Pretrunīga un talantīga personība

AGNIJA RUHOCKA, Bauskas muzeja speciāliste

2015. gada 23. marts 00:00

755

Viena no starpkaru perioda interesantākajām personībām Bauskā bija Kārlis Grīnbergs. Profesionālā darbība viņu aizveda pa fotogrāfa taku, bet brīvajā laikā viņš nodevās teātra mākslai un aizsarga gaitām.

No Ventspils
Kārlis Grīnbergs piedzima 1895. ga-da 26. oktobrī Ventspilī. 1911. gada rudenī viņš iestājās amata mācībā pie vecmeistara N. Rīdzinieka, ko sekmīgi veica trīs gados. Brīvajā laikā fotogrāfs darbojās Ventspils skatuves biedrībā un Ventspils jaunajā teātrī.

Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju, darbojies kādā armijas pulka teātrī Novgorodā un latvju bēgļu teātra trupā. Pēc atgriešanās dzimtenē Kārlis Grīnbergs atjaunojis latviešu teātra izrādes Ventspilī un vēlāk darbojies Kandavas sadraudzīgās biedrības dramatiskajā trupā. Drīz vien rosīgais kurzemnieks pārcēlies uz Rīgu un pievērsies žurnālistikai, strādādams par laikraksta «Jaunākās Ziņas» un žurnāla «Atpūta» fotokorespondentu.

Laikraksta fotokorespondents
Pēc kāda laika, 1925. gadā, K. Grīnbergs ieradies Bauskā un 1926. gada 23. maijā atvēris fotosalonu un darbnīcu Sudmalu ielā 21/2, tagadējā Rīgas ielā. Laikraksta «Bauskas Vēstnesis» kādā numurā lasāms, ka tolaik fotomāksla Bauskā bijusi mazattīstīta.

K. Grīnbergs, izzinājis modernās fotogrāfijas jaunākos sasniegumus, ātri iekarojis baušķenieku simpātijas. Pat viņa konkurentiem bija jāsāk domāt par modernākiem paņēmieniem un labāku darba izpildījumu. K. Grīnbergs nav samierinājies ar sasniegto, pilnveidojis tehnikas bāzi un daudz mācījies. Viņa darbi godalgoti daudzās izstādēs. Līdzās tiešajiem pienākumiem K. Grīnbergs līdzdarbojies presē – bijis laikraksta «Bauskas Vēstnesis» fotokorespondents.

Teātris un aizsargi
Fotogrāfs nepameta iemīļoto skatuves darbu. 20. gs. 30. gados viņš vadīja 13. Bauskas aizsargu pulka dramatisko ansambli. Katru gadu ansamblis sniedza vairākas bezmaksas izrādes apriņķa skolu audzēkņiem. 1935. gadā 13. Bauskas aizsargu pulka teātra trupa, kas bija radusies no 20. gs. 20. gadu vidū izveidotā Bauskas latviešu teātra, režisoru K. Grīnberga un F. Rodes vadībā iestudēja astoņas izrādes un sarīkoja Zemnieku drāmas teātra sešas viesizrādes Bauskā.

1938. gadā Bauskā bija skatāmas aizsargu teātra 13 izrādes, 1939. gadā – sešas teātra un divas Latvijas teātru viesizrādes. Režisoru K. Grīnberga un F. Rodes aktivitātes un personiskie sakari nodrošināja daudzu Latvijā pazīstamu teātra mākslinieku viesošanos pilsētā un apriņķa pagastos.

No 1927. līdz 1940. gadam K. Grīnbergs bija 13. Bauskas aizsargu pulka aizsargs un ieņēma dažādus amatus. Viņš bija Sakaru rotas otrā jeb riteņbraucēju vada komandieris (1932), Štāba rotas velosipēdistu vada komandieris (1932–1935), pulka sevišķu uzdevumu virsnieks (1935–1938), Štāba rotas saimnieciskā vada komandieris – rotas saimniecības priekšnieks (1938–1939), pulka fotogrāfs (1927–1940) un žurnāla «Aizsargs» speciālkorespondents no pulka (1932–1940).

Kolaboracionisma ēna
Pēc PSRS okupācijas 1940. gadā K. Grīnbergu apvij dažādi pretrunīgi fakti, kas pār viņa tēlu klāj kolaboracionisma ēnu – viņš mēģinājis pieslieties gan krieviem, gan vāciešiem. PSRS pirmās okupācijas laikā, 1940. un 1941. gadā, K. Grīnbergs strādājis Bauskas milicijā un bijis Strādnieku gvardes bataljona ierindnieks. Pēc sievas Emīlijas Grīnbergas sacītā, vadījis arī Bauskas strādnieku gvardes teātra trupu.

Pēc nacistiskās Vācijas ienākšanas 1941. gadā K. Grīnbergs kļuvis par vāciešu atbalstītāju. Jau Latvijas brīvvalsts laikā K. Grīnbergs uzturējis sakarus ar organizācijas «Pērkoņkrusts» Bauskas nodaļas vadītājiem. Vācu okupācijas laikā bijis Bauskas pilsētas kinoteātra direktors. Laikabiedrs I. Toiks izteicies, ka pirmajās vācu okupācijas dienās Bauskas pilsētā bija izlīmētas padomju aktīvistu fotogrāfijas ar uzsaukumu paziņot viņu atrašanās vietu policijai. Tās bijušas Kārļa Grīnberga 1940. un 1941. gadā fotografēto negatīvu kopijas. 1944. gadā, ienākot Sarkanajai armijai, K. Grīnbergs kopā ar vācu armiju atkāpās uz Vāciju, bet pēc tam atgriezās Latvijā. Par viņa tālākajām gaitām ziņu nav, vien kādā 1950. gada padomju laikraksta numurā ievietots foto, kur redzams pie galda sēdošs vīrietis acenēs – Kārlis Grīnbergs.

Leģendām apvīts
K. Grīnbergs ir ar leģendām apvīta personība. Laikrakstā «Bauskas Vēstnesis» publicēta ziņa, ka 1932. gada 1. aprīlī pulksten 17 divi baušķenieki – mākslinieks Pēteris Zutis un fotogrāfs Kārlis Grīnbergs – noslēguši derības par to, kurš ātrāk piecas reizes apskries apkārt tirgus laukumam, tagadējam Rātslaukumam. Tas izrādījies labs aprīļa joks – noskatīties «sacīkstes» ieradušies daudz interesentu.

Ir uzskats, ka K. Grīnbergam bijusi tieksme pacelt dūres, provocēt uz kautiņiem, dažkārt tika manītas antisemītiskas izpausmes. Taču K. Grīnbergs savas profesionālās darbības laikā sevi apliecināja kā spilgtu, talantīgu, radošu un apņēmīgu personību.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pretrunīga un talantīga personība

Kategorijas