Ar baznīcas dominanti un vecpilsētas šarmu

2015. gada 20. marts 00:00

2114

Ar baznīcas dominanti un vecpilsētas šarmu

Baznīcas ielu Bauskā iebraucējiem parādīs ikviens pilsētnieks. Kur nu vēl labāku orientieri par Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcu varētu atrast! Tā ir vecpilsētas senākā celtne – dominante, ko četros gadsimtos nav izpostījuši nedz kari, nedz ļaunprātīgi cilvēki. Baznīcas iela sākas pie Mēmeles upes un augšup pa kalnu ved līdz Uzvaras ielai, šķērsojot Bauskas vēsturiskā plānojuma galvenās artērijas – Rīgas, Plūdoņa un Kalēju ielu.

Žibeika nams
Vecākās paaudzes baušķeniekiem Baznīcas iela asociējas ne tikai ar luterāņu dievnamu, bet arī ar tā dēvēto Žibeika māju. Teoloģijas doktors Pauls Žibeiks no 1944. līdz 2003. gadam bija Bauskas luterāņu baznīcas mācītājs, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pasniedzējs. Bauskā garīdznieks bija ārkārtīgi liela autoritāte gan ticīgajiem, gan neticīgajiem.

Latīņu, grieķu, senebreju valodas pratējs, pieticīgs vientuļnieks, allaž smaida izgaismots. Teologs Guntis Kalme, savulaik raksturojot Paulu Žibeiku, uzsvēra: «Viņš bija antīkajā senatnē iemīlējies skolotājs. Šķiet, Pauls Žibeiks vairāk dzīvoja grāmatu pasaulē – Izraēla vēsturē un senajās valodās – nekā šodienā.»

Žibeika māja – vairāku dzīvokļu divstāvu koka ēka – Baznīcas ielā viņam, protams, nepiederēja. Tur mācītājam bija dzīvoklis – neliels, bet gana plašs, lai pietiktu vietas unikālajai bibliotēkai. Pirms daudziem gadiem interviju «Bauskas Dzīvei» Pauls Žibeiks sniedza savā askētiskajā mājoklī. Viņš saudzīgi izcēla no plaukta grāmatas, aizrautīgi citēja grieķu filozofus, stāstīja par jūdu tautas klejojumu gadiem tuksnesī. Garīdznieka erudīcija šķita apbrīnojama.

Šogad paiet 105 gadi kopš Paula Žibeikas dzimšanas. Viņa simtgadē Latvijas Universitātes bibliotēkā bija sarīkota trim 20. gadsimta izcilākajiem latviešu teologiem Paulam Žibeikam, Robertam Akmentiņam un Robertam Feldmanim veltīta izstāde. Diemžēl Bauskā ārpus luterāņu draudzes Bauskas slavenākā teologa 100. gadu jubileja tā arī netika pieminēta. Daži Baznīcas ielas iedzīvotāji ierosināja pie nama, kurā Pauls Žibeiks dzīvoja, novietot piemiņas plāksni.

Džentlmeņa stāja
Namā, kas atrodas Baznīcas un Plūdoņa ielas stūrī, dzīvoja diriģenta Kārļa Hammera seniora ģimene. Viņa meita Līvija – ilggadēja Bauskas bijušās 1. vidusskolas matemātikas skolotāja – joprojām mīt šajā dzīvoklī. Daina Ziemele, pensionēta «Bauskas Dzīves» žurnāliste, atceras: «Savā ģimenes mājiņā Baznīcas ielā 10 dzīvojam jau 50 gadu. Mums ilgi nebija ūdens centralizētas piegādes. To ņēmām no koplietošanas sūkņa Baznīcas un Rūpniecības ielas stūrī. Tas joprojām darbojas un tiek izmantots. Pēc ūdens diezgan bieži gāja mamma – vidzemniece, kura Bauskā tikpat kā nevienu nepazina. Mamma stāstīja, ka reizēm pie sūkņa pienāca ļoti elegants kungs un piedāvāja pilnos spaiņus aiznest līdz mūsmājām. Drīz vien sazīmēju, ka palīgs bija godājamais diriģents Kārlis Hammers seniors. Viņš bija īsts pagājušā laikmeta džentlmenis – inteliģents, laipns un iejūtīgs.»

