Šosezon uzsvars uz «Gardēžu tūri»

2015. gada 6. maijs 00:00

952

Bauskas tūrisma informācijas centra organizētie devītie Tūrisma sezonas atklāšanas svētki 1. maijā sākās «Poļu namā» Codes pagastā, 3. maijā sasniedza Vecumnieku novada Skaistkalni, bet 4. maijā noslēdzās ar izstādes apskati Rundāles pilī.

Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz stipri lielāka uzmanība veltīta tieši «garšīgajam» tūrismam – gardēžu tūrē «Baudi Bauskā» bija iespēja mieloties ar Bauskas novada īpašajiem ēdieniem Gailīšu pagasta atpūtas kompleksā «Miķelis», viesu namā «Bērzkalni» un Mežotnes pilī. Kā top gardi produkti, varēja vērot uzņēmumos atvērto durvju dienās.

Aktīvie codieši
Tūrisma sezonas atklāšanas svētku laikā bija iespēja piedalīties atvērto durvju dienu sarīkojumos Codes pagasta saldumu ražotnē «Poļu nams» un «Bauskas alū». Bauskas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Turkupole-Zilpure pastāstīja, ka «Gardēžu tūre» kļūst aizvien populārāka. Iekļaujas arī Codes pagasta zemnieku saimniecība «Celmi», kur ražo sierus, un SIA «Dūmiņu vīna darītava». Codes pagasta ražotāji ir īpaši aizrautīgi šajā jomā, viesus pieņem arī Guntas Čepukas zemnieku saimniecībā, kur gatavo gaļas izstrādājumus. Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā ražotni gatava izrādīt Daila Kronberga, kas audzē smiltsērkšķus un gatavo no tiem produkciju. Dažādi piedāvājumi ir arī citām saimniecībām.

«Cilvēkus interesē gan ražošanas process, gan īpašie ēdieni. «Gardēžu tūrē» ir trīs vietas, kur ēdienus var nobaudīt, divas vietas, kur tiem ražo izejvielas, un veikals, kur var nopirkt šo ēdienu sastāvdaļas,» stāsta I. Turkupole-Zilpure.

«Poļu nams», kas ražo konditorejas izstrādājumus, 1. maijā bija ļoti populārs. Apmeklētājiem nācās pat gaidīt, jo no rīta ieradās liela ekskursantu grupa no Rīgas. Gaidīšana bija kārdinoša – lai arī ne tik spēcīga kā ražotnes telpās, tomēr ik pa brīdim bija jūtama galvu reibinoša, garda un siekalas raisoša saldumu smarža. «Speciāli atbraucām uz Bauskas pusi, lai apmeklētu «Poļu namu». Izpētījām novadu mājaslapas internetā un izvēlējāmies šo apmeklējumu,» stāsta rīdzinieks Āris Vuškāns. Ekskursiju novērtējuši abi dēli – viņiem ļoti patikusi iespēja nogaršot saldo produkciju.

Vecmāmiņas recepte
««Poļu namam» šogad aprit jau 14 gadu,» savu stāstu sāka ražotnes īpašniece Gunita Pole. Ideja par nama dibināšanu piederot vīram. Savulaik pēc avārijas mašīnā salūzis radio. Braucot klusumā pa Latvijas ceļiem, radusies doma par savu uzņēmumu un atmiņā atausušas vizītes pie klasesbiedrenes, kuras vecmamma galdā cēlusi šokolādes desu. Klasesbiedrene sameklēta, vecmāmiņa arī, recepte uzzināta un piemērota ražošanas vajadzībām. Tā tapusi tik ļoti populārā «Brunete».

Sākumā strādājuši Rīgā, bet pēc tam ražotnes telpas raduši tepat Codes pagastā, Draudzības klubā. Saldumu ražotne izveidojusies kā ģimenes uzņēmums, jo telpas pieder G. Poles vecākiem. Uzplaukuma gados apgrozījums bijis liels un reizēm licies, ka ražotnes telpas ir par mazu. «Mēneša apgrozījums bija 50 – 60 tūkstoši latu. Tad nāca krīzes gadi, tas samazinājies līdz 12 tūkstošiem eiro,» atzīst G. Pole. No viņu gardumiem atteikusies «Maximas» veikalu ķēde. Labajos laikos uzņēmumā strādājuši 35 darbinieki, kas gatavojuši 60 porcijas, tagad ražotnes telpās divas strādnieces gatavo astoņas porcijas dienā. Tagad ir pieci darbinieki. Viena no tām – Ilze Ostrovska, kas uzņēmumam uzticīga desmit gadus. «Viegli jau nav – visu dienu kājās, nepārtraukti jāmaisa pannās cukurs ar sviestu, jācilā vairāk nekā kilogramu smagie trauki. Ja iemanās, turēt var,» smaida darbiniece. I. Ostrovska kopā ar vēl divām palīdzēm īpašajā svētku dienā bija uzvilkušas speciālus tērpus, kas gatavoti šādiem pasākumiem.

