BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Situācija uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem uzlabojas; uz vietējiem – pasliktinās

LETA
Latvijā un pasaulē

2015. gada 22. aprīlis 12:43

113
Situācija uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem uzlabojas; uz vietējiem – pasliktinās

Situācija uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem uzlabojas, taču uz vietējiem ceļiem būtiski pasliktinās, šodien ikgadējā ceļu nozares konferencē atzina "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš skaidroja, ka deficīts starp pieejamām un patiesajām vajadzībām pieaug un ir skaidrs - jo ilgāk gaidīsim, jo dārgāk maksāsim. Valsts rīcībā ir ceļi 4,8 miljardu eiro vērtībā, taču problēma esot tā, ka autoceļi nolietojas. Nolietojums patlaban esot 3,25 miljardu eiro vērtībā. Valsts ceļiem un reģionālajiem vērtība pieaug, bet uz vietējiem ceļiem situācija pasliktinās. Prioritātes tiek noteiktas pēc satiksmes intensitātes un ceļu stāvokļa, līdz ar to vietējiem ceļiem nav izredžu.

Deficīta sekas esot ne tikai ceļu vērtības samazināšanās, jo rodas papildu zaudējumi braucējiem un palielinās risks, ka var notikt ceļu satiksmes negadījumi. Pārvietojoties pa sliktajiem ceļiem, braucēju zaudējumi tiek lēsti 880 miljoni eiro gadā, savukārt ceļiem 2014.gadā atvēlēti 350 miljoni eiro. Lange uzsvēra, ka vēlme ir, lai ceļi tiktu pārvaldīti kā valsts aktīvs - tātad sistemātiski un nepārtraukti, un ieguvumi būs prognozējamība.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt norādīja, ka arī turpmāk uzmanība tiks pievērsta ceļu kvalitātes kontrolei. Varot secināt, ka būvnieki arī šim aspektam ir pievērsuši uzmanību - samazinās nekvalitatīvu gadījumu skaits - mazāk par 5%. Matīss noliedza, ka Latvijā visos virzienos ir sliktāki ceļi nekā kaimiņvalstīs. Braucot no Rīgas līdz Kauņai, Latvijas teritorijā ceļš esot labāks, un Matīss cer, ka šādu eksperimentu varēs veikt uz Tallinas pusi, jo patlaban tur esot "melnais plankums". Tāpat plānots uzlabot ceļa posmu no Jelgavas līdz Lietuvas robežai, kā arī uz Palangu. Tādējādi būšot iespējas parādīt kaimiņiem, ka Latvija spēj attīstīt infrastruktūru. Tāpat esot jādomā par pārrobežu projektiem, uz ko Latvija mudināšot arī kaimiņvalstu kolēģus.

Matīss arī uzsvēra, ka autoceļi nav greznība, bet dzīves nepieciešamība, ja ir vēlme, lai cilvēki dzīvo ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Tāpat varot runāt par ārējo mobilitāti jeb tranzīta plūsmām. Ja Latvija gribot pozicionēties kā tranzītvalsts, tad esot nepieciešami sakārtoti autoceļi.

Kā ziņots, šodien notiek ikgadējā autoceļu nozares kvalitātes konference, kurā spriež gan par autoceļu būves kvalitātes jautājumiem, gan privātās un publiskās partnerības projektu ieviešanu autoceļu nozarē, kā arī autoceļu nozīmi valsts ekonomikā.

Kategorijas

Kategorijas