Padzerties ūdeni un ieraudzīt debesis

2015. gada 15. maijs 00:00

401

Sākumu skat. 30. aprīļa numurā

Mans ciemošanās laiks Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi pie kursabiedrenes Zinas Darčašhvili sakrita ar pareizticīgo Lieldienu brīvdienām. Šos svētkus ģimenes pavada kopā. Tbilisi ielās 10. aprīlī pēkšņi nebija neviena sastrēguma. Visi, kuriem ir lauku radi, devās ciemos.

Tempļu dienas
Lielajā piektdienā ar Zinu kājām izstaigājām garu maršrutu, apmeklējot Tbilisi senākos dievnamus. Baznīcu – arī nesen uzceltu – ir bezgala daudz. Visas bez izņēmuma ir būvētas Gruzijas un Armēnijas seno vēsturisko tempļu stilā, izmantojot to pašu apdares materiālu – smilšakmens plātnes. Tādi ir būvniecības noteikumi, kas jāievēro ikvienā vietā. Tas man ļoti patika, jo, projektējot dievnamus, gruzīnu arhitekti netiecas demonstrēt fantāzijas lidojumu, bet apliecina cieņu tradīcijai un vienotam stilam.

Nevienā baznīcā neredzēju plastmasas puķes, banālas gleznu reprodukcijas, lētus, kičīgus sakrālās simbolikas atveidojumus, apšaubāmas gaumes suvenīrus, ar ko diemžēl ir pārāk aizrāvušās katoļu draudzes Latvijā. Par spīti Gruzijas smagajam padomju okupācijas slogam, kristīgās tradīcijas kopš 4. gadsimta līdz mūsdienām ir saglabātas tīrā, mentāli un vizuāli nepiesārņotā veidā.

Kā balts ekrāns
Visos tempļos Lielajā piektdienā sievietes, jaunieši un priesteri rosās kā bites, izdaiļojot un apmīļojot katru stūrīti. Viņi ir laipni, bet rezervēti izturas pret vēlmi kaut ko nopirkt. Tāpēc arī netiku pie Svētās Nino – kristietības ieviesējas Gruzijā – attēla, ko biju noskatījusi.
Kursabiedrene Zina teic, ka mans iespaids par gruzīnu attiecībām ar Dievu esot pārāk idealizēts. Bet kā gan citādi! Es taču nedzīvoju Gruzijā, un man nav nekādas ikdienas novērojumu pieredzes. Mana uztvere ir kā balts ekrāns.

Zinas dēls Georgijs un viņa sieva Maka aicina doties izbraukumā uz Gruzijas pirmo galvaspilsētu Mchetu, kur klints virsotnē pie Aragvi upes ietekas Kūrā atrodas vissenākais – laika posmā no 4. līdz 5. gadsimtam – uzbūvētais Džvari templis. Gleznainajā pilsētiņā ir vairāki seni dievnami un klosteris. No Tbilisi līdz Mchetai ir ap 15 kilometru.

Puškina gars
Man vēl nebija nācies būt tik senā kristiešu dievnamā, kura interjerā saglabājušies agrīno viduslaiku fresku fragmenti. Mazliet vēlāk jau sāku pierast, Makas pavadībā iedziļinoties 11. gadsimta pārsteidzošajos Bizantijas laika sienu un kupola gleznojumos. Oriģināli ir attīrīti un iekonservēti, bet trūkstošie fragmenti nav aizpildīti ar vēlāka laika rekonstrukcijām. Pasaules kultūras īpašā mantojuma kontekstā oriģināls ir pārāk vērtīgs, lai vispār tam pieskartos. Visur jūtams saudzīgums un liela pietāte.

Mchetu, no klints vērojot Aragvi upi savienojoties ar Kūru, savulaik jūsmīgi aprakstīja krievu dzejas klasiķis Aleksandrs Puškins. Kad Zina dzejoli lasa, no atmiņu dzīlēm iznirst atklāsme: jā, es arī to zinu! Brīvā pārstāstā teksts varētu būt šāds: kā divas māsas apskāvušās ir Aragvi un Kūras straumes.

Iemīlējušies Gruzijā
Georgija «Ainas iepazīstināšanas ar Gruziju» scenārijs paredz, ka Lieldienu rītā man jāapmeklē dievkalpojums Tbilisi Romas katoļu baznīcā. «Mammu, Aina ir katoliete! Viņai būs patīkami atrasties savas konfesijas baznīcā!» apgalvo Georgijs.

Tbilisi katoļu dievnamā rīta dievkalpojumu askētisks, elegants poļu priesteris vada gruzīnu valodā. Pēc tam, kā vēsta informācija, liturģija būs poļu un latīņu valodā. Katoļu baznīca, tāpat kā iepriekš apmeklētie tempļi, manī vieš izbrīnu: nevienas ģipša, plastmasas figūras – vispār nekā lieka. Vienkārši, skaisti un lakoniski. Kā dizaina citadelē Skandināvijā.

Zina, Georgijs un Maka man stāsta par daudziem pagājušo laikmetu rakstniekiem, māksliniekiem un mūziķiem – ārvalstniekiem –, kuri, iemīlējušies Gruzijā, šeit pavadīja mēnešus, gadus un atkal atgriezās. Viskomiskākais ir stāsts par franču rakstnieku Aleksandru Dimā (tēvu), kurš tik nesātīgi ļāvās gruzīnu lielisko ēdienu un vīna baudīšanai, ka iedzīvojās veselības problēmās. Viņš, kā vēsta rakstītie avoti, nav spējis sevi ierobežot un allaž, atgriežoties Francijā, sūdzējies par veselības pasliktināšanos. Tbilisi vecpilsētā joprojām darbojas krodziņš, ko Dimā seniors bija ļoti iecienījis.

