Ceļā uz šīs vasaras lielajiem svētkiem

Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku dejojošie skolēni svētdien, 15. martā, kāpjot uz skatuves žūrijas priekšā, rādīja savu gatavību šīs vasaras XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Bauskas un Rundāles dejotājiem skate notika Īslīces pagasta kultūras namā, savukārt skolēni no Vecumniekiem brauca ciemos pie kaimiņiem uz Iecavas kultūras namu.
Gandrīz puse nepiedalīsies
Svētki Rīgā šogad norisināsies no 6. līdz 12. jūlijam. Deju lielkoncertam «Līdz varavīksnei tikt» gatavojas aptuveni 1230 kolektīvu, no tiem koncertā dancos nedaudz vairāk kā puse – 700 kopu. Pašlaik visā Latvijā dejotāju sagatavotību pārbauda atlases skatēs. Pēdējā paredzēta 25. aprīlī, un līdz 1. maijam, kad būs zināmi visu reģionu skašu rezultāti, paziņos deju svētku dalībniekus, norādīts Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā. Svētku sagatavošanas procesā iesaistīti ap 100 000 skolēnu, bet jūlijā uz Rīgu dosies aptuveni trešdaļa – 37 000 dalībnieku no visas Latvijas, kā arī diasporu kolektīvi.
Skatēs bērni un jaunieši izpildīja vienu izlozes un vienu izvēles deju. Jaunākie dancotāji bija sadalīti vairākās grupās. Dejot C grupā var kolektīvi no lauku skolām, kur pamatskolās audzēkņu skaits nepārsniedz 150 un vidusskolās – 200 bērnu. Savukārt startēšana A vai B grupā ir pedagogu ziņā. Katrai grupai jāizpilda citas dejas, A grupas repertuārs ir sarežģītāks, stāsta Bauskas novada skolēnu deju kolektīvu virsvadītāja Ligita Irbīte. Bauskas un Rundāles novada skates žūrijas priekšsēdētāja Indra Ozoliņa salīdzina, ka citos novados A grupa pārstāvēta vairāk nekā pie mums. Mūspuses vadītājām lielākā konkurence bija B un C grupā.
Ar Kaupera mūziku
Kopējie skates rezultāti rāda, ka mūsu novadu dejotāji un pedagogi ir cītīgi strādājuši. Trīs Bauskas deju kopas un Vecumnieku novada Misas vidusskolas 1. – 2. klases kolektīvs saņēma augstāko novērtējumu – laureāta diplomu. To pasniedz, ja iegūto punktu skaits ir 45 un vairāk.
Visvairāk punktu – 48 no 50 – izcīnīja Aivas Skalderes vadītais Bauskas sākumskolas kolektīvs «Taurenītis». Tajā dejo visa viņas audzināmā sākumskolas trešā klasīte, stāsta L. Irbīte. Labo rezultātu panākumu atslēga ir pedagoģes neatlaidīgais darbs, pārliecināta virsvadītāja. A. Skaldere kolektīvam māca dejot kopš pirmās klases. Laureāta diplomu Bauskas novadā saņēma arī Tamāras Ļisovcovas vadītais Bauskas sākumskolas 1. – 2. klašu kolektīvs un Ligitas Irbītes 10. – 12. klašu «Mēmelīte».
L. Irbīte pēc skates atklāj, ka lepojas ar saviem dejotājiem. Kolektīvā lielākoties darbojas devītās un desmitās klases skolēni. «Salīdzinot ar citām vidusskolas kopām, viņi ir maziņi, tāpēc priecājos, ka manējie spēj parādīt tik labu sniegumu,» atklāj Ligita.
Pārējās «Mēmelītes» vecuma grupas skatē nepiedalījās, jo deju svētkiem viņi kopā ar vēl 13 Latvijas kolektīviem pēc īpaša svētku mākslinieciskās padomes uzaicinājuma apgūst horeogrāfa Agra Daņiļeviča programmu, ko lieluzvedumā paredzēts izdejot starp tautiskajiem deju blokiem, stāsta vadītāja. Vidusskolēni ir vienīgie, kuriem atļauts piedalīties lieluzveduma abās daļās. Kopā apgūtas astoņas dejas. Tās veidotas ar Renāra Kaupera mūziku. Pašlaik top jauni linu tērpi, kuriem auduma iegādi finansē valsts, bet pašvaldība – šūšanu. 25. aprīlī Jelgavā notiks repertuāra pārbaudes skate.
