Ūdenssaimniecības vadītājs Bauskā – no Kurzemes

Par SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» valdes locekli šogad janvārī Bauskas novada dome iecēla Imantu Svētiņu, kurš iepriekš līdzīgos amatos strādājis Kurzemē.
«Konkursa komisijas locekļi augstu novērtēja pretendenta kompetenci un līdzšinējo darba pieredzi, kura visciešākā mērā ir bijusi saistīta ar ūdenssaimniecības jautājumu risināšanu gan kā dažādu uzņēmumu vadītājam, gan kā valdes priekšsēdētājam un Eiropas Savienības projektu vadītājam Kurzemes pašvaldībās,» novada domes pārstāvji pauda mājaslapā bauska.lv.
Mazāk darbinieku
I. Svētiņam uzņēmumu iznāk vadīt mierīgākā laikā nekā pirms diviem gadiem, kad notika ūdenssaimniecības projekta būvdarbi. Tagad lielāka uzmanība jāpievērš darbības efektivitātei. «Profesionālis vienmēr atradīs, ko darīt, un šeit ir bezgalīgi daudz darba,» teic I. Svētiņš, nosaucot vairākas SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» darbības jomas, kas jāuzlabo. Viņš gaida iedzīvotāju viedokli – uzņēmumā var aizpildīt aptaujas anketas, top interneta mājaslapa.
Pirmās pārmaiņas skārušas darbiniekus, kuru ir par četriem mazāk. Divi savulaik apkalpoja sūkņu staciju, pieci – attīrīšanas ierīces Lielupes krastā. Tagad visus pienākumus pilda trīs cilvēki. Iekārtu darbu kontrolē ar tehnoloģijām diennakts režīmā.
Pašlaik «sāpīgākais moments» esot kadru kvalifikācija un disciplīna. No 10. maija uzņēmumā ieviestas darbu norīkojuma lapas. Dienas beigās darbinieki atskaitās vadītājiem – lai nerastos haoss darbu gaitā un priekšniecība varētu visu kontrolēt. Uzņēmumā pārstrādāti amatu apraksti, ir jauns atlīdzības nolikums, sagatavots ētikas kodekss. Tiek labotas revidenta ziņojumā norādītās nepilnības un pildīti ierosinājumi – tādu ir 40.
Slēdz brīvkrānus
Iedzīvotājus skar ūdens ņemšanas brīvkrānu (tā saukto pumpju) slēgšana. I. Svētiņš stāsta, ka vietas, kur katrs var paņemt ūdeni, tiks samazinātas. Mērķis ir samazināt ūdens zudumu, kas kļuvis par vienu no galvenajiem jaunā vadītāja uzdevumiem. Slēdzot brīvkrānus, iedzīvotājus piespiedīs pieslēgties ES projektos izbūvētajiem ūdensvadiem, jo tagad cilvēki turpina ūdeni nest no krāna. I. Svētiņš saprotot, ka pieslēgšanās nav lēta, taču to varētu darīt ar atlikto maksājumu.
«Brīvkrāni prasa darbu – tiem jābūt tīriem, ziemā jāatbrīvo no apledojuma. Tie ir ļoti veci, bet jaunu uzstādīšana neatmaksājas,» skaidro I. Svētiņš. Plānots tos atstāt divās vietās Bauskā – Baznīcas un Rūpniecības ielas krustojumā un pie kultūras centra ēkas. Brīvkrānus varētu saglabāt vietās, kur cilvēki maksā par ūdens ņemšanu, piebilst vadītājs. Biržu ielā ar ūdeni no krāna mazgāta mašīna, un te patērētais ir uzņēmuma zaudējumi.
I. Svētiņš uzsver, ka brīvkrāna vietu pilnībā nelikvidē. «Ja būs iedzīvotāji, kas vēlēsies par šo pakalpojumu maksāt, krāna darbību var atjaunot,» saka I. Svētiņš.
Uzmanība zudumiem
Neuzskaitītā ūdens patērētāji ir arī tie, kam nav aukstā ūdens skaitītāja.
