BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunieši ieklausās polittehnologa Jurģa Liepnieka spriedumos

Vilnis Auzāns

2015. gada 7. maijs 17:16

981
Jaunieši ieklausās polittehnologa Jurģa Liepnieka spriedumos

Grāmatu kluba «Shelfijs» kārtējā tikšanās reizē 6. maijā Bauskā bija ieradies kriminālromāna «Nāve – tās nav beigas» viens no autoriem, polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Uz tikšanos ar autoru bija ieradušies nepilni divi desmiti jauniešu no Bauskas un novada. J. Liepnieka un Nila Saksa kopīgi rakstīto grāmatu bija lasījuši tikai daži. Ģimnāziste Luīze Levko portālam pastāstīja, ka romāns iesākts, tikusi līdz 50. lapaspusei un ir ļoti ieinteresēta, kā darbība risināsies tālāk.

«Laba kriminālromāna viens no nosacījumiem ir panākt, lai lasītājs «ieķeras» tekstā. «Nāve – tās nav beigas» ir tipisks «krimiķis», tāds brīvdienu romāns, kurā ir īsas nodaļas, katrā no tām atklājas kāda jauna nianse. Gribam mēs to vai ne, bet mūsdienu pasaulē, mūsdienu cilvēku dzīves ritmā un uztverē nav vietas 19. gadsimta romānam. Cilvēku, kas spētu izlasīt to gadu stilā rakstītus tekstus, nav daudz. Tādēļ šo darbu būvējām citādāk,» ieskatu romāna tapšanas vēsturē sniedza J. Liepnieks.

Atbildot uz jauniešu jautājumiem, viņš atzina, ka grūtākais bijis saplānot sižetu. Autors atklāja, ka jau sākumā ir zinājis, kā romāns beigsies, kas būs galvenie vaininieki. «Tādēļ man varbūt rakstīt vairs nebija tik aizraujoši, jo zināju, kā viss beigsies. Tomēr pats process man ļoti patika. Vislabākie bija tie brīži, kad jutu, varoņi sāk atdzīvoties, sāk paši domāt, rīkoties, kā tie uzskata. Tas ir labs brīdis, kad varoņi sāk tevi vest,» stāstīja J. Liepnieks.

Savu darbu grāmatas formātā, kā to iepazīst lasītāji, viņš nemaz nav lasījis. Autors piebilda, ka romāna rakstīšana būtībā ir nemitīga teksta pārrakstīšana. Izlasot uzrakstīto, gribas to papildināt, kaut ko pierakstīt klāt, pēc tam tas atkal jāizlasa. Un tā tik ilgi, kamēr iecerētais apjoms sasniegts.

Jaunieši interesējās, cik finansiāli izdevīga ir šāda nodarbošanās. J. Liepnieks atklāja, romānus rakstot, Latvijā bagāts nevar kļūt. Taču, lai ar rakstniecību nodarbotos, ir jābūt gana bagātam cilvēkam. Kopā ar Nilu pie šī darba strādāts nepilnus divus gadus. Lai šajā laikā izdzīvotu, bija vajadzīgs kaut kāds finansiālais pamats. Protams, papildus tika darīts vēl šis un tas, bet neko īpaši izvērsties citās jomās nevarēja, jo tad pamatnodarbošanās – romāna rakstīšana – būtu ievilkusies bezgalīgi. Autors atbildēja uz vēl citiem jauniešu jautājumiem, tostarp par viena literārā darba tapšanu, diviem autoriem kopā strādājot.

J. Liepnieku uz Bausku bija uzaicinājusi jauniešu apvienības «JUMS» vadītāja Solvita Jirgensone. Viņa pauda gandarījumu, ka J. Liepniekam izdevies rast laiku, lai tiktos ar Bauskas jauniešiem. Ierodoties šādā neformālā pasākumā, polittehnologs sākumā bija nedaudz samulsis, taču pēc tam iejutās, pastāstīja ne tikai par sava pirmā romāna tapšanu, bet arī nedaudz atklāja jaunas ieceres. Noslēgumā viņš ar interesi iztaujāja sanākušos par Bauskas aktualitātēm, par dzelzceļa projektu, vēlējās izprast, kādēļ pirms gadiem baušķenieki bloķējuši tiltus.

«Sarunu beidzām jokojoties, Jurģis izlozēja jauno lasīšanas izaicinājumu, bija ļoti priecīgs par Sanitas Erhardes dāvanu – viņa zīmēto portretu, apskāva mūs un fotografējās. Savas emocijas par pasākumu J. Liepnieks pauda savā «twitter» kontā. Jauniešu ieguvums, manuprāt, bija iespēja dzirdēt gudru cilvēku, ieklausīties viņa spriedumos,» tā secināja S. Jirgensone.