Cilvēki zaudē ticību pensiju sistēmai, tāpēc paši sāk domāt par vecumdienām

Arvien vairāk iedzīvotāju domā, ka viņiem pašiem ir jārūpējas par
savām vecumdienām tādēļ, ka saistībā ar negatīvo demogrāfisko situāciju
un pietiekami lielo emigrāciju viņiem zūd ticība pensijas sistēmai,
uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās
drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Kā aģentūrai LETA norādīja Leiškalns, tas ir apsveicami, ka cilvēki
sāk "iziet no sociālistiskās apziņas" un pieņem, ka par savām
vecumdienām ir jādomā arī pašiem. Cilvēki sāk apzināties demogrāfisko
situāciju - to, ka dzimstība attiecībā pret mirstību Latvijā ir viena no
zemākajām Eiropā, stāstīja eksperts.
Tāpat no Latvijas darbā uz ārzemēm ir aizbraukuši pietiekami daudz cilvēku. Iedzīvotāji sāk neticēt, ka esošā pensiju sistēma nākotnē spēs funkcionēt pietiekami kvalitatīvi, lai pienācīgi viņus nodrošinātu vecumdienās, pateicoties tam, ka demogrāfisko tendenču un emigrācijas dēļ strādājošo skaits aizvien sarūk, norādīja Leiškalns.
Kā vēl vienu iemeslu cilvēku ticības samazinājumam Latvijas pensiju sistēmai Leiškalns min 2011.gadu, kad par aptuveni ceturto daļu tika samazināts pensiju kapitāls.
Eksperts arī norādīja, ka cilvēki tiek mudināti vairāk domāt par vecumdienām un apsvērt iespēju, ka ne visu nodrošinās valsts. Iedzīvotājiem iesaka pievienoties 3.pensiju līmenim, kā arī, iespējams, iegādāties nekustamos īpašumus, kurus tad attiecīgi var, piemēram, iznomāt, uzsvēra Leiškalns.
Viņš gan saredz arī kādu negatīvu aspektu tam, ka cilvēki paši vairāk sāk domāt par savām vecumdienām un neatstāj to tikai valsts pārziņā. Eksperts pieļauj, ka iedzīvotāji varētu mazāk sākt iemaksāt līdzekļus esošajā pensiju sistēmā, kas attiecīgi nodrošina esošos un tuvākajā laikā topošos pensionārus.
Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cilvēkiem pašiem, nevis valstij, ir jārūpējas par vecumdienām, liecina pētījumu centra SKDS aptaujas dati.
Šogad veiktajā aptaujā gandrīz katrs ceturtais jeb 23,9% iedzīvotāju drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka katram pašam ir jārūpējas par savām vecumdienām, bet pilnībā pārliecināti par to ir 7,7% iedzīvotāju.
Savukārt trešdaļa jeb 31,4% aptaujāto drīzāk nepiekrīt šādam apgalvojumam, bet pilnīgi tam nepiekrīt 30,6% iedzīvotāju.
Pagājušajā gadā apgalvojumam, ka cilvēkiem pašiem būtu jārūpējas par savām vecumdienām, pilnībā piekrita 7,7% iedzīvotāju, bet daļēji tam piekrita 18,7% aptaujāto. Savukārt 2013.gadā apgalvojumam, ka katram pašam, nevis valstij, jārūpējas par vecumdienām, pilnībā piekrita 8% iedzīvotāju, bet daļēji - 18,7%.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»