BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbdiena sākas piecos

Vilnis Auzāns

2015. gada 9. marts 00:00

23
Darbdiena sākas piecos

Šoferis no Mežotnes pagasta Egils Šults marta pirmo nedēļu aizvadījis raitā darbā.

– Esmu šoferis ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, tādēļ šajā darbā mani maz kas var pārsteigt. Marts šogad atnāca ar siltu laiku, atlaidās ceļi, par to es priecājos vismazāk. Ziemā bedres ir aizlīdzinātas ar sniegu un braukšana ir nedaudz gludāka. Mans ikdienas maršruts ir no Mežotnes līdz Bauskai. Pagastā lielākoties jābrauc pa grantsceļiem. Tur nekādas ekonomikas augšupejas nav – ceļi sabrūk un kļūst arvien sliktāki. Greiderēšana pāris reižu gadā neko neglābj. Autobuss man nav nekāds jaunais – 1986. gada izlaidums. Roka tam jāpieliek vai katru dienu. Visi mehānismi vēl strādā, pusceļā neesmu palicis.

Mana darbdiena sākas ap pieciem rītā, jo pulksten 6.15 jābūt pašā novada nomalē uz Emburgas ceļa, kur autobusā iekāpj pirmie skolēni. Turpat arī darbdiena beidzas ap puspieciem pēcpusdienā. Uz brīdi ir patīkams klusums, kad visi bērni no autobusa izkāpuši. Taču tas drīz beidzas, jo līdz Mežotnei pa zemesceļu autobuss ripo grabēdams un skrabēdams.

Nākas vest bērnus uz sporta un mākslas nodarbībām. Ceturtdien vedu skolēnus uz dejošanu Īslīcē, piektdien – sportistus uz Codes skolu. Nekādas atšķirības starp pasažieriem nav, bērni ir vienādi. Dažreiz – klusi un kārtīgi, citreiz šķiet, ka autobusam jumtu nocels.
Veterānu komandā uzspēlēju volejbolu. Otrdien sacentāmies ar Vecumnieku vīriem, nācās atzīt pārspēku. Sestdien ar Mežotnes dziedātājiem biju Misā. Ir reizes, kad eju apskatīties pasākumus, uz kuriem dalībniekus esmu atvedis. Šoreiz dziedāšanu negāju klausīties, papļāpāju ar citiem šoferiem.

Visu dienu nosēžot pie stūres, nekāda lielā rosība mājās nesanāk. Vēlāk būs jāiet sievai palīgā dārza darbos, tagad vakaros paskatos televizoru. Seriāliem laiku netērēju, bet sporta pārraides man patīk. Uzzinu politiskās norises, cenšos izprast, kas īsti notiek Krievijā. Putins tur rīkojas diezgan skarbi.

Svētdiena ir mana vienīgā brīvdiena. Šoreiz tā sakrita ar svētkiem – Sieviešu dienu. Bez ziediem nevarēju. Bija gardāka maltīte, nedaudz baudījām pavasari, un vakarā laikus devos pie miera – jaunā darba nedēļa, kā ierasts, sākas piecos no rīta.