Renovācijas iespējas neizmantojam

Kopš 2010. gada, mājas iedzīvotāju aicināta, nodarbojos ar daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Ne vienu vien darvas karoti esmu izbaudījusi, ir ievērojama prakse, apgūtas teorētiskās zināšanas Juridiskajā koledžā. Šī ir grūtākā maize, ko esmu pelnījusi savā darba mūžā. Liels gandarījums par renovētajām mājām Pļavu ielā 8 Bauskā un Līvānu ielā 1 Ceraukstes pagastā, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, prieks par sakārtoto teritoriju un eksaminācijas komisijas augsto vērtējumu manam kvalifikācijas darbam par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas pasākumu organizēšanu.
Iesniegti reizē
Vairākus gadus nācies konsultēt dzīvokļu īpašniekus un citus apsaimniekotājus par ēku renovāciju. Arī pašlaik saņemu satraukuma pilnus zvanus no renovēt vēl nesākto māju dzīvokļu īpašniekiem. Varu vienīgi vēlēt veiksmi un godaprātu pārvaldniekam vadīt projektu sekmīgi, pēc tam nevainojot mājas iedzīvotājus, ja tomēr gadītos kļūdīties. Bauskas namu Biržu ielā 10, Salātu ielā 20 projekti tika iesniegti vienā laikā ar manu Līvānu ielas 1 projektu, par kuru jau saņemts ERAF līdzfinansējums. Acīmredzot divu Bauskas pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu apvienošana nav bijusi labvēlīga renovācijas projektiem.
Cilvēku jautājumi liek saprast, ka kopīpašuma apsaimniekošana daudzdzīvokļu mājās vienaldzīga viņiem nav un parādās vēlme novērst gadiem ilgušās problēmas, kas saņemtas mantojumā pat no padomju laikiem. No uzdoto jautājumu biežuma un sarežģītības pakāpes, pat komiskuma, saprotu, cik daudz darāmā vēl ir ēku apsaimniekošanas nozarē kopumā.
Jāgrib pašiem
Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošana, izmantojot Eiropas līdzekļus, ir arī iespēja atrisināt ēkas uzturēšanas problēmas, kā aktuālāko varētu minēt jumta un kāpņu telpu remontu. Tomēr cilvēku tehniskās zināšanas nav pietiekamas, lai saviem spēkiem īstenotu māju renovācijas projektus. Tādēļ rūpīgi jāvērtē, kam to uzticēt. Negatīvie piemēri mazina iedzīvotāju uzticēšanos un aizēno labo praksi, no kuras varētu mācīties. Latvijā kopumā renovētas jau 539 ēkas, un to siltumenerģijas ietaupījums ir 5 miljonu eiro vērtībā.
Aptauja rāda, ka samazināt izdevumus par mājokļa apkuri ir svarīgi 97% padomju laika daudzdzīvokļu mājās dzīvojošajiem, taču tikai 40% aptaujāto saskata iespēju mājokļa siltuma rēķinu mazināt pašu spēkiem, ar kaimiņiem vienojoties par mājas renovāciju. 14% dzīvokļu īpašnieku būtu gatavi uzņemties iniciatīvu un iesaistīt citus mājas iedzīvotājus kopīgā rīcībā nama renovēšanai, savukārt 57% ar atsaucību uzņemtu iniciatīvu no kaimiņiem.
Ziemā aktuāli ir jautājumi par renovētās mājas siltuma maksājumiem un to salīdzinājums ar nerenovētās mājas izmaksām. Interesentiem rādu sava dzīvokļa rēķinus. «Ārprāts, bet man tik par siltumu vien jāmaksā, kur vēl pārējais!» «Nu ko, esat bagāti,» novelku. Galu galā atskan loģisks jautājums – vai negribi siltināt arī mūsu māju? Atbilde viena – tas jāgrib jūsu mājas iedzīvotājiem pašiem! Tiesa gan, tas jāgrib arī jūsu pārvaldniekam – mājas apsaimniekotājam un uzturētājam, kam jāpaveic liels sagatavošanās darbs.