Gunita Pole lepojas ar riekstiņiem «Saldā pērle». Lai arī dārgi, tie esot, pēc vadītājas domām, paši garšīgākie. Roku darbs, turklāt no smilšu mīklas, kuru «automāti» izcept nevarot. Viņa atzīst, ka baušķeniekus tomēr vērtē kā sava novada patriotus, jo uzņēmuma produkciju Bauskas «Rimi» pērkot visvairāk. No jaunajiem produktiem tapusi nedaudz izmainīta «Brunetes» versija. Paredzēts ir vēl viens jauns produkts, bet izstrāde un loģistikas plānošana prasa daudz laika. Tas nozīmē, ka labākajā gadījumā nama jauno ražojumu redzēsim tikai nākamgad.

Ļauj vaļu iztēlei
Svētdiena, 3. maijs, tūrisma mīļotājus aizveda uz Skaistkalnes pagastu, kur notika velobrauciena maršruta «Bagātā Zemgale» 402. posma izmēģinājums. Maršruts – no Skaistkalnes uz karsta kritenēm pie atpūtas mājām «Krastmalas». Turpinājumā velosipēdisti devās uz «Jaunvērdiņu» mājām un, atpakaļ braucot, apsekoja melnezerus – karsta izcelsmes ezerus, kas atrodas pie ceļa Skaistkalne–Kurmene.

Braucienā piedalījās skaistkalnieši, baušķenieki un stelpieši. «Pirmo reizi šādā braucienā piedalos. Šur un tur jau ir pabūts, bet kopumā interesanti, jo daudz ko vēl nezināju. Jāteic, kopumā bija skaisti, un saprotu, ka savā dzimtajā pagastā daudz ko vēl neesmu redzējusi,» atzīstas skaistkalniete Inga Purmale.

«Jaunvērdiņu» mājās saimnieki Roberts un Anastasija Jankeviči izrādīja gan dažādu pudeļu kolekciju, gan skaisto apkārtni, gan interesantos dārza rotājumus un būves. Mājas savulaik saņemtas mantojumā no vectēva. Ēkas saimnieks šajā vietā ļāvis pilnu vaļu iztēlei un izveidojis savdabīgu dārzu, kas piesaista ar savu šarmu – dīķis, speciāli būvēts kamīns ar mūrīti, dažādi skulptūru elementi.
«27. maijā plānojam izbraukt līdzīgi pa Lietuvas pusi. Tad apvienosim visu vienā un plānojam izveidot kopēju maršrutu, kas iekļautu gan mūsu tūrisma vietas, gan lietuviešu,» stāsta sava novada patriote Eleonora Maisaka. Dalībnieki neslēpa, ka plāno piedalīties vēl citos velobraucienos, kas šogad notiks Skaistkalnes pagastā.

Tūrisma sezonas atklāšanas pasākumi noslēdzās 4. maijā Rundāles pilī, kur bez maksas varēja vērot ekspozīciju «No gotikas līdz jūgendstilam».

Rūcošā atklāšana
Sestdien, 2. maijā, skaļākais notikums bija izstādes «Motokross cauri laikmetiem» atklāšana Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāles telpās. Pasākumu ar skaļu rūkoņu ievadīja motociklistu kluba «Bucefals» biedru ierašanās. Bauskas filiāles gids Juris Vanags pateicās sanākušajiem par atsaucību un pasniedza piemiņas balvas izstādes lielākajiem atbalstītājiem un ziedotājiem. Notika motokrosa paraugdemonstrējumi – uzstājās jaunais Bauskas motokrosists Rihards Augucevičs.

«Šī nav vienkārša izstāde, bet gan tieši izstāde par motokrosu Bauskas apkaimē. Tā stāsta par cilvēku entuziasmu. Brauca arī ziemā, lielā sniegā un salā, un tūkstoši cilvēku ieradās, lai sacīkstes skatītos,» stāstīja Rīgas Motormuzeja direktors Aivars Aksenoks. Par sacīkšu vietām liecina attiecīgi noformētā izstādes zāles grīda. Īpaši veidoti stari ved uz motokrosu vēsturiskajām un tagadējām vietām – Bārbeli, Dirdām, Zorģiem, Stelpi un citām. Savulaik viena no galvenajām sacensību vietām Bauskā bija pilskalna parks – sacensības pulcēja kuplu skaitu dalībnieku un skatītāju.

