Virtuālā vide kļūst aizvien bīstamāka

2015. gada 9. marts 00:00

302

Turpinās bīstamā izspiedējvīrusa «CTB Locker» izplatība – piesegs mēstulēm ir firmu «Creditreform» un «Rīgas satiksme» brīdinājums par līgumsodu.

«CTB Locker» vīruss pēc aktivizēšanas šifrē populārāko formātu dokumentus, datubāzes, multimediju failus, lai pēc tam pieprasītu izpirkuma maksu no datora lietotāja, informē informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV.

Vīrusu nepazīst
SIA «Datateh» pārstāvis Lauris Tijons informē, ka lielākā daļa lietotāju to uzreiz kā vīrusu nepazīst. Pēc saites atvēršanas, kura atļauj vīrusam iekļūt datora failos, nekas nenotiek. Ļoti bieži to nepazīst arī antivīrusu programmas, jo vīrusa versijas nepārtraukti mainās. Rezultātā parasti par to, ka datora faili ir šifrēti, izdodas uzzināt tikai nākamajā dienā, ieslēdzot ierīci.

Vīrusa izplatītāji ir attapīgi un vīrusu var paslēpt jebkāda satura e-pastā, tāpēc jāuzmanās, atverot jebkuru pielikumu vai klikšķinot uz saitēm, kas norādītas tekstā. Kaitnieki izvēlas tēmas, kas rada satraukumu un liedz uzmanīgi iedziļināties tekstā. Informāciju par nenomaksātiem rēķiniem sūtīja grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Informācija no kredītie-stādes «Creditreform» var likties aktuāla ikvienam iedzīvotājam.

Īpaša uzmanība jāpievērš interneta adresēm, kas norādītas e-pasta vēstulēs, pat ja tās it kā saņemat no labi pazīstamām iestādēm. Piemēram, «Creditreform» vēstulē kaitnieki izveidojuši speciālu vietni creditreform.su, kam nav nekāda sakara ar creditreform.lv. Tomēr, ja nepamana šo atšķirību, var aktivizēt saiti ar vīrusu. Jāpievērš uzmanība tam, par ko vairākas reizes ir brīdinājusi «Swedbank» – kad e-pastā saņem vēstuli it kā no bankas, kas aicina ar paroli ieiet lapā, kura patiesībā nav bankas mājaslapa, atšķirības nosaukuma adresē ir ļoti nelielas.

«Bitcoin» nav valūta
Tā kā vīruss izmanto publisko atslēgu metodi kopā ar pietiekami stipru šifrēšanu, failu atgūšana bez atšifrēšanas atslēgas, kas ir tikai ļaundaru rīcībā, nav iespējama. Speciālisti atzīst, ka vismaz pusē gadījumu datus bez speciālās šifrēšanas atslēgas atgūt nav iespējams. Savukārt izpirkuma maksu ļaundari prasa samaksāt «bitcoin» virtuālajā valūtā, kuras ceļus nevar izsekot.

Komentē «Latvijas Bankas» maksājumu un finanšu tirgus eksperts Deniss Fiļipovs: «Eirozonas centrālās bankas un uzraudzības iestādes brīdina, ka «bitcoin» nav valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un tā neatbilst finanšu instrumenta definīcijai. «Bitcoin» emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga, «bitcoin» juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Būtībā «bitcoin» ir prece, produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar virtuālās valūtas izmantošanu saistītos riskus.»

Speciālists uzsver, ka pašlaik «bitcoin» izmantošana ir risks arī tad, ja to lieto legāliem maksājumiem. Pastāv iespēja zaudēt naudu «bitcoin» maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta. «Bit-coin» vērtība var strauji mainīties vai pat zust pilnībā. Patērētājus, kas izmanto «bitcoin», lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā. No «digitāla maka» nozagtus «bitcoin» praktiski nav iespējams atgūt.
Lai arī «bitcoin» ir populārākā interneta valūta Eiropā, «Latvijas Banka» nerekomendē nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar to, informē iestādes preses sekretārs Jānis Silakalns.

Lauris Tijons.

Vērīgi lasiet interneta adreses! Šajā vēstulē aicina atvērt saiti creditreform.su, kam nav nekāda sakara ar īsto «Creditreform» mājaslapu.
Publicitātes foto.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Virtuālā vide kļūst aizvien bīstamāka

Kategorijas