Panākumus atnes darbs
Misas vidusskolas deju kopas «Spriguļi» vadītāja Valija Vaina stāsta, ka ir ļoti gandarīta par veikto. «Atkal pierādās, ka panākumi nāk pēc grūta darba,» akcentē skolotāja. Viņas jaunākie dejotāji ar 46 punktiem saņēma laureāta diplomu, pārējie – pirmās pakāpes. Pēdējās divas nedēļas intensīvi mēģinājuši kā darbdienās, tā sestdienās un svētdienās. Laukos deju skolotājam dažkārt jāpilda arī vecāku pienākumi. Viņa atklāj, ka pirms skates mazgājusi un kopusi bērnu tautas tērpus.
Misas skolas pirmajā klasē mācās 14 bērnu, savukārt otrajā – 12. Lai izveidotu deju kopu, piedalās visi. Turklāt mazajās klasēs lielākoties mācās zēni, kolektīvā trūkst meiteņu, tāpēc sākumskolā dejo arī piecus un sešus gadus vecas meitenes. «Turas un tiek visam līdzi,» ar lepnumu saka V. Vaina. Neilgi pirms skates 1. – 2. klašu dejotāji daudz arī slimoja un bija atbrīvoti no dejošanas, tāpēc par augsto novērtējumu skolotāja ir īpaši pārsteigta.
Gandarīta par savējo sniegumu ir arī T. Ļisovcova, kura kopumā skatei sagatavoja desmit kolektīvus. Dejot viņa māca Bauskas sākumskolā, Valsts ģimnāzijā un Vecsaules pamatskolā. Skatē izcīnīts viens laureāta un deviņi pirmās pakāpes diplomi. Šogad pirmo reizi ģimnāzijā vidusskolas vecuma posmā izveidoti divi dejotāju sastāvi. Jauniešiem ir liela interese par tautas dejām. Lai arī vienā mēģinājumā strādāt ar diviem kolektīviem nav viegli, vēlmi darboties vairo dancotāju pozitīvā attieksme un gribasspēks, atklāj Tamāra.
Savi deju svētki
Pretēja situācija ir mazajās skolās. Pilsrundāles vidusskolas deju kopas «Madaras» vadītāja Aiga Vangale stāsta, ka 10. – 12. klases kolektīvs skatē piedalījās nepilnā sastāvā, jo nedēļu pirms svarīgā notikuma divi cilvēki traumējuši kājas. «Cik vidusskolā ir to skolēnu, tik nu ir. Rezerves dejotāju mums nav,» atklāj vadītāja. «Madaras» dancotājiem iegūt augstāku vērtējumu traucēja mazā koncertpieredze, uzskata A. Vangale, piebilstot, ka skolēni mēģinājumos dejoja labāk, uz lielās skatuves parādījās uztraukums.
Labāku sniegumu būtu vēlējusies arī Iecavas vidusskolas deju skolotāja Solveiga Lineja. «Nekādas izlases jau mums nav, dejo visa klase. Parasti septītajā un astotajā klasē notiek lūzumpunkts, kad zēni sāk spuroties un nenāk uz mēģinājumiem. Liekot dejot visai klasei, ir cerība, ka laika gaitā atlasīsies kādas pērles, kas pēc tam iesaistīsies Iecavas jauniešu deju kopā,» stāsta S. Lineja. Visi uz svētkiem Rīgā noteikti netiks, tāpēc 30. maijā Iecavā paredzēti pašiem savi dziesmu un deju svētki. Skolēni izdejos apgūto repertuāru, izjutīs svētku burvību, un vietējie iedzīvotāji varēs to visu baudīt, nebraucot uz galvaspilsētu.
UNESCO sarakstā
Visbiežāk dejotāji skatē saņēma pirmās pakāpes diplomus. Žūrijas vadītāja I. Ozoliņa stāsta, ka dancotāju sagatavotības līmenis ir labs ne tikai mūspusē, bet arī visā Latvijā. «Var novērot, ka vadītāji strādā piecgadei. Gadā, kad Rīgā notiek svētki, sniegums skatēs ir ļoti labs,» skaidro žūrijas priekšsēdētāja. Viņa atklāj, ka mūspuses dejotāju uzstāšanos vērojusi arī pagājušā gada skatē, tāpēc secina, ka attīstība ir notikusi lielu pakāpienu uz augšu.
Žūrijas pārstāve skaidro, ka dejas ir apgūtas, bet dažkārt bērni precīzi neizpilda soļus. Lai vieglāk būtu orientēties lielajā stadionā, bērniem jāveido precīzas diagonāles, jāsaprot laukuma zīmējumi. Dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tāpēc ir svarīgi, lai tas nav folkloras festivāls, bet ar profesionāļu darbu veidots kvalitatīvs pasākums, uzskata deju svētku mākslinieciskā vadītāja I. Ozoliņa.
