Skaistkalniete palīdz cietušajiem zemestrīcē Nepālā

2015. gada 1. maijs 11:03

13836

Skaistkalniete palīdz cietušajiem zemestrīcē Nepālā

Nepālā, kur cilvēki pirms vairākām dienām piedzīvoja smagāko zemestrīci kopš 1934. gada, jau astoņus mēnešus dzīvo skaistkalniete Lauma Kalēja ar saderināto Lauri Melkeru. Dabas katastrofā viņi nav cietuši un pašlaik sniedz palīdzību nelaimē nonākušajiem.

Zemestrīce ar stiprumu 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas notika 25. aprīļa pusdienlaikā pēc vietējā laika. Tās epicentrs bija pie Lamdžungas apmēram 80 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Nepālas galvaspilsētas Katmandu.

Zemestrīce sagrāva vecākos Katmandu rajonus un bija jūtama arī Indijā, Bangladešā, Ķīnas Tibetas autonomajā rajonā un Pakistānā. Tās izraisīti zemes nogruvumi apgrūtināja glābēju iespējas pa kalnu ceļiem nokļūt pie cietušajiem.

Bojāgājušo skaits pārsniedz 5000 cilvēku, vairāk nekā 10 000 cilvēku ir ievainoti. «Mēs esam laimīgi, ka dzīvojam vietā, kur zemestrīce tikpat kā neskāra ne cilvēkus, ne ēkas. Līdz ar to izlēmām rīkoties operatīvi un doties uz nelaimes epicentru palīdzēt vietējiem. Pašlaik šajos ciematos joprojām tiek sajusti zemestrīces pēcgrūdieni,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» no notikumu vietas ziņo Lauma.

«Dzirdot, ka cilvēki organizējas un brauc palīdzēt, sapratām, ka nevaram tāpat vien staigāt pa ielām, baudīt kvalitatīvu ēdienu kafejnīcās kā citi tūristi, mazgāties siltā dušā, ja tepat netālu cilvēki ir bez nekā. Apzinājāmies riskus, skaidrs, ka pilnībā droši tur nejutāmies. Bija arī pavisam neomulīgi, kad notika lielā zemestrīce. Vienu nakti drošības nolūkos pavadījām arī ārpus mājas – pagalmā,» situāciju raksturo Lauma. Pašlaik zemestrīces skartajā Nepālā apzināti jau vairāk nekā 40 cilvēki no Latvijas.

Abi jaunieši dzīvo Nepālas otrajā lielākajā pilsētā Pokharu. Lauris tur atrodas pilotprojektā, kas īstenots sadarbībā ar Gumijlēcēju klubu «Bungee Sigulda», savukārt Lauma nodarbojas ar brīvprātīgo darbu, vedot grāmatas uz ciematiem, lai izglītotu bērnus.

Zemestrīces laikā viņi sajutuši spēcīgus grūdienus ilgāk par minūti, bet mājvieta nav cietusi. Tas ļāva viņiem vairākas dienas ar brīvprātīgo komandu uzturēties visvairāk zemestrīces skartā reģiona pilsētā Gorkha.

Viņa stāsta, ka Gorkha nav cietusi, bet, dodoties dziļāk ielejās un kalnos, pavēries traģiskāks skats. Sākotnēji nebija skaidrs, kāds ir reģions, vien no helikoptera varēja novērot, ka apkārtnē gandrīz visas mājas ir sagruvušas. Tika apzinātas pirmās nepieciešamības lietas un mobilizēti brīvprātīgie. Lauma ar Lauri palīgā devās nākamajā dienā, jo pēc zemestrīces nejutās spējīgi palīdzēt citiem. Viņi iepirka nedaudz pārtikas, draugiem lūdza ziedot apģērbu un ar motociklu brauca uz dabas katastrofā smagi skarto vietu. Ceļā viņi satika internacionālu brīvprātīgo grupu, kurā pulcējās ap 30 cilvēkiem, atklāj Lauma.

Par palīdzības organizēšanu jaunieši uzzināja no kāda latvieša Kārļa Jaunpetroviča, kas Nepālā strādā par paraplāna pilotu «Karmaflights.org» kompānijā, kas pašlaik organizē braucienus uz zemestrīces skartajiem reģioniem.

«Vairākas dienas palīdzējām veidot bāzes nometni, kas kalpotu par medikamentu, pārtikas un pajumtes materiālu krātuvi un izejas punktu uz apkārt izpostītajiem ciematiem kalnos. Mēs bijām pirmā palīdzība, kas ieradās šajos nomaļajos ciematos un operatīvi izplatīja informāciju par faktisko situāciju reģionā. Apsekojām un apgādājām arī vairākus ciematus ar pašu nepieciešamo,» sociālajā interneta vietnē «Facebook» raksta Lauris.

Vietās, kur nebija iespējams piekļūt ar automašīnām, brīvprātīgie devušies kājām. Lauris raksta, ka ceļš līdz Tantanas un Saurapini ciematiņiem kalnos bijis smagākais, kādu piedzīvojis, jo līdzi nesta aptuveni 25 kilogramus smaga soma un rokas bijušas pilnas ar pārtiku un medikamentiem. Spītējot negaisam, ciematos, kur nav saglabājusies neviena māja, viņi cēla pagaidu patvērumus.

Sarežģītās piekļuves dēļ situācija Gorkha pilsētā ir smagāka nekā galvaspilsētā Katmandu, stāsta Lauma. Galvaspilsētā ir pieejami resursi, bet cietušajos mazajos ciematos situācija kļūst bēdīgāka, atzīst skaistkalniete. Jaunieši apbraukājuši ielejas, pa ceļam redzot gan nopostītas mājas, gan plaisas uz ceļiem. Ciemats, pie kura palīdzības sniedzēji izveidojuši bāzes nometni, zemestrīces laikā pilnībā nopostīts. Līdzīga situācija vērojama arī kalnu ciematos.

«Joprojām liela daļa cilvēku guļ zem gruvešiem. Cik tieši, nav zināms. Vairākos ciematos vēl nav tikusi klāt medicīniskā palīdzība. Ja drīzumā tas nenotiks, var sākt attīstīties dažādas infekcijas slimības un rasties citi sarežģījumi. Helikopteri uzņem tikai smagi cietušos,» par aktuālākajiem jaunumiem informē Lauma.

Katru dienu viņi iztērē ap 500 dolāriem medikamentos, segās, tentos, pārtikā un apģērbā, lai palīdzētu ciemata ļaudīm, kuri zaudējuši 30 – 80 procentu tuvinieku, tikpat liela daļa ir ievainoti un palikuši zem klajas debess, jo 90 procentu māju ir pilnībā sagrautas.
Pašlaik latviešu jaunieši atgriezušies savās Nepālas mājās Pokharā un nodarbojas ar palīdzības piesaistīšanu, informējot sabiedrību par notikušo, vācot ziedojumus. Līdzās pārtikai un medikamentiem īpaši nepieciešami esot nojumes tenti pagaidu mājokļu izgatavošanai, jo Nepālā tuvojas lietus sezona, kas ilgst no jūnija līdz augustam.