Komentāri: brīvības svētki

2015. gada 30. aprīlis 00:00

Latvijas Republikas atjaunotajai neatkarībai – 25 gadi. Ko par valsts brīvības laiku domā 1990. gadā dzimuši jaunieši?

Pašsaprotama brīvība
Mārtiņš Dravnieks no Iecavas novada Zorģiem:
Neesmu daudz aizdomājies par to, ka man ir tikpat daudz gadu, cik Latvijas atjaunotajai neatkarībai, taču savos 25 jūtos labi. Par padomju laikiem esmu dzirdējis no vecākiem. Šķiet neticami, ka bija jāstāv rindā pēc pārtikas, par vienu talonu varēja saņemt vienu ziepju gabaliņu. Mamma uzsver, ka toreiz visus gribēja iztaisīt vienādi viduvējus, neviens nedrīkstēja izcelties. Tētis saka – kādreiz pat uz Eiropu ceļot nevarēja, tagad visur drīkst, tāpēc arī braucam.
Man nav īsta priekšstata par to, kā bija okupācijas laikā. Zinu, kāda ir brīva valsts, un nevaru iedomāties, kā būtu citādi. Klausos, ko vecāki atceras, un reizēm gribas teikt – ko nu stāstiet! Jaunajai paaudzei, kas izaugusi laikā, kad visu var nopirkt, visu var darīt, kā vien vēlies, grūti iztēloties ko citu, galvenais – nopelnīt pietiekami daudz naudas.
Esam ar draugiem sprieduši, kā būtu, ja brīvība būtu jāaizstāv. Neviens neatzīst, ka ņemtu kājas pār pleciem. Reizēm nākas aizdomāties, vai tie, kam esam uzticējuši varu, paši cīnās par brīvo valsti vai domā tikai par sevi, aizmirstot parastos cilvēkus. Lasot ziņas, brīžiem liekas – tā īsti nav, ko aizstāvēt. Tāpēc domāju – ja vajadzētu, krūmos nemuktu, tomēr ceru, ka jākaro nebūs, un viss beigu beigās būs labi.

Izvēles bonuss
INESE PUČEKA no Bauskas novada Dāviņu pagasta:
Neatkarība un brīvība gan valstij, gan indivīdam nozīmē iespēju izvēlēties, kā dzīvot. Man patiesi šķiet, ka, mainoties ideoloģijai, tas bonuss, kas nācis klāt, ir izvēles iespējas. Mūsdienu dzīvesveidu arī nosaka šīs izvēles iespējas.
Vai mūsdienās ir labāk vai sliktāk dzīvot nekā pirms 25 gadiem, tas ir atkarīgs no katra paša mērauklas. Tā nav manis pašas pieredze, cilvēkiem pārsvarā ir divi viedokļi par to, kāda reiz bijusi dzīve. Vieni nostalģiski atminas «vecos labos krievu laikus, kad visiem bija darbs». Otri stāsta, kā stāvējuši veikalā garās rindās pēc deficīta precēm vai mēģinājuši tās dabūt par «blatu».
Cik varu spriest, ir tikai nomainījušās ideoloģijas ar visām no tā izrietošajām sekām. Iespējams, tieši tas lietas sarežģī – tie, kuri dzīvoja «labajos krievu laikos», nezina, ko iesākt ar iegūtajām izvēles iespējām. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas šo rīcības brīvību izmanto ļaunprātīgi.
Esmu absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, kur studēju žurnālistiku. Pašlaik stažējos Eiropas Parlamenta Informācijas birojā Rīgā.

Iespēja pilnveidoties
DĀRTA ŪBELE NO BAUSKAS:
Esmu tikpat veca, cik atjaunotā Latvija. Maija beigās man apritēs 25 gadi. Man ir paveicies piedzimt jau brīvā valstī, kas ļāva bērnību pavadīt skaisti.
Vecāki mani un brāļus ir audzinājuši par Latvijas patriotiem – veduši valstij nozīmīgos svētkos pie pieminekļa nolikt ziedus un svecītes, vienmēr esam pacēluši sarkanbaltsarkano karogu un deguši sveces logos svētku un atceres dienās. Šīs bērnības atmiņas tagad ar dzīvesbiedru nododam saviem bērniem, lai no mazām dienām zina, cik svarīgi ir turēt Latviju sirdī. Vecāki mūsos ir radījuši apziņu, ka nekur nav tik labi kā mājās, un ir rūpējušies, lai esam izglītoti un apzinātos brīvības vērtību.
Valsts neatkarība ir ļāvusi darīt lietas, kas iepriekš ir bijušas aizliegtas vai ierobežotas varas dēļ, piemēram, brīvi paust viedokli, apmeklēt baznīcu, izglītoties ar plaša klāsta mācību literatūru. Pašlaik es studēju, strādāju, kopā ar dzīvesbiedru audzinu bērnus un brīvajā laikā dziedu korī. Ir daudz iespēju pilnveidoties.
Šos svētkus es pavadīšu veikala «Bauskas miestiņš un citi labumi» gada jubilejas pasākumā, kas iekrīt tieši 4. maijā. Neatkarības atjaunošanas 25. gadadiena noteikti paies svinīgi un priecīgā noskaņojumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: brīvības svētki

Kategorijas