Līvija Hammera dalās iespaidos par dzīvi Baznīcas ielas tiešā tuvumā: «Mana dzīvokļa daži logi ir vērsti uz Plūdoņa ielu, bet citi – uz Baznīcas ielu. Te dzīvoju kopš 1951. gada. Kādreiz man šķita, ka Baznīcas iela ir tāda paplukusi, necila, bet tagad redzu, cik jauki tā izveidojusies. Ļoti priecājos par pārmaiņām. Visi mūsu tuvākās apkaimes iedzīvotāji, cik vien viņu rocība atļauj, cenšas savu dzīves telpu padarīt aizvien pievilcīgāku. Pagalmi ir rūpīgi sakopti. Domāju, ka Baznīcas ielas īsta relikvija ir milzu kastaņa pie mēbeļu veikala. To atceros kopš bērnības. Kaut nu varētu šo skaisto koku saglabāt arī nākamajām paaudzēm!»

Čigānu muzikants
Ivars un Rita Vāveri dzīvo Baznīcas ielas privātmāju pudurī netālu no Bauskas novada domes administrācijas ēkas. Ja vien tuvākajā laikā izdosies uzcelt Bauskas jauno bibliotēku, tad no Vāveru virtuves logiem uz to pavērsies ļoti skaists skats, spriež Ivars. Priekšplānā būs ģimenes puķu dārzs, bet aiz tā – bibliotēkas siluets.

Vāveru pāris Baznīcas ielā dzīvo 55 gadus. Ģimenes māju uzbūvēja Imanta tēvs. Saimnieks atceras interesantu personību – čigānu muzikantu, kurš dzīvoja ielas pretējā pusē: «Viņš bija talantīgs un izglītots, bērniem vadīja privātstundas. Savu dēlu viņš dresēja ne pa jokam. Puika katru dienu spēlēja vijoli un klavieres. Tolaik mūsu ielā bieži skanēja klasiskā mūzika. Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā muzikants nodibināja ansambli. Es un Rita bijām koncertā tautas namā. Tad šis vīrs ar visu ģimeni pārcēlās uz Ļeņingradu. Viņš bija Baznīcas ielas kolorītākais personāžs.»

Savukārt Rita uzsver, ka mācītājs Pauls Žibeiks, ko viņa bezgala ciena, nokristījis dēlus Guntaru un Normundu un arīdzan divus vecākos mazbērnus. Rita teic: «Man ļoti patīk dzīvot Baznīcas ielā. Visas iestādes un veikali atrodas rokas stiepiena attālumā. Iela ir ļoti klusa, izņemot nedēļas nogali, kad bāra «Easy» apmeklētāji kā negudri traucas ar mašīnām līdz pat rītam. Mēs draudzējamies ar saviem tuvākajiem kaimiņiem Lāčiem, kopā svinam jubilejas. Mums ir izveidojusies patīkama, maza kopiena. Zinu, ka Baznīcas ielā arī citi kaimiņi labi satiek.»

Labas attiecības
Daina Ziemele papildina Ritas Vāveres sacīto: «Baznīcas ielas ģeogrāfiskais novietojums iedzīvotājiem ir ļoti izdevīgs. Bauskas kultūras centrs, bibliotēka, baznīca, pārtikas, sadzīves preču, elektronikas, suvenīru, ziedu veikali, televizoru, datoru un autoserviss no mūsmājām atrodas apmēram 200 metru attālumā. Pasts un jaunais tirgus gan ir tālu. Kā var neaiziet uz koncertu vai izrādi, ja nokļūšana tik ērta?»
Iztaujāta par kaimiņattiecībām, viņa priecīgi stāsta: «Nekas nav mainījies kopš 60. gadiem. Tagad mūsu tuvākie kaimiņi ir Gunta un Daigas Macpanu ģimene. Mums ir ļoti sirsnīgas attiecības un liela uzticēšanās. Agrāk, kad kaimiņu māja piederēja Julianas un Žaņa Beķeru ģimenei, vēlāk, kad tajā dzīvoja Andris un Maija Bartuševici, mums arī bija bezgala jaukas kaimiņu attiecības. Apsveicam cits citu vārda, dzimšanas dienās, bet lieku reizi netraucējam. Kādreiz mūsu pagalmā kopā ar kaimiņiem un maniem kolēģiem svinējām Jāņus.

No Macpanu jaunākajiem dēliem – pusaudžiem – jubilejās saņemu elektroniskās vēstules un apsveikumus. Atnākuši no skolas, agrāk šad tad pie mana galda gatavoja mājas darbus, kad vecāki bija darbā. Mums bija interesantas sarunas par dzīvi. Macpanu dēli Rolands, Kārlis un Artūrs un meita Kelija ir ļoti pieklājīgi, labi audzināti jaunieši.»

