Katrs zīmējums ir izaicinājums

Aizraušanās. No melnās krāsas nebaidās.
Pagājušā gada martā Bauskas mūzikas skolas telpas kļuva interesantākas – uz sienām parādījās muzikāls taurenis un džeza grupa. Šo darbu autors ir bijušais baušķenieks Aldis Borints. Par šo sadarbību Anita Velmunska, Bauskas mūzikas skolas direktore, stāsta: «Ar Alda Borinta radošo veikumu esam ļoti apmierināti, ar viņu bija viegli sadarboties. Idejas apspriedām abi kopā, meklējot Mūzikas skolas telpām labāko risinājumu un atbilstošu vizuālo tēlu. Aldis ir ļoti jauks, inteliģents jauns puisis, kurš ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu un diviem talan-tiem – gan mūzikā, gan mākslā. Ļoti laba krāsu, gaumes, stila un telpas izjūta.»
Māksliniekam šis bija jau otrais projekts izglītības iestādēs – 2012. gadā apgleznotas telpas Rīgas 4. speciālajā internātpamatskolā. A. Borints gan atzīst – lai arī šī nodarbe patīk, pieprasījums pašlaik nav tik liels, lai ar to varētu nodrošināt pats sevi un ģimeni, tāpēc sienu apgleznošana vēl aizvien viņa dzīvē ir hobijs.
Kas rosināja aizrauties ar gleznošanu uz sienām?
– Pirmais mākslas darbs uz sienām bija bērnistabā jaunā, tikko pabeigtā ēkā – uz sienām vajadzēja zīmēt multiplikācijas filmu varoņus. Mājas īpašniekam bija gaidāms bērniņš. Viņš bija dzirdējis, ka esmu beidzis Mākslas skolu Bauskā, tāpēc aicināja izkrāsot bērnistabu. Pirmajā reizē bija bail kaut ko sabojāt, bet īpašnieks, būdams celtnieks, mierināja – ja kaut kas nepaveiksies, sienu pārkrāsos.
Sienu apgleznošanas prasmes apguvu pašmācības ceļā. Attēlu izveidoju no mazākiem fragmentiem. Ir uztvere, kā krāsu dabūt, – redzu toni un zinu, kas jādara, lai krāsu sajauktu. Jāmāk saskatīt, kā klāsies krāsu slāņi, kāds būs fons. Zīmēšanas procesā reizēm gadās, ka rodas šaubas, vai izdosies, bet turpini strādāt un saproti – zīmējums veidojas. Reizēm nākas pamainīt krāsu toņus, bet tas ir darba process, kurā piemērojies interjeram, telpai.
Pastāsti nedaudz tiem, kas par šādu nodarbi neko nezina – kā ir jāsagatavo siena, lai uz tās varētu gleznot? Vai jābūt speciālam špaktelim, lakai, jāslīpē, lai virsma būtu gluda?
– Sākumā domāju, ka var gleznot tikai uz gludas sienas, bet izrādījās, ka to var pat uz grubuļainas, akmeņainas virsmas. Var uz griestiem, bet tas ir ļoti grūti – kakla muskuļi sāp, darbs sokas lēni. Speciālu špakteli nevajag. Zīmēju ar akrila krāsām – smakas nav, ātri žūst. Zīmējumu labot ir grūtāk, bet tomēr izvēlos šādu variantu. Pēc tam sienu var pat mazgāt. No papildu in-strumentiem reizēm vajag trepes. Avīzes neklāju, neko nelīmēju. Laku virsū saviem zīmējumiem nelieku – nav nepieciešams.
Viens no zīmējumiem savulaik tapa uz ārsienas, grubuļaina apmetuma. Cik esmu pēc tam to redzējis – zīmējums nav notecējis un, izskatās, nav izbalējis.
Kā rodas mākslas darbu idejas un kā sadarbojies ar klientiem?
– Uzskatu, ka ir mākslinieki un ir «parastie» cilvēki. Es sevi pie īstajiem māksliniekiem nepieskaitu. Viņiem darbs top jau galvā. Es vairāk strādāju ar klientu vēlmēm, piedāvājot dažādus variantus jau iepriekš. Vienīgi jāuzzina no cilvēka, kādu zīmējumu viņš vēlas. Iedomājieties – klients grib redzēt uz sienas taureņus, un manā galvā tie ir melni ar oranžiem plankumiem. Kad uzzīmē, izrādās, ka viņa prātā taureņiem ir citas krāsas. Parasti ir tā, ka klients kaut ko vēlas, un man ir sava versija. Meklējot kompromisu, lielākoties gadās, ka pasūtītājs tomēr piekrīt manam viedoklim, piemēram, cilvēki reizēm baidās no melnās krāsas – domā, ka istaba pēc tam būs par tumšu. Nebūs tā. Nav jābaidās no melnās krāsas.
Kurš ir grūtākais brīdis šajā nodarbē? Ar cik ilgu laiku jārēķinās, ja grib apgleznot sienu?
– Grūtākais ir zīmējumu iesākt, bet gleznošanai atvēlēto laiku izmērīt ir grūti. Par septiņām stundām dienā ilgāk nevar pazīmēt.
Bauskas mūzikas skolā zīmēju sestdienās, svētdienās. Rīgas 4. spe-ciālajā internātskolā nācās zīmēt stundu laikā. Bija jāpierod, ka stāv blakus kāds un skatās, ko daru. Ne visai patika – bija izjūta, ka cilvēks, redzot mani darba procesā, saskata to pašu, ko es.
Ko tu gūsti no sienu apgleznošanas procesa?
– Skatoties bildēs, hronoloģiski pats varu redzēt, kā augu kā mākslinieks, piemēram, viens no zīmējumiem bija krosa motocikls lēcienā. Nebija pārliecības par ēnām. Sevi motivēju, ka nevajag baidīties, un ar līdzīgu zīmējumu turpat blakus nebija tādu grūtību. Pārvaru bailes.
Katrs zīmējums ir izaicinājums – unikāls un kaut kas jauns. Strādāju tā, lai ik nākamais gleznojums stāstītu par mani.
UZZIŅAI
Aldis Borints dzimis 1989. gadā Jelgavā.
2004. gadā pabeigta Bauskas mākslas skola. Tur apgūti gleznošanas pamati.
Vidējā izglītība iegūta Bauskas 1. vidusskolā. Pēc tam Rīgas Tehniskajā universitātē pabeigtas studijas specialitātē «Transporta sistēmu inženierija – loģistika».
Strādā SIA «Rīgas satiksme» par mehānikas konstruktoru.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»