Sajūtu un garšu muzejs

2015. gada 8. maijs 00:00

1067

Saldi kārdinoša šokolādes smarža visās istabās. Sienu, grīdas krāsojums pieskaņots gaisīgi brūnos toņos tērptajām meitenēm, daudz krāsainu zīmējumu, kuros skatāmi visgaršīgāko konfekšu papīriņi. Tas ir muzejs, kurā brīnums pārtapis realitātē.

Plānojot maija brīvo dienu maršrutus, kādā no tiem lieliski iederētos Šokolādes muzeja apmeklējums Rīgā. Lielākai interesentu grupai gan vēlama iepriekšējā pieteikšanās. Taču ceļojums šokolādes pasaulē var būt aizraujošs ģimenes pasākums.

Viss top uz vietas
Akciju sabiedrība «Laima» ir vienīgā ražotāja Baltijā, kas gatavo šokolādi no īstām kakao pupiņām, veicot uz vietas pilnu to apstrādes procesu. Mūsdienās tā ir reta parādība, jo vairākums Eiropas vadošo saldumu ražotāju iepērk gatavu šokolādes masu. Muzeja ekskursiju vadītāja Dana Leite neslēpj, ka tādā veidā rodas unikālā «Laimas» šokolādes garša.

Gadiem ejot, «Laima» kļuvusi ne tikai par saldumu karalieni, bet arī par nacionālo lepnumu. Būtiska ir prasme laika ritējumā saglabāt tradīcijas. Uzņēmums gadu desmitiem iepērk vienas un tās pašas šķirnes «Forastero» kakao pupiņas, kas augušas Ganā Āfrikā.

Ekspozīcijas oriģinalitāte
Muzejs pārsteidz ar ekspozīcijas iekārtojuma oriģinalitāti. Te šokolādi var izbaudīt ar visām maņām: ieraudzīt, sagaršot, sadzirdēt un sajust. Te drīz vien pārņem izjūta, ka esi nokļuvis saldumu paradīzē.

Neparasti vēstures fakti un iespēja aktīvi līdzdarboties – šīs ir muzeja īpašās vērtības. Sākot jau ar ieejas karti, ar kuru var izveidot savu profilu muzeja mājaslapā. Pēc tam to var izmantot šeit tapušo fotogrāfiju un videosižetu apskatīšanai.

Stilīgos monitoros skatāmi videostāsti par kakao pupiņu ieguvi, apstrādi, gardās šokolādes masas tapšanu. Videofilmā var skatīt ražotnes vēsturi, tā atklāj arī vienu otru noslēpumu par produkcijas tapšanu, konfekšu nosaukumu rašanos. Apmeklētājus piesaistošs šeit ir viss: robustie kakao pupiņu maisi, romantiskais randiņu «Laimas» pulkstenis, milzu «Serenādes», «Lācīša», «Vāverītes» konfekšu atdarinājumi, ar kuriem top sirsnīgas un komiskas pašbildes.

Šokolādes auskari
Pārsteidz citviet neredzēti suvenīri. Līdztekus ar «Laimas» simboliku rotātajām silikona aprocēm, krāsu zīmuļiem un atklātnītēm te var iegādāties auskarus, kulonus, aproču pogas, kas izskatās kā mutē kūstoši šokolādes gabaliņi. Apmeklētājam iespējams izveidot pašam savu šokolādes papīriņu, ko saņem kā dāvanu, protams, ar šokolādi iekšā.

Ne tik jauno muzeja apmeklētāju interesi noteikti izraisīs vēstures ekspozīcija, kurā aplūkojami gadu desmitos «Laimā» tapušo saldumu ietinamie papīriņi. Tā ir kā īsta vēstures grāmata, kurā sagaidāms ne viens vien pārsteigums. Zem stikla kupola skatāms apmēram 60 gadus sens vāverītes izbāzenis. Zvēriņš savulaik kalpojis par modeli populārās vafeļu tortes «Vāverīte» vāka dizainam.

Kāpēc nav kā bērnībā?
Tepat uzzināms kāds pārsteidzošs fakts – šokolādes konfektes «Serenāde» uzņēmums «Laima» ražo kopš 1937. gada, turklāt ietinamā papīra zīmējums arī ir no tā paša laika. Cik no jums padomju gados ir ēduši «Serenādi»?

Šeit atbildi saņems arī tie, kuri apgalvo, ka agrākos gados tā pati «Serenāde» garšoja citādāk nekā tagad. D. Leite to nenoliedz: «Šokolādes masas iegūšanas process nav mainījies, pievienoto aprikožu biezeni arī ražojam tepat un ar tādām pašām metodēm. Taču ir nianses. Nevaram vairs dabūt tieši tādas aprikozes, kā padomju gados vedām no Moldāvijas – dabiski saulē nogatavojušās, sulīgas. No Eiropas ievestais cukurs arī ir citādāks nekā savulaik Jelgavā vai Liepājā ražotais. Šīs un vēl citas nianses kopumā arī rada garšas atšķirību.»

Kļūsti par meistaru
Muzejā apmeklētājiem ir vēl kāds īpašs piedāvājums – iespēja pašiem kļūt par šokolādes meistariem. Ir izkausēta baltā un melnā šokolāde, ir miniatūras konfekšu sagataves, daudz dažādu pildījumam paredzēto saldumiņu: sukādes, žāvētas mellenes, citrona gabaliņi, zemenītes, rieksti. Balts uzsvārcis mugurā, cepure galvā, un brīnuma tapšana var sākties.

Tas ir apmēram pusstundu ilgs piedzīvojums, kad pašu rokām spēj izgatavot saldu brīnumu. Glīti iesaiņotas četras paša gatavotās konfektītes tiek pasniegtas katram «meistaram». Tālākais jau paša ziņā – cik ilgi spēs unikālo gardumu saglabāt.

UZZIŅAI

«Laima» agrāk un tagad
Par saldumu nozares pamatlicēju Latvijā uzskata vācieti Teodoru Rigertu. Uzkrājis pieredzi, ceļojot pa dažādām pasaules valstīm, 1870. gadā viņš nodibināja ražotni, kas gadu gaitā kļuva par vienu no lielākajām saldumu izgatavotājām Baltijā un pat plašajā Krievijā.

Latvijas Republikas iedzīvotājiem vismīļākais bija latvietis Vilhelms Ķuze, kurš savu uzņēmumu izveidoja 1910. gadā. Pateicoties viņa saldumu augstajai kvalitātei un prasmei izcili tos reklamēt, no mazas konditorejas bodītes tika izveidots stabils uzņēmums – «Staburadze». Zīmola «Laima» pirmsākumi meklējami 1921. gadā.

1937. gadā rūpnīcas «Rigerts» un «Laima» apvienoja, tāpēc pamatoti var teikt, ka mūsdienu «Laimas» šokolādes gatavošanas prasme sākusies 1870. gadā ar Rigerta fabrikas nodibināšanu. Šogad aprit 145 gadi, kopš «Laima» lolo un attīsta šokolādes ražošanas tradīcijas.

Pašlaik «Laima» ir lielākā saldumu ražotāja Baltijā, kas izvērsusi eksportu vairāk nekā 37 pasaules valstīs: ASV, Kanāda, Ķīna, Izraēla, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turkmenistāna u. c. Eksporta apjoms kopumā veido 40 procentus no saražotās produkcijas.

Avots: laima.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sajūtu un garšu muzejs

Kategorijas