BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sporta stundas vada slēpojot un norūdoties

Vilnis Auzāns

2013. gada 25. janvāris 11:56

1157
Sporta stundas vada slēpojot un norūdoties

Sportiskās aktivitātes svaigā gaisā ir labākais veselības garants. Tā atzīst Bauskas novada Mežotnes pamatskolas sporta skolotājs Vladimirs Iļjins. «Bauskas Dzīve» sastapa pedagogu kopā ar 1. klases audzēkņiem slēpojot. Sasārtušiem vaigiem mazuļi devās pa iemīto sliedi, pēc tam mācījās droši un pareizi nobraukt no kalniņa. «Sporta stundas laukā ir daudz labākas nekā zālē. Man ļoti patīk slēpot, es to daru arī pēc skolas,» stāstīja 1. klases audzēknis Janeks Percovs. Viņa klasesbiedre Elīna Pluta piebilda, ka viņa jau protot slēpot ļoti labi un auksti arī nemaz neesot. Skolotājs V. Iļjins pastāstīja, ka mācību iestādē ir ap 30 pāru slēpju. Tās piemērotas gan sākumskolas klašu bērniem, gan pamatskolēniem. Mācību programma sporta stundām sastādīta tā, ka ziemā, ja vien to ļauj laika apstākļi, bērni slēpo. «Mēs apgūstam slēpošanas pamatsoļus, nobraukšanu no kalniņa, bremzēšanu. Ar mazajiem nodarbības ir līdzās skolai, ar lielākiem saudzēkņiem dažreiz dodamies arī uz kalniņiem pie Lielupes,» stāsta pedagogs. V. Iļjins piebilst, ka slēpošanas stundas pašam rada papildu darbu. Dienas beigās vienmēr nākas salabot kādu slēpju pāri, sagatavot inventāru nākamajām stundām. Mazajiem skolēniem pedagogs palīdz piestiprināt slēpes, tāpat bērni jāpieskata, lai viņi būtu piemēroti saģērbušies, lai pēc stundas vajadzības gadījumā pārautu slapjās zeķes, izžāvētu cimdus. Pamatskolas direktore Daina Lapkovska skaidro, ka nodrošināt slēpošanu sporta nodarbībās ir papildu finansiālā slodze izglītības iestādei. Lai arī nedaudz, tomēr ik gadus jāatjauno inventārs, ja iespējams, tas jāremontē. «Skolēni ir dažādi. Ir tādi, kurus redzu pēc stundām slēpojam, slidojam pa dīķi. Citi savukārt būtu ļoti laimīgi, ja sporta nodarbību skolā nebūtu vispār, arī slēpošanas. Pedagoga uzdevums ir strādāt arī ar šādiem audzēkņiem, pārliecināt, ieinteresēt viņus,» skaidro direktore. Sporta nodarbību organizēšanu ziemā brīvā dabā atzinīgi vērtē mediķi, dēvējot to par labu veidu, kā norūdīties. Tomēr būtiski ievērot vairākus priekšnosacījumus, lai jaukā un veselīgā nodarbošanās neradītu problēmas. Ģimenes ārstes Santas Gulbes palīdze feldšere Daiga Rutka atgādina, ka sportojot apģērbam jābūt laikam atbilstīgam – siltam, salīdzinoši vieglam, kustības neierobežojošam. Svarīgi, lai pie miesas ir kokvilnas, vilnas vai īpaši sildoša plānā termoveļa. Sintētisks, mitrumu un vēju aizturošs apģērbs piemērots kā virsdrēbes.Apaviem jābūt ar biezu zoli, tie nedrīkst spiest, kāju pirkstiem tajos jābūt brīviem, lai tos varētu kustinot sasildīt. Slēpošanas zābakos noteikti jāvelk vilnas zeķes.