Ar laikrāža precizitāti

2015. gada 20. marts 00:00

495

80 gadu jubileju svin iecavnieks Ādolfs Pulkstenis.

Jubilārs Ādolfs ir ar lielisku atmiņu apveltīts kungs. Viņš apbrīnojami sīki prot raksturot savā dzīvē piedzīvoto un katru notikumu atspoguļo kā elpu aizraujošu stāstu.

Dzimtas vīru raksturi
Ādolfs dzimis 1935. gada 20. martā Jaunlatgales apriņķī, Rugāju pagasta Liepkalnā. Interesi izraisošā uzvārda pirmsākumi meklējami jubilāra vecvectēva laikos. Esot dalīti uzvārdi. «Viņš bija visur pirmais, laikus visu paveica, nekad neko nekavēja, un viņa precizitātes dēļ viņam tika dots uzvārds Pulkstenis,» stāsta Ādolfs. Viņš piebilst, ka vecvectēva rakstura īpašības ir nākušas līdzi paaudzēs un nekas dzimtas vīru raksturos nav mainījies līdz pat šai dienai.

Dzimtajā vietā Liepkalnā, kur patlaban slienas tikai viena māja, agrāk bijušas ap 20 saimniecību. Tēvam piederēja 40 hektāru zemes ar lopiņiem, arī puikam bijis daudz jāstrādā. Protams, pamatdarbs bija ganos iešana, siena vākšana un dārza darbi. Bijis jādodas arī bēgļu gaitās. Ādolfs stāsta, ka šajā laikā trīs reizes tēva gudrība glābusi no nāves. Viņš atceras, ka līdzi ņemta žāvēta desa, medus, milti un auzas zirgiem.

Raibie skolas gadi
Ādolfs Pulkstenis Valdemārpilī mācījās pirmās trīs klases. Raiti apguvis vācu valodu. Runātprasme palīdzējusi saprasties ar vācu karavīriem, lai izvairītos no dažādām neprognozējamām situācijām. Ceturto klasi beidzis Teteru pamatskolā. Vairāk nekā simt gadus vecā skolas ēka, necila koka būdiņa ar dažiem logiem, tur ir vēl šodien. Pērn Ādolfs bijis uz salidojumu. Mācības turpinājis Rugāju vidusskolā, kuru absolvējis 1953. gadā. Iestājies Rīgas Medicīnas institūtā. Dažādu notikumu dēļ Ādolfs kļuva par sazvērestības upuri un mācības nav pabeidzis.

Sācis strādāt Valsts elektrotehniskajā fabrikā, pēc tam Gulbenes mežrūpsaimniecībā, kurā darbojies līdz 1958. gadam, vēlāk iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Dārzkopības fakultātē. Praksē ticis nosūtīts uz Iecavu, kur saticis savu nākamo sievu Ainu.

Uzceļ «rožu namu»
Fakultāti pabeidzis 1963. gadā. Tajā pašā gadā apņēmis Ainu par sievu, ar kuru nodzīvojis 47 brīnišķīgus dzīves gadus. No 1963. līdz 1994. gadam strādājis Iecavā par dārzkopības agronomu. Ādolfam ir meita Alda. Pats ģimenē bijis vienīgais bērns, un tā sanācis, ka arī viņam ir viena atvase. Aldai aug meitiņa Krista. Visi kopā patlaban dzīvo Iecavas mājās.

Pulksteņu ģimenei jumtu virs galvas Ādolfs nodrošinājis, kā pats saka, par «rožu naudu». «Tirgoju puķes, krāju naudu, un sanāca mājai,» noteic jubilārs. Viņš namu uzcēlis 1979. gadā. Iecavnieks jaunībā spēlējis akordeonu un dziedājis. Svētkos nereti var dzirdēt Ādolfa brašo balsi un akordeona skaņas.

Kopš Ādolfs dzīvo Iecavā, viņš piemājas dārzā audzē dārzeņus. Novākto ražu līdz pat 2012. gadam pats vedis un pārdevis Majoru tirgū. Viņa audzētos dārzeņus gadu gaitā bija iecienījuši pastāvīgie klienti.

Vēl nesen jubilārs devies makšķerēt. Viņš atminas, ka lielākais loms, kuru izvilcis no Iecavas upītes, bijusi 7,5 kg smaga līdaka. Laikos, kad kājas bijušas veiklākas, 14 gadus bijis medībās par dzinēju. Prieka pilni mirkļi ir brīžos, kad kopā ar bijušajiem kolēģiem sanāk satikties salidojumos. «Šņabi mēs nedzeram, tāpat uz vecumu dulli paliekam,» ar smaidu sejā teic jubilārs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar laikrāža precizitāti

Kategorijas