Degustācijas centrs
Mani draugi sadzīvē pamīšus runā gruzīnu un krievu valodā – arī 41 gadu vecais Georgijs un viņa sieva. Abu dēlēns Mišo, kuram drīz būs četri gadi, pietiekami labi pārvalda angļu valodu. Par to gādā viņa otra vecmāmiņa Guliko – Tbilisi Universitātes Svešvalodu katedras bijusī pasniedzēja. Guliko, ar kuru tā arī neiepazinos, katru dienu man sūta dažādus pašas gatavotus neparastus gruzīnu ēdienus. To dara arī Maka.

Manas kursabiedrenes dzīvoklis pamazām kļūst par savdabīgu degustācijas centru, kurā mielojos tikai es, jo Zinai pēc operācijas ir jāievēro stingra diēta. Nu jau zinu, kas ir maconi, hinkali, hačapuri, phali, čurčhela, lobio, garšvielas adžika, themali un īsts, tikko no krāsns izņemts lavašs. Pilsētas katrā mikrorajonā ir ceptuves, kurās līdz pat pusnaktij var nopirkt gruzīnu tradicionālo maizi – garšīgo, aromātisko lavašu.

Maconi man šķita izcils produkts. To gatavo no bifeļmāšu piena un pārdod neglazēta māla podiņos, kas izskatās kā mazas vāzītes. Maconi piemīt bagātīga, ļoti maiga garša. Darčašhvili ģimene un citi pilsētnieki pēc maconi brīvdienās brauc uz Kahetijas reģionu, kura fermeri produkta gatavošanā esot nepārspējami. Man ļoti garšoja arī hačapuri – mīklā iecepts rīvēts gruzīnu siers – un phali – spinātu un valriekstu tumšzaļā pasta. Uzzināju, ka ļoti iecienītā themali mērce ir garšvielās vārīts Kaukāza plūmīšu biezenis. Asā garšviela adžika, kurā daudz komponentu, vispār nelīdzinās mūsu lielveikalos nopērkamiem tāda paša nosaukuma izstrādājumiem. Gaļu neēdu, tāpēc man nav viedokļa par izslavētajiem kaukāziešu jēra šašlikiem.

Pārliecināti «mišisti»
Visi Gruzijā sastaptie cilvēki – arī tādi, ar kuriem ielās un veikalos pārmiju vien dažus teikumus, ir «mišisti» jeb Gruzijas bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītāji un viņa valsts labā paveiktā novērtētāji. Saakašvili prezidentūras laiks ilga no 2004. līdz 2013. gadam. Rietumnieciski noskaņotajam, Tbilisi akadēmisko aprindu ģimenē augušajam, ASV universitātēs izglītotajam 1967. gadā dzimušajam politiķim izdevās valsti izvest no ļoti dziļas krīzes.

Zina Darčašhvili atceras: «Tbilisi bez elektrības, kas tika stingri limitēta, bez ielu apgaismojuma, televīzijas, centralizētas ūdenspiegādes, apkures; kur nu vēl degvielas trūkums, noziedzība! Dēls jau mācījās universitātē, un katru rītu, pavadot viņu, piedzīvoju īstas šausmas, nezinot, vai viņš atgriezīsies. Georgijs ļoti gribēja nopirkt ādas jaku, ko es viņam – pieaugušam vīrietim – aizliedzu. Mobilā tālruņa, ādas jakas, firmas džinsu dēļ Tbilisi ielās tūkstošiem cilvēku aplaupīja un nogalināja. Vai atceries mūsu jaunākā kursa studiju biedreni Marinu? Viņa tika nogalināta bandītu uzbrukumā. Tā mēs dzīvojām apmēram desmit gadu, līdz Saakašvili nāca pie varas un ārkārtīgi krasi vērsās pret notiekošo. Viņam izdevās panākt ļoti, ļoti daudz, bet varas aprindās viņš iemantoja neskaitāmus ienaidniekus. Tie atriebjas. Tagad Saakašvili ir Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks, bet viņa ģimene dzīvo Rietumos. Toties viņa amata mantotājs – pašreizējais Valsts prezidents – steigšus uzbūvēja privātmāju – futūristisku tērauda un stikla pili Tbilisi augstākajā pakalnā, kurā celtniecība teorētiski nav atļauta.»

Pie Gruzijas parlamenta ēkas Tbilisi galvenajā ielā plīvo Gruzijas valsts un... Eiropas Savienības karogs. Ko tas nozīmē, vaicāju Zinai. «Mūsu sapni par Eiropas vienoto telpu,» skan atbilde.

UZZIŅAI

Tbilisi – līdz 1936. gadam Tiflisa – ir Gruzijas galvaspilsēta ar 1, 2 miljoniem iedzīvotāju.

Galvenie apskates objekti :
1903. gadā uzbūvētais funikulieris ar trošu un sliežu vagoniņiem. No pilsētas augstākās vietas – Bombora parka – paveras plaša panorāma. Milzīgajā parkā atrodas panorāmas rats un atrakciju pilsētiņa bērniem.

Gruzijas Nacionālais muzejs, Tbilisi Vēstures muzejs, Sakrālās mākslas un reliģijas muzejs.

Karsto sēravotu pirtis, būvētas vēl persiešu valdīšanas laikā.

Scenārista Revaza Gabriadzes Marionešu teātris, savdabīgais tornis un kafejnīca.

Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ar Gruzijas visu reģionu autentiskām ēkām.

Gruzijas pareizticīgo tempļi un katedrāles.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Padzerties ūdeni un ieraudzīt debesis

Kategorijas