Komentāri: Zolitūdes traģēdija

2015. gada 17. aprīlis 00:00

840

Vai būvniecība pēc «Maximas» ēkas sagrūšanas norit labākā kvalitātē, vai nozare ir ko mācījusies?

Mainās lēni
Agrita Lūse, žurnāla «Latvijas Būvniecība» galvenā redaktore:
Būvniecībai kā nozarei ir liela inerce, kaut ko mainīt gada vai divu laikā gandrīz nav iespējams. Jaunais valsts Būvniecības kontroles birojs tikai uzņem apgriezienus, tā darbu varēs vērtēt pēc gada.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija Zolitūdes lietā nodarbojas ar neko. Neredzu, ka kaut kas mainījies uz labo pusi, kaut arī daudzi profesionāļi ir par to uztraukti. Joprojām tiek sagatavoti vāji projekti, kas ir pamats tālākajām kļūdām, ja būvinženieri un būvuzraugi nav gana vērīgi.
Piecu gadu laikā kopumā būvniecības kvalitāte ir cēlusies. Ja Zolitūdes «Maximai» nebija pareizi aprēķinātas būvkonstrukcijas, ko netieši var saprast no policijas izmeklēšanas, iespējams, kaut kas nav kārtībā jau būvkonstruktoru mācību procesā. Būvkonstruktori atbild par ēkas drošību un stabilitāti, un par viņu kļūdām ir uztraukti daudzi būvnieki. Projektēšanas datorprogrammas nav glābiņš – ja cilvēks ievada greizus parametrus, būve tāpat sagāzīsies.
Paši būvnieki nereti domā – gan jau manā celtnē nekas nenotiks. Tāpēc uz ātrām pārmaiņām maz cerību, un arī sertifikāts neko nemai-
na – redzētas smagas kļūdas no speciālistiem ar sertifikātiem, bet citam bez sertifikāta daudzi būvnieki lūdz pārbaudīt konstrukciju rādītājus. Kopējā sistēmā ir kļūdas, kas jālabo visiem procesa dalībniekiem, un tas nenotiek ātri.

Citas prasības
RŪDOLFS GRUBERTS, AKCIJU SABIEDRĪBAS «CEĻUPROJEKTS» VADOŠAIS TILTU BŪVINŽENIERIS:
Ir starpība, vai projekti izstrādāti autoceļu un tiltu būvei vai arī ēku celtniecībai. Jau kopš pagājušā gadsimta beigām tiltu un autoceļu būvprojekti tiek izstrādāti, respektējot ļoti stingras ES prasības. Starp citu, tilts pāri Mēmelei Bauskā bija viens no pirmajiem, kura rekonstrukcijas projekts tika izstrādāts, ņemot vērā ES būvnormatīvus. Šāda tipa projektos ir īpaša sadaļa par specifikāciju. Tajā norādītas prasības materiāliem, darbu izpildei un kvalitātes kontrolei. Tādēļ te nav iespējama tāda situācija kā, piemēram, Zolitūdē, kur vēl gadu pēc traģēdijas nevar precīzi noteikt, kādas skrūves tikušas izmantotas.
Vēl viens svarīgs drošības aspekts ir būvuzņēmēja kapacitāte. Ir svarīgi, lai objektā vienmēr būtu pieejamas atbildīgās personas, kas vada būvdarbus, lai būvdarbus veiktu attiecīgiem darbiem apmācīti, kvalificēti speciālisti. Ja tā nav, tad rodas problēmas. Būvuzņēmējiem nereti nepietiek vadošo speciālistu, tos «mētā» pa objektiem. Praksē novēroti gadījumi, kad atbildīgais būvdarbu vadītājs objektā parādās tikai reizi nedēļā, piemēram, tikai būvsapulcē.
Jaunie būvnoteikumi paredz būvdarbu uzraudzības darbu plānošanu. Uzraudzības procesu kontrolē, pieprasot atskaites par paveiktajiem būvdarbiem, par problēmām, riskiem, to cēloņiem un būvuzraudzības ieguldījumu to novēršanā. Pārbaudes vēlams veikt neatkarīgās laboratorijās.

Katrs atbildēs
DACE PUTNA, Bauskas novada Būvvaldes vadītāja:
Jaunās būvniecības likumdošanas «ienākšana dzīvē» vēl ir tikai ceļa sākumā. Daudzām likuma prasībām ir atlikti spēkā stāšanās termiņi – 2015. vai 2016. gadā. Likvidējot Valsts būvinspekciju 2009. gadā, neviens nezināja, kādas sekas šis process radīs nozarē. Ticēsim, ka arī jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs, nesīs gaidīto artavu būvniecības procesa sakārtošanā. Pārmaiņas, papildinājumi un uzlabojumi skar visu būvniecības procesu.
Jācer, ka likumdošanas ieviešanas procesā lielākā smaguma un atbildības nasta neuzvelsies uz pašvaldības pleciem. Turpmāk paredzēts, ka būvinspektors būvlaukumu apmeklēs vismaz divas, četras reizes būvniecības laikā. Protams, tas prasīs papildus laika un finansiālos resursus.
Pārkāpumu gadījumā kļūs skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā saistībā ar jaunajām civiltiesiskās apdrošināšanas prasībām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Tā ir gan būvnieku, gan būvniecību uzraugošo institūciju un pasūtītāju atbildība sabiedrības priekšā, gan ģenerāluzņēmēju atbildība pret apakšuzņēmējiem un otrādi, arī valsts atbildība par būvniecības nozares attīstību un ikviena būvuzrauga vai amatnieka atbildība par savu darbu. Traģēdijas notiek būvniecības speciālistu nolaidības, neprofesionālas darbības dēļ, un pilnībā saistīt to ar būvniecības regulējumu – veco vai jauno – nevajadzētu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Zolitūdes traģēdija

Kategorijas