KOMENTĀRI: 21. martā plkst. 00.45 sākas pavasaris

Ko šis gadalaiks sola, kādi darbi paveicami?
MĀRIS KAMINSKIS, Vecumnieku novada Valles pagasta dārzniecības «Dzērves» īpašnieks
Ceram uz labu ražu
Pavasaris šogad nāk agri, un pamazām darbi dārzniecībā jau notiek. Pašlaik ir īstais brīdis augļu koku apgriešanai un veidošanai. Ja tik silts laiks pieturēsies, tad ātri sāks plaukt pumpuri, tomēr vēl sola mīnusus. Galvenais, lai ziedēšanas laikā nav spēcīgas nakts salnas, tad varam cerēt uz labu ražu.
Pa ziemu mūsu dārzā ir šis tas apgrauzts – vairāk stādi, ko apskādējušas peles un zaķi. Lai to novērstu, laikus, no vasaras vidus, jāizliek indes grauzējiem. Pret zaķiem līdz dažādi repelenti jeb atbaidīšanas preparāti, ar ko apsmērē stumbrus. Galvenais – labs žogs, tas pasargā no lielākiem zvēriem. Mums ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc izmantojam dabiskus līdzekļus – meža zvēru asinis, preparātus ar dažādu diametru smilšu graudiņiem.
Šopavasar mūsu stādus varēs pirkt gan saimniecībā, gan Rāmavas un Ķīpsalas izstādē, kā arī Stādu parādē Siguldā. Jau ierasti piedāvāsim kauliņkokus, sēkliņkokus, ābeles, bumbieres, ķiršus, persikus, aprikozes. Tie, kuri tos jau audzē, dažkārt atgriežas pēc padoma, bet tādu par īstās vietas izvēli un kopšanu dodam jau pārdodot. Iesējām daudz Ziemsvēku eglīšu – sēklas no Amerikas un vietējās, ko paši ievācam. Dažādosim sortimentu – būs asās un sudrabegles, Serbijas egles un baltegles. Gadumijā arī Bauskas «Statoil» mūsu eglītes labi izpirka, audzēsim jaunas.
INITA LĪBIŅA, Rundāles novada iedzīvotājaA, dabisko zālīšu vācēja
Drīz jāvāc bērzu pumpuri
Imunitāti stiprinošus un vitamīniem bagātus augus sev un tuviniekiem sāku vākt jau pavasarī. Taisu tējas, kas palīdz pret saaukstēšanos un klepu. Intereses vadīta, esmu izstudējusi ļoti daudzas grāmatas, kas izdotas no 1927. gada līdz mūsdienām, par dabā pieejamiem ārstniecības augiem.
Pavasarī organisms ir noguris pēc ziemas, tāpēc spēkus var atgūt no dabas. Drīz varēs lasīt bērzu pumpuriņus, bet nedaudz jāpagaida, lai tie uzbriest. Vislabāk pumpurus ievākt var no izžāvētām bērzu zaru slotiņām. Tie stiprina organismu, der kā sastāvdaļa saaukstēšanās un vitamīnu tējām.
Ja dārzā ir lielas aveņu un upeņu krūmu audzes, pavasarī tos var paretināt. Dažus no jaunajiem kātiem var ieslīpi sagriezt divu centimetru garās standziņās. Taču tējā tie jāvāra līdz desmit minūtēm, lai zars atdotu savas vērtīgās vielas. Pret saaukstēšanos noder upeņu un aveņu kātu un pīlādžogu sajaukums.
Klepum labi palīdz pirmās pavasara māllēpenes. Tās jālasa tikko, kā tās sākušas plaukt. Ar tām nevajadzētu aizrauties, jo pastāv uzskats, ka māllēpenes satur kancerogēnās vielas. Tomēr domāju, ka visos importa augļos to ir vēl vairāk.
Man pie šķūņa izdīgušas pirmās nātres. To uzskatu par ārstniecības augu karalieni. No tām var spiest sulu, kopā ar skābenēm likt zupā. Nātru tēju vācu, kad augs ir izstīdzējis un ar lielām lapām.
VITOLDS TŪLS, agronoms Bauskas novada Mežotnē
Steigties nevajag
Laika apstākļu paredzēšana ir šaubīga lieta. Par to var runāt tikai domās, nevis ar pārliecību, ka tā tieši būs.
Pieredze rāda, ka tad, ja pavasaris agri sākas, bieži vien tas ir ilgs un vēss. Pašam ir izjūta, ka pēc siltuma uzplūda būs draņķīgs un auksts laiks. Ir bijuši traki gadi, kad pavasaris ilgi ir sauss un silts, bet tā reti gadās. Vienīgais ir skaidrs, ka būs aukstuma vilnis nedēļas nogalē, bet nav pārliecības par to, cik dienu būs sals.
Augsne jau ir atlaidusies un sausa. Mitruma maz. Upē vienu brīdi bija augstāks ūdens līmenis, kad sasalums beidzās un drenāžas sistēmas sāka darboties. Tagad ūdens līmenis atkal nokrities un tuvu vasaras atzīmei. Jācer, ka vēlāk vasarā nebūs mitruma trūkums un lauki neizkaltīs.
Zeme darbiem vēl nav gatava – tāda nedzīva. Ir bijuši gadi, kad martā jau sēja, bet tas vienmēr bija riskanti. Ziemājiem gan diez vai pavasara apstākļi traucēs – ziema bija silta, un sējumi ir labi pārziemojuši. Jādomā, ka raža būs laba.
Vārīgākās puķes, augus un zemenes nevajadzētu vēl atsegt – jāpagaida, kad aukstums pāries. Tie var apsalt. Zem plēvēm var iesēt redīsus un dilles. Var sēt burkānus un zirņus, tomēr gadās, ka pēc mēneša un vēlāk iesētie pāraug agros sējumus un ir ražīgāki.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»