Mājās sava meistardarbnīca

2015. gada 15. maijs 00:00

524

80 gadu jubileju svin īslīciete Antoņina Zira.

Dzimusi Lietuvā, Antoņina 12 gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Latviju. Dzīve viņai sagādājusi daudz smagu pārbaudījumu, taču mieru un spēku sniedz meita, mazbērni un rokdarbi.

Meklē patvērumu Latvijā
Antoņina Lietuvā dzīvojusi kopā ar mammu Annu, trim brāļiem – Jāni, Viktoru, Kārli – un māsām Regīnu un Rutu. Karā zaudēts tēvs Jānis, tāpēc ģimenei klājies ļoti grūti. Antoņina Lietuvā pavadījusi pirmos 12 mūža gadus, mācījusies 2. klasē, kad māte nolēmusi doties uz Latviju labākas dzīves meklējumos.

Apmetušies tagadējā Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās. Antoņina mācījusies Gailīšu pagasta Pācē, pēc tam Uzvaras skolā. Mammai klājies ļoti grūti, tāpēc Antoņina jau no mazotnes rūpējusies par saviem brāļiem un māsām, tos skolojot. Gadi gājuši, un pienācis laiks doties savā dzīvē, kurā roku rokā iets kopā ar vīru Donātu Ziru. Diemžēl viņš pārāk agri aizgājis mūžībā, par ko Antoņinai vēl aizvien sirds ir skumju pilna. Par mūža laimīgāko notikumu Antoņina sauc meitas nākšanu pasaulē.

Kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem
Antoņina sākusi ar apsarga darbu, tajā pavadīti desmit dzīves gadi. «Draugi un paziņas uztraucās, ka pārāk daudz laika pavadu viena, tāpēc aicināja mani strādāt uz «Ceļu daļu». Es piekritu,» stāsta jubilāre. Tur viņa pildījusi sētnieces-dārznieces pienākumus. Darbs viņai gājis no rokas, jo mīlējusi kārtību, izveidojusi skaistas puķu dobes un darījusi apkārtējo vidi skaistāku. «Man apkārt bija tik daudz labu un jauku cilvēku. Kolektīvs un vadība bija brīnišķīga,» par savu pēdējo darbavietu atmiņās kavējas Antoņina.

Gadi skrējuši nemanot, nācies pārciest smagas veselības problēmas. «Man ir «remontēta» sirsniņa, bija paralizētas kājas, taču izdevās izveseļoties,» atklāj jubilāre.

Mieru rod rokdarbos
Slimošanas laikā par viņu parūpējusies māsa Regīna. «Es neuzdrošinos neko vairs Dievam lūgt. Man ir mana meitiņa, man ir ļauts sastapt savus mazbērnus, esmu izveseļojusies. Pateicos Dievam un māsai par palīdzību,» asarām acīs stāsta jubilāre. «Arī mani kaimiņi – Jānis un Silvija Ozoli – ir brīnumjauki cilvēki, kuri nekad neatsaka palīdzību. Esmu kopā ar labiem ļaudīm. Jau 20 gadu darbojos Invalīdu biedrībā, bet pusotru gadu esmu biedrībā «Aspazijas».»

Mieru un labsajūtu īslīciete rod rokdarbos. Viņa apglezno zīdu, traukus, darina krelles, nodarbojas ar filcēšanu un mezglošanu, arī adīšana un tamborēšana jau kopš bērnības padodas. Viņa izrotā galdautus, spilvenus, ada grāmatām vākus un vēl spēj apdarināt teju katru mājās esošu priekšmetu, nepieciešamas tikai idejas. «Mājās man ir pašai sava darbnīca, kurā īstenoju biedrībā smeltās idejas. Mums ir lieliskas skolotājas. Esam ļoti draudzīgs kolektīvs, cits citu atbalstām it visā,» teic Antoņina.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mājās sava meistardarbnīca

Kategorijas