«Uzvilkt tautastērpu, mācīties dejas, dejot ar meitenēm – tas ir stilīgi. Dariet to! Turklāt vislabākie sportisti ir dejotāji,» sev raksturīgā stilā horeogrāfs Agris Daņiļevičs pēc skates mudināja jauniešus turpināt kopt tautas deju tradīcijas.
Vērtē virsvadītāji
Žūrijas komisija kolektīvus vērtēja 50 punktu sistēmā. Uzmanība tika pievērsta dejas tehnikai un horeogrāfiskā teksta precizitātei, dejas mākslinieciskajam izpildījumam un rakstura atklāsmei, izpildījuma muzikalitātei, tautas tērpa valkāšanas kultūrai, skatuves kultūrai un kolektīva kopiespaidam.
Iecavas un Vecumnieku novada dejotājus vērtēja deju svētku lielkoncerta «Līdz varavīksnei tikt» mākslinieciskā vadītāja un deju kopas «Teiksmiņa» vadītāja Inga Pulmane, lielkoncerta projektu vadītāja un virsvadītāja Ilze Mažāne, deju svētku virsvadītāja un tautas deju ansambļa (TDA) «Zelta sietiņš» horeogrāfe Dace Adviljone, virsvadītāja un kolektīva «Auseklītis» vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, deju svētku Mākslinieciskās padomes locekle un Goda virsvadītāja Olga Freiberga. Žūrijas tehniskā sekretāre bija Sanita Loča.
Savukārt Bauskas un Rundāles novada dejotāju sniegumu skatīja lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja un kolektīva «Vizbulīte» vadītāja I. Ozoliņa, svētku mākslinieciskais vadītājs un deju skolas «Dzirnas» vadītājs Agris Daņiļevičs, laureātu koncerta projekta vadītāja un VISC referente Zigrīda Teivāne, svētku virsvadītājs un TDA «Zelta sietiņš» horeogrāfs Gints Baumanis, svētku virsvadītāja un kolektīva «Pūpolītis» vadītāja Iluta Mistre, tehniskā sekretāre Sanda Romanova.
Dejotāji ir tikai daļa no visiem svētku dalībniekiem. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku plašo programmu, kurā ir paredzēts ap 50 pasākumu, veidos arī koru, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums, kā arī priecēs radošās darbnīcas, teātru izrādes un citas aktivitātes.
Vērtēšanas skala:
Laureāta diploms – 45 līdz 50 punkti;
I pakāpe – 40 līdz 44,9 punkti;
II pakāpe – 35 līdz 39,9 punkti;
III pakāpe – 30 līdz 34,9 punkti;
pateicība – zem 30 punktiem.
Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novada skašu rezultāti
Pirmsskolas deju kolektīvi:
I pakāpe, 40 punkti – Iecavas pirmsskolas izglītības iestāde «Dartija», vad. Aija Krolle.
1. – 2. klašu deju kolektīvi (A grupa):
I pakāpe, 44,5 punkti – Bauskas pilsētas pamatskolas tautas deju kopa (TDK) «Ganiņi», vad. Santa Zemīte;
I pakāpe, 43,3 punkti – Bauskas sākumskolas TDK «Odziņa», vad. Tamāra Ļisovcova.
1. – 2. klašu deju kolektīvi (B grupa):
Laureāts, 46 punkti – Misas vidusskolas TDK «Spriguļi», vad. Valija Vaina;
Laureāts, 45,2 punkti – Bauskas sākumskolas TDK «Odziņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 42,8 punkti – Pilsrundāles vidusskolas TDK «Madaras», vad. Aiga Vangale;
I pakāpe, 42,3 punkti – Iecavas internātpamatskola, vad. Inese Jirgena;
I pakāpe, 41,7 punkti – Uzvaras vidusskolas TDK «Zemgalīte», vad. Santa Zemīte;
I pakāpe, 40,8 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Ginta Cera;
I pakāpe, 40 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Solveiga Lineja;
II pakāpe, 39,3 punkti – Īslīces vidusskola, vad. Ilze Ponomarjova;
II pakāpe, 39 punkti – Mežgaļu pamatskola, vad. Daina Druseika;
II pakāpe, 38,5 punkti – Vecumnieku vidusskolas TDK «Rūķi», vad. Rūta Seglicka;
II pakāpe, 37,8 punkti – Skaistkalnes vidusskola, vad. Baiba Vanaga;
II pakāpe, 36,2 punkti – Codes pamatskola, vad. Gunta Sirmele.
