta dus. Viņas dēļ man arī šī sēta jāuztur skaista un sakopta. Vai laime bijusi mums līdzās tādēļ, ka tā tik daudz atrodama ceriņu ziedlapiņās, neņemos apgalvot. Iespējams, tas tā arī ir,» stāsta Andrejs Pakalns.
Zem putekļu segas
«Ceriņu» saimnieks «Bauskas Dzīvei» pauž teju visu jaunsauliešu sāpi – par putekļiem ciema centrā, kas vasaras mēnešos pārklāj mājas, pagalmus, ziedu dobes un stādījumus. Nekāds ārkārtējs jaunums tas nav. Par to zina gan Bauskas novada domes, gan Saeimas deputāti.
Kad tuvojas vēlēšanas, viens otrs ierodas, sataisa saprotošu seju, māj ar galvu un sola, ka jau rīt dosies pie augstiem priekšniekiem lietas kārtot. Taču varas vīru solījumi gluži kā ēkas un ļaudis ar putekļu kārtu atkal pārklājas uz gadiem četriem. Par nolaidību un necieņu pret cilvēkiem Andrejs sauc šādu amatpersonu rīcību. Taču citu slinkuma un neizdarības dēļ savus «Ceriņus» viņš nemīl mazāk.
UZZIŅAI
Latvijā populārāko mājvārdu «TOP 5»:
«Ceriņi» – 460;
«Liepas» – 389;
«Dzintari» – 376;
«Ozoli» – 369;
«Kalniņi» – 347.
Avots: «Latvijas Avīze», 2014. gada 30. maijs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»