Datus salīdzinām
Grafikā redzamajos gados vēl notika ēku renovācija. Pēc šīs apkures sezonas esmu nolēmusi salīdzināt datus siltinātajās ēkās un novērtēt alokatoru nepieciešamību. 2013. gadā siltuma sadalījuma proporcija ar kopsapulces lēmumu tika noteikta 60:40, kā pārvaldniece to pamatoju ar pieredzi, ko guvu konsultācijās ar speciālistiem citās pilsētās. Šī būs pirmā apkures sezona pēc renovācijas Pļavu ielā 8, siltuma maksas aprēķiniem dzīvokļos pielietojam arī izlīdzinošo koeficientu, lai mazinātu maksājumus tiem dzīvokļiem, kuriem ir nelabvēlīgāks novietojums mājā. Jāpiebilst, ka pilnībā pārbūvējām viencauruļu apkures sistēmu uz vertikālo divcauruļu sistēmu. Iedzīvotājus priecē aukstā un siltā ūdens skaitītāja rādītāju automātiskā nolasīšana, jau otro gadu nekādu «lapiņu» mums nav.
Kopaina bēdīga
Latvijas mājsaimniecības, salīdzinot ar vidusmēra mājsaimniecībām citur Eiropā, patērē divreiz vairāk enerģijas. Politikas dokumentos plānots, ka līdz 2020. gadam vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš jāsamazina līdz 150 kWh/m2 gadā. Lai sasniegtu šo mērķi, atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamā sektorā jābūt pieejamam neatkarīgi no īpašuma formas un patērētāju grupas.
Šajā ES fondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadā Ekonomikas ministrijas vadītajā atbalsta programmā dzīvojamo ēku energoefektivitātei plānots 150 miljonu eiro atbalsts. Cik no šīs naudas izmantos Bauskas novadā? No idejas līdz renovācijai paiet daži gadi. Sagatavošanās darbi nav manīti, atbalsta energoaudita un projekta izstrādei joprojām nav.
Bauskā 2014. gada nogalē bija apskatāmas vien četras renovētas daudzdzīvokļu mājas un viena Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, taču sakārtotu kopainu tas nerada. Pavisam cita aina paveras Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, kur renovācija pakāpeniski rit pat vairāk nekā 20 gadu ar pašvaldības uzņēmumu un darbinieku atbalstu.
Novadā atbalsta nav
Esmu 2014. gada jūnijā iesniegusi priekšlikumus daudzdzīvokļu māju sakārtošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Bauskas novada domes vides un attīstības komitejas vadītājam Mārtiņam Ružam un domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam. M. Ružas atbildi līdz šim neesmu saņēmusi. R. Ābelnieka vēstulē pausts, ka novada administrācija gatavo saistošos noteikumus par atbalstu energoefektivitātes uzlabojumiem, ko izskatīs 2014. gada augusta domes sēdē. Tomēr arī tas vēl līdz šim nav noticis, lai gan citos novados tādi noteikumi bija jau 2007. – 2013. gada Eiropas budžeta periodā. Toties par savu priekšlikumu samazināt nodokļus mājām ar pabeigtiem energoefektivitātes projektiem līdzīgi citām pašvaldībām, piemēram, Rīgai, kur renovētajām mājām piešķir 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, saņēmu norādi, ka tas nav guvis atbalstu, turklāt tā būtu vienlīdzīgas attieksmes principu neievērošana pret privātmāju īpašniekiem. Nav gan īsti saprotams, kur tas tika skatīts, taču nostāja kļūst skaidra, ja ievēro, ka vairākums deputātu dzīvo privātmājās.
Aiz kalniem nav pašvaldību vēlēšanas, taps jaunas programmas, kur viens no solījumiem būs par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu un siltuma izmaksu mazināšanu. Novēlu kandidātiem atcerēties, ka daļa vēlētāju būs daudzdzīvokļu namu iemītnieki.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»