1. – 4. klašu deju kolektīvi (C grupa):
I pakāpe, 44 punkti – Vecsaules pamatskolas TDK «Adatiņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 40,8 punkti – Griķu pamatskolas TDK «Griķīši», vad. Arianda Puriņa;
II pakāpe, 38,7 punkti – Dzimtmisas pamatskola, vad. Inese Krīgena;
II pakāpe, 38 punkti – Codes pamatskola, vad. Gunta Sirmele;
II pakāpe, 37,5 punkti – Stelpes pamatskola, vad. Lāsma Skābuliņa;
II pakāpe, 35,8 punkti – Ozolaines pamatskola, vad. Iluta Soma;
III pakāpe, 34,8 punkti – Valles vidusskola, vad. Skaidrīte Baturoviča;
III pakāpe, 33,8 punkti – Mežotnes pamatskolas TDK «Rakari», vad. Elga Ziediņa.
3. – 4. klašu deju kolektīvi (A grupa):
I pakāpe, 42,7 punkti – Bauskas sākumskolas TDK «Odziņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 42 punkti – Bauskas pilsētas pamatskolas TDK «Ganiņi», vad. Santa Zemīte.
3. – 4. klašu deju kolektīvi (B grupa):
Laureāts, 48 punkti – Bauskas sākumskolas TDK «Taurenītis», vad. Aiva Skaldere;
I pakāpe, 43,5 punkti – Misas vidusskolas TDK «Spriguļi», vad. Valija Vaina;
I pakāpe, 42,5 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Zane Cera;
I pakāpe, 42,3 punkti – Bauskas 2. vidusskola, vad. Lidija Dāvide;
I pakāpe, 40,5 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Solveiga Lineja;
II pakāpe, 39,3 punkti – Pilsrundāles vidusskolas TDK «Madaras», vad. Aiga Vangale;
II pakāpe, 38 punkti – Vecumnieku vidusskola, vad. Aija Vanaga;
II pakāpe, 37,8 punkti – Īslīces vidusskola, vad. Baiba Vanaga.
3. – 6. klašu deju kolektīvi (C grupa):
I pakāpe, 41,2 punkti – Vecsaules pamatskolas TDK «Adatiņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 40 punkti – Codes pamatskola, vad. Gunta Sirmele;
II pakāpe, 39,3 punkti – Uzvaras vidusskolas TDK «Zemgalīte», vad. Santa Zemīte;
II pakāpe, 37,8 punkti – Skaistkalnes vidusskola, vad. Baiba Vanaga.
5. – 6. klašu deju kolektīvi (A grupa):
I pakāpe, 41,2 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Solveiga Lineja;
I pakāpe, 40,7 punkti – Bauskas sākumskolas TDK «Odziņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
II pakāpe, 35,7 punkti – Īslīces vidusskola, vad. Ilze Ponomarjova.
5. – 6. klašu deju kolektīvi (B grupa):
I pakāpe, 42,5 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Ginta Cera;
II pakāpe, 38,7 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Solveiga Lineja;
III pakāpe, 32,8 punkti – Vecumnieku vidusskola, vad. Sarmīte Vēvere.
5. – 9. klašu deju kolektīvi (C grupa):
II pakāpe, 38,7 punkti – Valles vidusskola, vad. Astrīda Celmiņa;
III pakāpe, 34,7 punkti – Stelpes pamatskola, vad. Lāsma Skābuliņa.
7. – 9. klašu deju kolektīvi:
I pakāpe, 44,3 punkti – Bauskas Valsts ģimnāzijas TDK «Odziņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 42,3 punkti – Vecsaules pamatskolas TDK «Adatiņa», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 41,7 punkti – Bauskas pilsētas pamatskolas TDK «Ganiņi», vad. Santa Zemīte;
I pakāpe, 41 punkts – Iecavas vidusskola, vad. Solveiga Lineja;
I pakāpe, 40,3 punkti – Pilsrundāles vidusskolas TDK «Madaras», vad. Aiga Vangale;
II pakāpe, 39,2 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Zane Cera.
10. – 12. klašu deju kolektīvi:
Laureāts, 45,5 punkti – Bauskas BJC TDK «Mēmelīte», vad. Ligita Irbīte;
I pakāpe, 43,2 punkti – Bauskas Valsts ģimnāzijas TDK «Odziņa I», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 42,5 punkti – Bauskas Valsts ģimnāzijas TDK «Odziņa II», vad. Tamāra Ļisovcova;
I pakāpe, 40,5 punkti – Misas vidusskolas TDK «Spriguļi», vad. Valija Vaina;
II pakāpe, 39,8 punkti – Iecavas vidusskola, vad. Solveiga Lineja;
II pakāpe, 39,7 punkti – Īslīces vidusskola, vad. Ilze Ponomarjova;
II pakāpe, 38,2 punkti – Pilsrundāles vidusskolas TDK «Madaras», vad. Aiga Vangale.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»