BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Mežotnes pilskalna svētkos – vēstures un mūsdienu simboli

Anita Rozentāle
Kultūra un izklaide

2013. gada 20. maijs 09:23

922
Mežotnes pilskalna svētkos – vēstures un mūsdienu simboli

Rundāles novadā Mežotnes pilskalna svētkos 18. maijā Baltais likteņzirgs ļaudīm deva zīmi vairāk skatīties sevī, strādāt katram ar sevi, turēt sirdīs mīļumu, gaišumu un mieru. Atklājot Mežotnes pilskalna svētkus, tika vests balts zirgs pāri šķēpam. Tas šķēpu šķērsoja divreiz ar kreiso kāju un vienreiz ar labo. Jānis Ieviņš, saukts arī par Balto Vēju, no baltu saimes «Saules ceļš» ļaudīm «tulkoja» šīs zīmes. Kreisā kāja noteic, ka cilvēkiem vairāk jāstrādā ar sevi, sevī jātur gaisma, jābūt radošiem. Labā kāja tikai vienreiz – tas ir darbs ar ārpasauli, kad ar sevi esi ticis galā, nes savu gaismu, mīļumu un mieru citiem.Projekta «Mežotnes pilskalna svētki» vadītāja Elīna Kūla-Braže skaidroja, ka svētku tēmu caurvij vēstures un mūsdienu simboli – baltais likteņzirgs, zemgaļu šķēpi un ugunszīmes. Ugunszīmes visā krāšņumā tika uzburtas vēlā vakarstundā pie Lielupes. Tēlniece Agnese Rudzīte-Kirillova kopā ar mākslinieku komandu – kādreizējo baušķenieku Kristapu Krollu, Alekseju Geiko un Anatoliju Kirillovu – piecas dienas bija strādājuši, lai izveidotu milzīgas salmu skulptūras, kas atveido simboliskas zīmes. Kad salmu zīmes tika sestdien paceltas vertikāli, pēc brīža uzbrāzās negaiss, un šķēpi, vairogs un pakavs tika notriekti zemē. Stāvam palika tikai Dieva zīme… domājiet, kā gribat! Tomēr līdz ugunsmirklim vakarā viss atkal norima, tika nolikts vietās, un salmu skulptūras maģiski uzliesmoja. Vispirms sadedzināja pakavu, kas ir kā vārti, pa kuriem ienākt un visam sākties; tad sadeg zobeni un nokrīt, bet vairogs paliek – aizsardzībai; noslēgumā sadeg Dieva zīme.Agnese Rudzīte-Kirillova daudz strādā ar dažādiem vides objektiem, viņa veidojusi ledus, smilts, salmu skulptūras, piedalījusies dažādos festivālos daudzviet pasaulē. Mežotnē darbojās pirmoreiz. Tūlīt māksliniece dosies uz Krievijas pilsētu Permu, kur veidos skulptūras no putuplasta. Ledus skulptūras izkūst, smiltis aizskalo lietus un vējš, salmu objekti tiek skaisti sadedzināti. Vai nav žēl, ka darbs tik ātri zūd? «Man vissvarīgākais ir process, aizrauj pati darbošanās,» atbild Agnese.Mežotnes pilskalnā svētkos bija sabraukuši dalībnieki no seno cīņu un senvēstures rekonstrukcijas klubiem – te redzēja kareivjus no «Kāviem», «Heiligenbergas», «Ugunszīmes», «Rondenpois».Bija ieradušies Lietuvas puiši no Viļņas – dzīvās vēstures klubs «Kovārnis». Draugi un domubiedri, kuri pēta un rekonstruē jaunu vīriešu dzīvesveidu dzelzs laikmetā. Rekonstruē, kā Lietuvas teritorijā dzīvojuši jauni vīrieši, dodas pārgājienos, medībās, stāsta viens no «Kovārņa» – Vikints Motuza. Mežotnes pilskalnā lietuvieši ir jau otro reizi, te viņus aicina draugi no zemgaļu kultūras biedrības «Upmale», kurā aktīvi darbojas mežotnieks Anatolijs Kazačenko. Šādos svētkos satiekas domubiedri un visiem ir interesanti.Vēsturnieks Artūrs Tomsons vadīja senkareivju cīņas. Divkaujās, cīnoties ar kara cirvjiem un zobeniem, uzvarēja rundālietis Ainārs Knoks, kurš, Rīgā dzīvodams un mācīdamies, iesaistījies seno cīņu klubā «Kāvi».Kopa «Vilkači» dziedāja, ka ķermeņi vibrēja un trīsas caur kauliem skrēja. To vairs novērtēja tikai daži apmeklētāji, jo vairākumu bija aizbaidījis lietus.Mežotnes pilskalna svētkus, kuros ļaudīm rāda seno amatu prasmes, demonstrē zemgaļu sadzīvi, kaujas māku, jau vairākus gadus rīko zemgaļu kultūras biedrība «Upmale» sadarbībā ar Rundāles novada domi.

Kategorijas

Kategorijas