«Neatliekams uzdevums ir patērētā ūdens daudzuma normas uz vienu iedzīvotāju pārskatīšana. Bauskas pilsētā norma ir atšķirīga – no 2,3 līdz 4,5 kubikmetriem vienam iedzīvotājam mēnesī. Viens no veidiem, kā piespiest dzīvokļu īpašniekus aprīkot savus īpašumus ar ūdensskaitītājiem, ir patērētās ūdens daudzuma normas paaugstināšana,» tā I. Svētiņš. Viņš uzsver, ka problēma ir nevis lielāks ūdens patēriņš bez skaitītāja, bet gan apstāklis, ka šādā situācijā bieži nepievērš uzmanību dažādiem ierīču defektiem, piemēram, pastāvīgi tekošai skalojamai kastei tualetē. Tā mēnesī var lieki notecināt pat 90 kubikmetrus ūdens, uzsver speciālists.
Līdz ar ūdenssaimniecības atjaunošanu samazinājies ūdens zudums plīsumu un avāriju dēļ – tagad tādas ir tikai pāris reizes mēnesī.
Sadarbojas ar citiem
Skaitītāju monitoringa organizēšanā I. Svētiņš sācis sadarbosies ar SIA «Bauskas siltums», atliekot tikai pieslēgt ūdens rādītājus. «Mājās, kur ir siltuma skaitītāji, varam pieslēgt arī aukstā ūdens skaitītājus,» saka SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis.
Šādu iespēju atbalsta māju pārvaldnieki. «Sadarbībā ar SIA «Bauskas siltums» katru dienu varu redzēt, kas manā mājā ar siltumu notiek. Ceru, ka ūdens patēriņu varēšu kontrolēt līdzīgi,» saka Dārza ielas 26./1. ēkas apsaimniekotājs Valdis Krauklis. Pašlaik ziņas par mājas patēriņu jāgaida divas nedēļas, bet tam būtu jānotiek ātrāk. I. Svētiņš atzīst – ne viss ūdenssaimniecības projektā paveikts pareizi, jo 17 ēkām jāmaina kopējā ūdens patēriņa skaitītāji.
«Kā kaimiņiene vēlētos, lai SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» sakārto un nopļauj savas sūkņu mājas apkārtni. Citādi – cik bijusi sadarbība, problēmu nav bijis,» saka Pļavu ielas 8. mājas pārvaldniece Ingrīda Liepa. Apsaimniekotāji vēlas, lai visās ēkās būtu kopējā ūdens patēriņa uzskaite.
Gan pārvaldnieki, gan SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» vadība gaida jauna nozares likuma pieņemšanu, ko Saeimā apspriež otrajā lasījumā. Tas varētu stāties spēkā nākamgad, jo vēl būs jāpieņem Ministru kabineta un pašvaldību saistošie noteikumi. Bauskas ūdenssaimniecības vadītājs cer, ka likums sakārtos juridiskos jautājumus.
I. Svētiņš apgalvo, ka no iepriekšējās darbavietas aizgājis, kad Talsos pie varas nāca opozīcija. «Pats uzliku atlūgumu uz galda,» saka jaunais vadītājs. Taujāts par iespējamo pārcelšanos uz Bausku, Imants Svētiņš neatklāj, no kurienes ikdienā brauc uz darbu, jo privātā dzīve esot viņa paša darīšana. Baušķeniekiem nevajagot uztraukties, ka uzņēmuma līdzekļus tērētu valdes locekļa ceļam uz mājām un atpakaļ – viņš braucot ar savu privāto auto un pats apmaksājot ceļu.
UZZIŅAI
Imants Svētiņš dzimis 1953. gada 13. jūlijā.
No 2007. līdz 2010. gadam vadīja Ventspils domes kapitālsabiedrību SIA «Ūdeka», no 2010. līdz 2013. gadam strādāja Talsu domes kapitālsabiedrībā SIA «Talsu ūdens».
2013. gada 25. oktobrī ziedojis 5000 latu (7114 eiro) centriskajai partijai «Latvijas Zemnieku savienība».
Avoti: vid.gov.lv, knab.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»