Idejas piepilda izcilā sadarbībā

2015. gada 20. marts 00:00

Divi Bauskas objekti – restaurētā pils un atjaunotais Mūsas tilts – ieguvuši būvniecības gada balvu dažādās nominācijās 2014. gada objektiem.

Nozares konkursā Bauskas pilij piešķirta pirmā vieta nominācijā «Restaurācija» un Mūsas tiltam – nominācijā «Inženierbūve – rekonstrukcija», «Bauskas Dzīvi» informēja žūrijas pārstāve Agrita Lūse, žurnāla «Latvijas Būvniecība» galvenā redaktore.

Ar miljardo latu
Projektu dalībnieki un vadītāji balvas saņēma ceturtdienas, 19. marta, vakarā ceremonijā Mazajā ģildē Rīgā. Žūrijas vērtējumā pausts: «Bauskas pils ir lielisks piemērs veiksmīgai starptautiskai – Latvijas un Čehijas – speciālistu sadarbībai. Objekta pieteikums sagatavots visnopietnāk, ietverot vairākus sējumus ar restaurācijas darbu atskaiti.»

Abu projektu sagatavošanā un vadībā piedalījusies Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Neslēpjot gandarījumu, viņa «Bauskas Dzīvei» stāsta: «Bauskas pils restaurācijas projekts 2011. gadā saņēma miljardo latu, ko Latvija ieguvusi no Eiropas fondiem. Finanšu ministrija toreiz pašvaldībai pasniedza īpašu sertifikātu. Miljardo latu taču nedrīkstēja slikti iztērēt!»
Kā labu pamatu kvalitatīvam darbam I. Tijone min projekta «saprātīgo laika grafiku»: «Termiņi nebija sasteigti. 40 mēneši ir pietiekami, lai varētu visas sarežģītās darbības izpildīt.»

Nozīmīgs ieguldījums projektā nācis no Bauskas novada pašvaldības bijušās galvenās grāmatvedes Eleonoras Jansones. «Projektā bija 17 iepirkumi, un katrs uzņēmums strādāja ar lielāko atdevi – «Vesta AB», «Intarsija», citi. Liela pateicība mākslas zinātniecei Inai Līnei,» teic I. Tijone.

Starptautiska komanda
A. Lūse papildina: «Būtisku ieguldījumu ar savām zināšanām restaurācijā devis Čehijas restaurators Milošs Gavenda, darbojoties roku rokā ar Latvijas arhitekti Ināru Caunīti. Nenovērtējama loma objekta tapšanā ir pasūtītājiem, kuri ir idejas autori un procesa virzītāji, īpaši Bauskas pils direktoram Mārim Skanim.» I. Tijone piebilst, ka Māris spējis atrast risinājumu pat pilnīgi unikālām lietām.

Pils muzeja direktors «Bauskas Dzīvei» skaidro: «Atšķirībā no daudziem citiem projektiem, Bauskas pils gadījumā ģenerāluzņēmēja funkcijas pildīja muzejs. Paši bijām «režisori», katram darbam izvēloties darītāju atsevišķā konkursā. Ģenerāluzņēmējs bieži ņem izdevīgāko, bet ne piemērotāko. Tas uzlika mums milzīgu slodzi, taču pēc izglītības esmu arhitekts, daudzus gadus pētījis nozares norises un zinu, ko kurš ir spējīgs izdarīt. Mums bija restaurācijas pirmās kārtas pieredze, apguvu jaunumus semināros, precīzi formulējām, kādu rezultātu gribam sasniegt. Tādu pieredzi nevari iegūt gadā vai divos. Saskaņojām divu valstu speciālistu viedokļus – arhitekti un atsevišķi darbu izpildītāji bija no Čehijas. Tāda diskusija ir pārliecinošāka un rezultāts – labāks.»

M. Skanis ir gandarīts, ka čehu partneris bija atbraucis uz balvas pasniegšanas ceremoniju.

Augsti profesionāli
Savukārt Mūsas tilta rekonstrukcijas rezultātā uzlabots stratēģiski svarīgs ceļa posms starppilsētu satiksmei, kurā intensitāte tikai pieaug, secinājusi konkursa žūrija. Kā īpaši veiksmīgs risinājums uzteikts apstāklis, ka rekonstrukcijas gaitā novērsta nepieciešamība ierobežot auto svaru tilta šķērsošanai, tā neradot traucēkļus uzņēmējdarbībai – kravu un pasažieru pārvadājumiem, skaidro A. Lūse.

«Izbūvējot apgaismojumu, rotācijas apli, sadalošo joslu un braukšanas joslu kreisajam pagriezienam, kā arī ierīkojot nožogojumu, ir izveidoti droši un komfortabli satiksmes apstākļi gan autovadītājiem, gan gājējiem,» secinājusi žūrija. «Te jau atkal izceļama pasūtītāju un izpildītāju veiksmīgā sadarbība, būvnieku spēja izmantot perfektas tehnoloģijas,» papildina nozares žurnāla redaktore, «šis tilts patiešām raksturo būvnieku augstu profesionalitāti.»

I. Tijone stāsta, ka tilta atjaunošanas gaitā bija skaidri zināms mērķis un apsvērti iespējamie riski, tāpēc darbs ritējis raiti un saskanīgi. Bija laba sadarbība ar Satiksmes ministriju, jo arī šim projektam bija Eiropas fondu atbalsts.

Tilta projekta vadītāja Guna Purene «Bauskas Dzīvei» teic, ka darbi ritēja stingri pēc grafika, kārtīgi strādāja gan būvnieki no SIA «Tilts», gan būvuzraugi no SIA «L4», projekta autori no firmas «Projekts 3» un apakšuzņēmēji. «Īpašu ieguldījumu ar savu pieredzi deva tiltu būvuzraugs Rūdolfs Grūberts,» stāsta G. Purene. «Komandā labi sapratāmies. Iepirkums bija liels, naudas ziņā pro-blēmu nebija, svarīgi bija saskaņot tehniskos risinājumus, kas radās darbu gaitā.»

«Objekta audits ir pabeigts, Eiropas nauda saņemta,» piebilst G. Purene. Ar jaunā Eiropas budžeta perioda atbalstu novadā plānots turpināt sakārtot ielas un ceļus, arī Brīvības bulvāri un Pilskalna ielu, saka projektu vadītāja.

Konkursu «Latvijas būvniecības gada balva» rīko žurnāli «Latvijas Būvniecība» un «Latvijas Architektūra».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Idejas piepilda izcilā sadarbībā

Kategorijas