Lielu ieguldījumu izstādes veidošanā devušas vairākas ģimenes, tai skaitā vēl aizvien startējošā Elvija Mucenieka radinieki. Tēvs Dailis Mucenieks uz izstādi atvedis ne tikai dažādus atribūtus, bet arī pasaules čempionāta posma medaļu. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies arī Stelpes pagasta Pīlādžu mototrases īpašnieks Ēriks Pīlādzis – viņa trasē šogad notiks viens no pasaules čempionāta blakusvāģiem posmiem, kur sacīkstēs piedalīsies arī Elvijs Mucenieks.

Misā modina mājas
Vecumnieku novada Misā 3. maijā notika līdz šim nebijis pasākums – svētki «Iznāc pagalmā!». Organizatori šādā veidā centās parādīt gan ciema pārstāvju sasniegumus, gan ļaut māju iedzīvotājiem labāk iepazīt citam citu.

«Mosties, devītā māja, mosties, desmitā māja, logus vaļā, mosties! Lienam ārā no mājām, draudzējamies ar kaimiņiem!» tā Misas tautas nama vadītāja Sandra Vēvere ar skaņas iekārtu palīdzību aicināja skaļā balsī pāri visam ciemam ēku iemītniekus nākt laukā un piedalīties pagalmu svētkos.

Klimpu zupa
Pagalmu svētku laikā Misas ciema izglītības un kultūras iestādes parādīja savus labākos amatiermākslas kolektīvus. Dejoja Misas vidusskolas tautas deju kolektīvi un dziedāja mācību iestādes koris. Dziedāja skolas ansamblis, uzstājās Misas tautas nama bērnu ansamblis «Adatiņas». Skaņas pavadījumu katrā pagalmā nodrošināja brāļi Dāvids un Toms Šlikaiši. Pasākumi notika sešos māju pagalmos, kam sekoja kopējs koncerts, kurā spēlēja arī pūtēju orķestris «Skaistkalne», dziedāja ansamblis «Vēja meitenes».

Dažos māju pagalmos tika rīkoti arī speciāli pasākumi. Pie 15. mājas bērni zīmēja to, ko vēlētos redzēt Misā – baseinu, autobusu satiksmi ar Rīgu, dzelzceļa pasažieru pieturu Misā. Savukārt pirmās mājas pagalmā sanākušos cienāja ar zupu. «Saldā klimpu zupa ar augļiem iznākusi gana garda – izskatās, ka no mūsu pagalma ātri prom netiks, kamēr visu katlu iztukšos,» smej zupas vārītāja Mārīte Konstantinova.

Zārdi kāršu pupām
Lielākā daļa pagalmu svētku apmeklētāju bija skolas vecuma bērni un jaunāki. S. Vēvere uzsvēra tautas nama teātra kolektīva un Alekšūnu ģimenes dalību svētku rīkošanā. «Pasākumu vērtēju ļoti pozitīvi. Patīkami, ka jaunatne atbalsta. Šoreiz gados vecākiem ļaudīm būtu jāņem piemērs no jauniešiem,» aktivitātes vērtē pensionārs Česlavs Miklaševics.

Skaļo un aktīvo pasākumu baudīja arī daži no tiem, kas savus dzīvokļus nelabprāt atstāj. Kaimiņš kaimiņu daudzos namos nemaz nepazīst, sarūgtināti secināja Misas tautas nama vadītāja.

Daudzdzīvokļu māju pagalmos izlikti speciāli koka zārdi, kas liks atminēties aizvadītos svētkus. Tos sagatavoja Alberts Dīcis, bet māju iedzīvotāji nu iesēja kāršu pupas, kuras vēlāk izplauks ar baltiem un sarkaniem ziediem un vīsies augstumā ap zārdiem. Katrā pagalmā izvēlējās savu «krustmāmiņu», kas sējumu pieskatīs. Bibliotekāre Sarmīte Šlikaite apņēmusies katru mēnesi fotografēt zārdus, un tad rudenī varēšot pateikt, pie kura nama ir pats sakoptākais kāršu pupu dārzs.

«Ļoti ceru, ka šis pasākums kļūs par tradīciju,» teic Misas iedzīvotāja Inese Skaldere, kura pati atzīst, ka viņa izbaudīs svētkus līdz vēlai naktij, jo pagalmu svētkus noslēdza balle. Tā arī notika – laiks bija tik labs, ka balle notika Misas tautas nama pagalmā līdz pat diviem naktī. Lai arī otrā rītā salna pārklāja ciemu, tomēr ballētāji pauda, ka naktī esot bijis gana silti.

«Nākamgad varētu stādīt ne tikai pupas, bet izdomāt vēl ko, kā izrotāt pagalmus. Ceru, pēc gada vēl vairāk ciema iedzīvotāju izlīdīs no mājām ārā,» tā S. Vēvere.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Šosezon uzsvars uz «Gardēžu tūri»

Kategorijas