Ainava ar upi
Pirms dažiem gadiem par Baznīcas ielas iedzīvotājiem kļuva dizainers Ainārs Pastors un biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore. Viņu ģimenes nams, kas ir pussagruvušas koka ēkas rekonstrukcija, atrodas pašā Mēmeles krastā.
Uz jautājumu par Baznīcas ielas priekšrocībām Ieva atbild: «Ideāla vieta. Esam pilsētā, bet vienlaikus arī dabā – gandrīz kā laukos. Man ļoti patīk vakaros atgriezties mājās caur baznīcas dārzu. Īpaša vērtība ir skaistā un rāmā ainava aiz loga. Mums ir ļoti labi kaimiņi. Satiekamies, parunājam, apsveicam cits citu jubilejās. Kaimiņiene, kuras īpašums robežojas ar mūsējo, savā pagalmā audzē latviešu izsenis iemīļotās puķes – samtenes, īrisus, margrietas un citas, kuru nosaukumus pat nezinu. Kaimiņi, kuri dzīvo Rīgas un Baznīcas ielas stūrī, prasmīgi un skaisti koka mājā atjaunoja logu vērtnes. Dažreiz viņi jau pēcpusdienā aizver slēģus, lai nedzirdētu bāra apmeklētāju izraisīto kņadu. Baznīcas iela vispār ir Bauskas leģendāra vieta. Mums kaimiņos, piemēram, atrodas māja, kurā bērnību pavadījis Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis.»

Baznīcas ielas iedzīvotājiem un baušķeniekiem ir viens vēlējums – nomainīt asfalta ielas klājumu ar bruģi, kā tas pienākas vecpilsētas noskaņai.

Vēsturiskās UZZIŅAS sniedz Aigars Urtāns, vēstures maģistrs, Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs

Lielā Baznīcas iela
Lielā Baznīcas iela, ko padomju laikā dēvēja par Sarkanarmijas ielu, Bauskā veic tā sauktās šķērsielas funkcijas. Tā atrodas perpendikulāri divām galvenajām vecpilsētas ielām – Rīgas un Plūdoņa ielai. Šķērsielu tīkls Bauskas vecpilsētā veido regulārus un noslēgtus kvartālus.

Lielā Baznīcas iela un tai paralēlā Strautnieku iela jeb kādreizējā Mazā Baznīcas iela ierobežo lielu kvartālu, kas ir luterāņu baznīcas dārzs, kur savulaik atradās vācu draudzes kapsēta. Šajā kvartālā, kas veidojās kā Svētā Gara evaņģēliski luteriskās vācu draudzes īpašums, 1766. gadā tika uzcelta neliela koka ēka draudzes skolas vajadzībām Lielās Baznīcas un Rīgas ielas krustojumā, kas turpmākajā laikā, vairākkārt pārbūvēta, kļuva par vienu no Bauskas skolām.

Šajā ēkā dažādos laikos atradusies Bauskas apriņķa skola, Bauskas pilsētas skola, pilsētas pamatskola, valsts vidusskola, arodizglītības vakarskola, pilsētas krievu pamatskola un 2. vidusskola, vakara vidusskola. 1965. gadā ēkā izvietoja Bauskas pilsētas 2. bērnudārzu, bet pagalmā ierīkoja rotaļu laukumu. 1994. gadā te atradās Bauskas Kristīgā pamatskola, bet tagad tā ir nodota Bērnu un jauniešu centra vajadzībām. Minētā ēka, ja neskaita luterāņu baznīcu, ir lielākais nams ar sabiedrisku nozīmi, kas atrodas Lielās Baznīcas ielas malā, kaut gan tā adrese ir Rīgas iela.

Raksturīga Lielās Baznīcas ielas apbūves īpatnība vecpilsētā ir viena vai divu stāvu koka apbūve. Ielas apbūve pamatīgi cieta Otrā pasaules kara izskaņā, kad 1944. gada septembrī pilsēta piedzīvoja Sarkanās armijas artilērijas apšaudi un aviācijas uzlidojumus. Bojā gāja daudzas šajā ielā esošās mājas un gandrīz viss kvartāls, ko ierobežo Rīgas, Plūdoņa, Lielā Baznīcas iela un tai paralēlā Katoļu iela (kvartāls, kur tagad atrodas Sadzīves pakalpojumu kompleksa ēkas), kā arī vairāki koka nami.

Vēl viena raksturīga Lielās Baznīcas ielas iezīme ir tāda, ka tā bija «nogriežņa tipa» iela, jo vēsturiski tās sākums bija krustojums ar tagadējo Rīgas ielu, bet beigas – krustojums ar Kalēju ielu. Ielas pagarinājums virzienā uz upi faktiski ir robeža, kas atdala pagalmus, bet pagarinājums virzienā uz Uzvaras ielu veidojies pilsētas attīstības gaitā, kad tika sākta Uzvaras ielas apbūve, kur kādreiz bija ārpus pilsētas esoša lauku teritorija.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar baznīcas dominanti un vecpilsētas šarmu

Kategorijas