BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzvaras svētku sveicieni ar asarām acīs

Uldis Varnevičs

2010. gada 9. maijs 13:41

719
Uzvaras svētku sveicieni ar asarām acīs

Bauskas brāļu kapos 8. un 9. maijā atnākušie cits citam pat ar asarām acīs sacīja: «Apsveicu svētkos!» Pirms 65 gadiem beidzās asiņainākais karš, kādu piedzīvojusi mūsu civilizācija, - Otrais pasaules karš. Rietumu pasaule kara beigas svin 8. maijā, bet Krievija - 9. maijā. «Apsveicu svētkos!» – tā cits citam, pat ar asarām acīs, sacīja tie, kas 8. un 9. maijā tikās Bauskas brāļu kapos. 9. maijā baušķenieces Raisa Afanasjeva un Larisa Miščenko bija atnākušas pieminēt kritušos un atcerēties šo dienu kā uzvaras svētkus. Abām vecāki piedalījušies karadarbībā, taču viņiem paveicies - palikuši dzīvi. Raisa Afanasjeva atceras: «Tēvs guva vairākus ievainojumus un vēlāk arī aizgāja viņsaulē tuberkulozes dēļ, kas arī bija kara sekas.»Pie sava tēva kapa Bauskā bija ieradies daugavpilietis Vladislavs Rimensons. Viņa tēvs 1944. gadā kritis kaujās pie Neretas, toreiz Vladislavam bijis tikai gadiņš. 1965. gadā daudzu karavīru, arī pie Neretas kritušo, mirstīgās atliekas pārvestas uz Bausku. Par tēva nāvi pastāstījis draugs, kurš palicis dzīvs: «Viņš bija pirmajā uzbrukuma vilnī, un krūtīs trāpīja automāta kārta. Uzbrukums turpinājās ilgāku laiku, un ārsti ievainotos spēja savākt tikai vakarpusē. Tēvam tad jau sākās asins saindēšanās, kas bija liktenīga.»Diemžēl apmeklējums raisa arī nepatīkamas izjūtas. Pirms pieciem gadiem no brāļu kapiem pazudusi plāksnīte ar Vladislava tēva uzvārdu. Katru gadu viņš atgriežas šeit un, lai gan ik reizi ir pārstaigāts un pārbaudīts, atkal pārskata visas plāksnītes - varbūt tomēr ir pārvietota un nav pamanīta.Larisa Miščenko atceras, ka pavisam nesen Bauskā ciemojās Krievijas Federācijas pārstāvji, kas solīja tuvāko gadu laikā brāļu kapus rekonstruēt par Krievijas valsts līdzekļiem. Tā būtu arī iespēja atjaunot šo pazudušo plāksni. 9. maijs atnākušajiem ir lieli svētki, tas iezīmē liela kara uzvaras datumu. Larisa Miščenko atceras, ka agrāk skolēni kopuši kapus un 9. maijā pionieri stāvējuši godasardzē. Viņa saka: «Šeit guļ uzvarētāji.» Un, lai to pamatotu, nocitē dzejoļa, kurš bija populārs Otrā pasaules kara laikā, rindiņas: «Nav lielākas laimes kā mirt par savu tautu.»