Pilskalns atmodināts tūrisma sezonai
Tūrisma sezonas atklāšanas epicentrā otrdien, 4. maijā, bija Bauskas pils un estrāde. Pirmo reizi publika varēja iegriezties pils jaunajā «Valrāves krogā». Pils muzejs piedāvāja vairākas izglītojošas programmas, bet pilskalna estrādē notika Bauskas novada amatierkopu koncerti. Pavasara pirmajā gadatirgū pārdevēju, šķiet, bija vairāk nekā pircēju.Bauskas pilskalna estrādē sarīkojumu atklāja folkloras kopa «Trejupe» un novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips. Viņš sveica pilsētniekus valsts neatkarības 20. gadskārtā. Publiku uzrunāja arī Bauskas tautas nama direktore Ilva Vansoviča. Koncertnumuru starplaikos informāciju par tūrisma sezonas piedāvājumiem sniedza Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas tūrisma informācijas centra direktore.Svētku apmeklētājiem pils «Valrāves krogs» bija patīkams patvērums nemīlīgajā dienā. Pils pirmā stāva velvēs viesus sagaidīja trīs jaunas dāmas – vadītāja Olga Tarvāne, viesmīles Vita Višņevska un Lolita Lāce. Katrā maiņā strādās divi pavāri. Krodziņš, kurā ir trīs zāles un 94 vietas, katru dienu būs atvērts līdz vēlam vakaram, kad Bauskas un apkārtnes pārējās kafejnīcas jau ir slēgtas. Izņēmums ir vienīgi pirmdiena.Plašākas svinības un «Valrāves kroga» prezentācija paredzēta 15. maijā. Personāla tērpus, kuru paraugi nolūkoti vēsturiskās gravīrās, šuva individuālā uzņēmuma «Rasas rīts» meistare Anda Sivicka. «Valrāves kroga» nosaukums arī ir atrasts senos dokumentos, kas datēti ar 1490. gadu. Tāds nosaukums bija Pilsmiesta (apdzīvotā vieta pašreizējās pils teritorijā) pirmajam krogam.Ēdināšanas uzņēmumā saimnieko Modras Tarvānes zemnieku saimniecība «Strīķeri», kas uzvarēja pretendentu konkursā. Tarvānu ģimenes biznesā Olga pārstāv jauno paaudzi, bet viņai jau ir pieredze, vadot kafejnīcu Rundāles pilī. «Valrāves krogs» nav gluži tipiska sabiedriskās ēdināšanas iestāde. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir iekļaušanās vēsturiskā laikmeta stilistikā. Tas izpaužas interjera koptēlā un detaļās, ēdienkartē, viesmīļu tērpos, mūzikas izvēlē. Koncepcija izstrādāta sadarbībā ar pils muzeja speciālistiem, uzsver Olga Tarvāne.Apmeklētāji var izvēlēties gan tradicionālo virtuvi, gan 16. – 17 gadsimta ēdienus un senlatviešu virtuves piedāvājumus, piemēram, tauku cirpuļu maizi. Jārēķinās, ka vēsturiskajās receptēs kartupeļu ēdienu nav, jo laikā, kad tika būvēta Bauskas pils, eiropiešu jūrasbraucēji šo dārzeni vēl nebija atveduši no Dienvidamerikas.Baušķenieku Ālmaņu ģimene – meita Sabīne, mamma Dina un tētis Edgars – ir iepriecināti par tūrisma sezonas atklāšanas dienas programmu. «No rīta klausījāmies novada koru koncertu Svētā Gara baznīcā. Tas bija ļoti sirsnīgs. Pēc tam devāmies aplūkot pils krogu. Iespaids ir brīnišķīgs, bet noskaņa – fascinējoša. Mēs esam pils muzeja rīkoto koncertu pastāvīgi apmeklētāji, iesaistāmies arī talkās un citās aktivitātēs. Krodziņš ir pilī ļoti iederīga un Bauskā nepieciešama vieta. Mums tagad būs, kur aizvest ciemiņus, jo cilvēkiem vajag arī rituālus, nevis tikai pusdienas vai vakariņas,» spriež Dina Ālmane, Bauskas pamatskolas skolotāja.Dinas atziņu par rituālu nozīmi ilustrēja skatītāju atsaucība pils muzeja vēsturisko tērpu ekspozīcijā. Sarunu par Kurzemes hercogistes laikmeta modi vadīja muzeja speciāliste Taiga Skane, asistējot Ilonai Taurei un tērpu šuvējai, tekstilmāksliniecei Santai Kirmužai. Paraugdemonstrējumos tika iesaistīta ekskursijas apmeklētāja Agnese Krieva, kura ar ģērbēju palīdzību varēja uzlaikot vēsturisku tērpu no muzeja kolekcijas. Jauna kleita bija arī ekskursijas vadītājai Taigai Skanei.Stāsta vēsturiskā tērpa šuvēja Santa Kirmuža: «Prototips vispirms tiek meklēts gleznās. Taigas kleita ir veidota pēc parauga, kas redzams Meklenburgas hercogienes Margarētas Elizabetes 17. gadsimta sākumā gleznotajā portretā. Interesantu kokvilnas audumu ar ziediņu motīviem pasūtītāja bija nopirkusi pati, bet es izstrādāju kopējo risinājumu. Izvēlējos oderi, pasūtīju meistarēm smalkas mežģīnes apkakles un aproču apdarei. Tā ir mana versija par gleznā ieraudzītā tērpa tēmu.»Muzeja speciāliste Ilona Taure piemetina, ka šīs vasaras tūrisma sezonā tiks papildināta un dažādota jau agrāk izveidotā programma par Kurzemes hercogistes galma modi. «Tā kā muzeja vēsturisko kostīmu un seno deju grupas tērpu kolekcija kļūst aizvien plašāka, esam nolēmuši apmeklētājiem piedāvāt ciklu, kas sastāvēs no stāsta un paraugdemonstrējumiem. Katru reizi interesenti varēs ieraudzīt atšķirīgus tērpus, kas pilnīgāk ilustrēs tās dažādību,» ieceres atklāj Ilona. Pēcpusdienā «Valrāves krogā» viņa aicināja apmeklētājus piedalīties vēsturisko galda spēļu turnīros, bet pils vaļņos instruktori mācīja šaušanu ar arbaletu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»