BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: pašvaldību finanšu izlīdzināšana

«Bauskas Dzīve»

2015. gada 24. aprīlis 00:00

376
Komentāri: pašvaldību finanšu izlīdzināšana

Steidzamības kārtā virza likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Kā tas atsauksies uz pašvaldībām?

«Bīda» savu modeli
Rihards Melgailis, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs:
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pašreizējais modelis izveidots 20. gad-simtā. Jauns nepieciešams. Nesen izstrādāja divus variantus, tai skaitā arī Pašvaldību savienība, piedāvājot vienkāršu veidu, kā iztikt bez valsts papildfinansējuma un nodrošināt pašvaldībām patstāvību, – palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas nonāk pašvaldību budžetā, līdz 85 procentiem. Finanšu ministrija «bīda» savu modeli, kas negarantē dotāciju no valsts budžeta, kas pašlaik ir 34 miljoni. Vēl divus gadus tas noteikti būs, bet pēc tam: «Ja būs valstij prioritārs.»
Pārdales koeficienti atkarīgi no iedzīvotāju skaita, struktūras, teritorijas platības. Nemainīgais koeficients ir teritorijai, tādējādi Vecumnieku, Iecavas un Bauskas novada pašvaldība paliks apmēram pa vidu, bet zaudētājs būs Rundāles novads.
Jaunajā modelī salīdzinoši «lētāki» ar līdzšinējo izlīdzināšanas sistēmu ir bērni un pensionāri. Iepriekš bērniem koeficients bija 5,49, tagad – 3,26, lai arī ir labi zināms, ka tieši izglītībai jātērē visvairāk. Tāpēc no pašvaldību puses ir ieteikums jaunajā modelī nosacītā iedzīvotāja aprēķināšanai paredzēt lielāku koeficientu bērniem, jo uz viņiem tērē visvairāk naudas. 
Kopumā finanšu izlīdzināšanas sistēma vēl aizvien atgādina komunisma idejas. Jo vairāk pašvaldība centīsies, lai gūtu lielākus ienākumus, jo vairāk no tevis paņems izlīdzināšanas fondam.

Vajadzīgs stimuls
Juris Ludriķis, uzņēmējs, Iecavas novada domes deputāts:
Iecerētie grozījumi vēl detaļās nav skaidri, taču kā uzņēmējs piekrītu – pašvaldībām vajadzīgs stimuls, lai atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību savos novados. Līdz šim pašvaldībai par to nav lielas intereses, jo uzņēmumu ienākuma nodokli tā vispār nesaņem. Pašvaldības saņem daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tāpēc tām pietiek, ka novads ir «guļamrajons», nevis aktīvas ekonomiskās darbības teritorija ar vairāk darba vietu.
Būtu labi, ja ar nodokļu sistēmu veidotu apstākļus, lai pašvaldībai ir interese radīt, atbalstīt, piesaistīt uzņēmumus. Tad cilvēkiem būtu vairāk darba uz vietas. Tagad vienīgais mehānisms atbalstam ir iespēja samazināt nekustamā īpašuma nodokli.
Privātā – publiskā partnerība, manuprāt, tagad ir dārgāka nekā pašvaldības ņemts kredīts, jo likmes ir zemas. To varētu izmantot ceļu sakārtošanā, ja daļu naudas segtu uzņēmums, uz kuru ceļš ved, un pašvaldība maksātu savu daļu, lai iegūtu sakārtotu vidi.
Iecavas novadam ir liels potenciāls ar dzelzceļa mezglu, kur varētu veidot vērienīgu uzņēmējdarbību. Taču vispirms jārada stimuli, lai pašvaldība domā par komersantiem, tad rastos arī idejas, kā viņus atbalstīt.

Nedrīkst steigties
Lāsma Ūbele, Latvijas Pašvaldību savienības ekonomikas padomniece:
Jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, taču kopumā nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu un nebūtu jāpieņem Saeimā steidzamības kārtībā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iesniegs vairākus priekšlikumus Finanšu ministrijas piedāvātā modeļa pilnveidei, lai panāktu, ka valsts nopietnāk uzņemas līdzatbildību par reģionālo attīstību.
Ieteiktajā modelī jānovērš iespēja valdībai samazināt pašvaldību daļu valsts kopbudžetā. Daļai pašvaldību netiek nodrošināts minimālais finansējums funkciju izpildei, bet pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, pārāk daudz finanšu līdzekļu tiek atņemts.
LPS prasa nodrošināt, ka pašvaldību ieņēmumi aug proporcionāli bruto darba algas pieaugumam valstī, garantēt izlīdzināto minimumu vismaz 90% apmērā no vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju katrai pašvaldībai, lai izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20%. Valsts budžeta vispārējā dotācija izlīdzināšanas fondam jānoteic aprēķinu ceļā, un atkārtoti jānovērtē piedāvāto kritēriju ietekme uz pašvaldībām, kā arī iespēja noteikt attālumu līdz Rīgai kā papildu kritēriju. Sākotnējo valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondā nedrīkst samazināt.