Pašvaldība plāno atdzīvināt Mežotnes baznīcu

2015. gada 11. marts 00:00

704

Pašvaldība plāno atdzīvināt Mežotnes baznīcu

Rundāles novada dome izsludinājusi publiskā iepirkuma konkursu Mežotnes baznīcas ēkas pārbūves projekta izstrādei un autoruzraudzībai.

Pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 18. martam, vēstīts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Laukakmeņu mūris
Mežotnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā 2010. gadā notikusi vēsturiskās celtnes mākslinieciskā inventarizācija. Tās mērķis bija sistematizēt informāciju par objekta arhitektūru un tehnisko stāvokli. Ziņojumā, kura autors ir arhitekts Ilmārs Dirveiks, secināts: «Ēka ilgu laiku ir drupu stāvoklī, un tas veicinājis zināmu aizmirstības statusu vienai no Kurzemes manierisma arhitektūras liecībām. Rundāles novadā līdz šim aktuālāka bijusi acīmredzami labākā stāvoklī esošu dievnamu izpēte un atjaunošana.»

Arhitekts ziņojumā apkopojis informāciju par Mežotnes baznīcu, kas pieejama vēsturiskos dokumentos un literatūrā. Pastāv hipotēze, ka mūra baznīcu pēc koka dievnama Mežotnē uzcēla laika posmā no 1580. gada līdz 17. gadsimta pirmajām desmitgadēm.

Kādā no senākajām baznīcas revīzijām detalizēti aprakstīts tās sākotnējais izskats. Dievnams raksturots kā laukakmeņu mūra celtne ar sarkanu kārniņu jumtu. Kores galā virs austrumu puses zelmiņa bijis vējrādītājs, bet virs altārdaļas jumta kores – krusts. Tornim, kas bija segts ar skārdu, bija četri koka logi, smailē atradās dzelzs lode, gailis un krusts. Iekšā bija izvietoti trīs zvani.

Sašauta karā
Apkopotajos dokumentos norādīts, ka pa kreisi no altāra atradās Rundāles muižai piederošas kapenes, bet pretējās puses kapenes piederēja Svitenes muižai. Te vēlāk uzcēla sakristeju jeb telpu, kur mācītāji gatavojās dievkalpojumiem.

Gadiem ritot, baznīca piedzīvoja remontus un pārbūvi. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā celtne ievērojami cieta – tika sašauta torņa augšdaļa un jumts, izpostīta iekšpuse. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados baznīcu atjaunoja par 30 000 latu. Otrā pasaules kara laikā to izpostīja atkal. Sešdesmitajos gados dievnamā ierīkoja Mežotnes selekcijas stacijas minerālmēslu noliktavu. Draudze baznīcu atguva vien 1992. gadā, to iztīrīja, lai vasarās varētu noturēt dievkalpojumus. Taču ilgstoši jomā glabātie minerālmēsli bija radījuši ievērojamus mūra bojājumus.

Kapenes neapgānīs
Konkursa uzvarētājiem pirms būvprojekta izstrādes būs jāizpēta ēka detalizētākas tehniskās informācijas iegūšanai. Piemēram, nav skaidrs, kādā stāvoklī pēc kara ir celtnes neredzamā daļa, skaidro Rundāles novada domes izpilddirektors Aigars Sietiņš, tāpēc būs jāpēta grīdas pamatne, balkonu kolonnu un citu ēkas nesošo konstrukciju pamati, kā arī mūru tehniskais stāvoklis.

Plānots noteikt iespējamās apbedījumu vietas un rīkot arheoloģisko izpēti iepriekš konstatētajās Rundāles muižas un Svitenes muižas kapeņu vietās, kā arī altāra daļā un tuvējā apkārtnē. Izpilddirektors papildina, ka tas nepieciešams, lai neapgānītu kapenes un vajadzības gadījumā organizētu pienācīgu pārapbedīšanu.

Pieaicinot speciālistus, plānots baznīcas teritorijā novērtēt krūmu un koku stāvokli. Būvprojektā paredzēts iestrādāt tādus teritorijas labiekārtojuma un funkcionālos risinājumus, kas saskan ar arhitektoniski mākslinieciskās un pirmsprojekta izpētes rezultātiem, kā arī respektē apbedījumus.

Padarīt cilvēkiem drošu
A. Sietiņš stāsta, ka iecerēts mainīt ēkas lietošanas veidu. Pašlaik celtnei ir kulta ēkas statuss, bet nākotnē plānots tajā izvietot pastāvīgas un maināmas ekspozīcijas, rīkot kultūras pasākumus, koncertus. Pašvaldība cer te atvēlēt vietu tūrisma informācijas servisa telpām.

Līdz šim baznīcu kultūras norisēs izmantojusi režisore, Rundāles novada pašvaldības kultūras speciāliste Lilita Lauskiniece. Viņa stāsta, ka trīs gadus baznīcā un tuvējā Mežotnes pilskalna teritorijā svinēti Baltu vienības dienas sarīkojumi. «Vieta ir akustiski, vizuāli un enerģētiski piemērota kultūras pasākumiem. To atzinuši mākslinieki, kam ir bijusi iespēja te uzstāties,» skaidro L. Lauskiniece.

Speciāliste atklāj, ka prakse bijušajās sakrālajās telpās organizēt publiskus pasākumus nav nekas jauns. Te labi noder Mežotnes baznīcas saremontētais jumts un izlīdzinātais grīdas segums, secina L. Lauskiniece. Sarīkojumos ēku cenšas izmantot tā, lai sakristejā nenotiktu liela rosība.

Kultūras darba organizatorei ir vīzija, kā celtni izmantot nākotnē, proti, rīkot sakrālos koncertus, izstādes, filmu seansus utt. «Svarīgi, lai pasākumi nedisonē ar telpas enerģētiku. Manuprāt, to nevajadzētu ļoti pārbūvēt, bet gan padarīt cilvēkiem drošu, jo vieta ir tīra un skaista savā pirmatnībā,» uzskata L. Lauskiniece.

UZZIŅAI

Mežotnes baznīcas rekonstrukcija un tehniskā projekta izstrāde iekļauta pašvaldības investīciju plānā 2015. – 2017. gadam.

Provizoriski plānots, ka darbi ilgs līdz 2020. gadam.

Atjaunošana varētu izmaksāt ap 910 000 eiro.

Rekonstrukciju cer īstenot ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet līdz šim nav informācijas, vai šādām celtnēm tie kārtējā budžeta plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam būs pieejami.

Līdz tam Rundāles novada dome finansēs dokumentācijas sakārtošanu un tehniskā projekta tapšanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldība plāno atdzīvināt Mežotnes baznīcu

Kategorijas