Gājputni klāt, sulas tek slinki

2015. gada 16. marts 11:28

294

Pavasara agrā atnākšana šogad ļauj gan papriecāties par gājputniem, kas atgriežas no ziemošanas, gan baudīt vienreiz gadā ievācamās koku sulas.

Mitrākos un applūdušos laukos un pļavās Iecavas novadā aizvadītajā nedēļā vairākkārt novēroti gulbju bari. Putni atvelk elpu tālākam lidojumam mājup vai arī meklē ligzdošanas vietas. Īsts «gulbju ezers» vairākas dienas bijis pie «Cimmermaņu Rūķu» mājām Zorģos, kur putni nolaižas pārplūdušā pļavā. «Bauskas Dzīve» lidotājus piektdien, 13. martā, novēroja mitrā laukā pie Dimzukalna. Jāpiebilst, ka zemniekiem ir iespēja pieprasīt kompensāciju, ja pārlidojošie putni barojoties izposta sējumus.

Šogad koku sulu ievākšana ir atšķirīga no agrākās pieredzes, atzīst «Bauskas Dzīves» aptaujātie dabas velšu cienītāji. Kļavu sulas jau teju iztecējušas, tas ildzis lielāko daļu februāra ar pārtraukumiem, stāsta kāda zorģeniece. Sulas bijušas saldas un dzidras, lai gan daudzumā mazāk nekā citugad. Sulu vācēji iesaka kļavu sulas, ko nevar izdzert svaigas, glabāt sasaldētas – tā zaudē daļu bioloģiski aktīvo vielu, toties saglabā visus vērtīgos mikroelementus.

Bērzu sulu laiks vēl ir pašā sākumā. Tās iegādāties jau piedāvā zemnieku saimniecība «Gravas» Bauskas novada Vecsaules pagastā. Saimniece Biruta Zēberga «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka pagaidām ievāktais daudzums nav liels, sulas dzerot paši, piedāvā pirts un peintbola laukuma viesiem. Pārvaldnieks Kaspars Ajuts vērtē, ka šogad sulu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs mazāk: «Zeme nepadzērās šoziem gana, bija daži kailsali, sniega tik, cik nu bija. Zemē nav mitruma, kokiem grūtāk to iegūt. Šogad viss ir otrādi – saulainākās piekalnēs, kur parasti sulas ir saldākās, tur tek vāji, gandrīz jau sāk duļķoties. Vairāk ievācam no meža bērziem, tomēr apjoms būs mazāks nekā pērn.»

«Gravu» sulām ir pastāvīgie klienti, kas te sulas pirkuši vairākus gadus, stāsta Kaspars: «Mūsu klienti zina, kā sulas iegūstam, kur atrodas bērzi, ka fasējam tās tīros traukos un pirms tam filtrējam, lai dzeramajā nav miziņu un mazo meža mošķīšu – kukaiņu. Noteikti varēsim apgādāt arī jaunus pircējus, ja tādi pieteiksies.» «Gravas» svaigas bērzu sulas piedāvā viena un piecu litru traukos, var vienoties par piegādi.

Andris Zomerovskis no Ceraukstes pagasta, kas pērn sulas pārdeva vairumā, šogad «Bauskas Dzīvei» atzīst – būs vien pašu vajadzībām, jo kaimiņa birzīte, ko iepriekš varēja izmantot vērtīgās dziras ievākšanai, ir nocirsta. Viņā pusē vēl bērzi sulu nedodot, saimnieks plāno ieurbt vēl pēc nedēļas: «Īstais sulu mēnesis ir aprīlis, vēl laika gana.» Pieredzējušais sulu vācējs Oskars Reķis Vecumnieku novada Bārbeles pagastā arī uzskata, ka īstais sulu tecējums vēl priekšā.

Jaunus ieteikumus Bauskas novada dārzkopēm sniegusi nesen Brunavas pagastā rīkotā semināra lektore dendroloģe Aija Kaškure. Vadoties pēc koku pētnieku jaunākajiem atzinumiem, tapas urbumu vietās pēc sulu ievākšanas labāk neatstāt, jo tās kā svešķermenis traucējot kokam aizdziedēt šo vietu.

Dabas lietpratēji par ļoti vērtīgu atzīst alkšņa sulu, kura gan esot rūgtena, taču noder kaulu un locītavu veselības atjaunošanai.

Lai sulas ievāktu iespējami tīrākas, praktiskākie urbēji izmanto vienādas plastmasas kannas ar uzskrūvējamiem korķiem, kuros precīzi izurbtā caurumā iestiprina plastmasas caurulīti, otru galu ievelkot urbuma diametram atbilstīgā tapā. Tad var mainīt kannas, bet sula paliek tīra un kukaiņu neskarta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gājputni klāt, sulas tek slinki

Kategorijas