BauskasDzive.lv ARHĪVS

Strēlnieku atmiņas un lambetvoks

Vilnis Auzāns

2015. gada 9. marts 00:00

60
Strēlnieku atmiņas un lambetvoks

Bauskas muzejs piektdien, 6. martā, aizsāka jauku tradīciju – vakarēšanu pagājušā gadsimta stilā. Pirmajā pasākumā sanākušie «nokļuva» 1937. gada 6. martā.

Muzeja izstāžu telpa bija pārtapusi par improvizētu Kurzemes viesnīcas sarīkojumu zāli. Te veco strēlnieku Bauskas nodaļa kopā ar dāmu komiteju rīkoja atmiņu stāstu vakaru. Strēlnieki stāstīja par Latvijas brīvības cīņām, par 7. Bauskas strēlnieku pulka gaitām. Stāstnieku lomās iejutušies novada amatierkopu aktieri Artis Červinskis, Agris Zentelis un Edgars Gasners. Dāmu lomās – muzeja darbinieces Agnija Ruhocka un Signe Samsone.

Loterijā veicas daudziem
Runām pa vidu skan dziesmas, sanākušos aicina uz to gadu populārāko deju – lambetvoku. Dāmu komiteja gādājusi par loteriju un uzkodām. Loterijas biļeti nopērk teju katrs atnākušais, tādēļ jo daudziem ir prieks par laimestu: zāļu tējām, ievārījumu, konserviem, glezniņām, sedziņu, smalkākiem rokdarbiem.

«Bauskas muzejs vienmēr priecējis ar dažādību. Tādēļ ar interesi nācu uz šo pasākumu un nenožēloju. Patika ideja rīkot atmiņu vakaru par strēlniekiem pulkveža Oskara Kalpaka nāves dienā. Citreiz pats esmu gatavs šādās aktivitātēs iesaistīties, varbūt gādājot kādu nieku loterijai. Galvenais, lai cilvēki nāk, lai līdzdarbojas,» emocijas pēc pasākuma pauž Uldis Osītis no Codes pagasta.

Izlasījis avīzē

Amatnieks Kaspars Muraško Bauskas pusē dzīvo aptuveni gadu. Jaunietis «Bauskas Dzīvē» izlasījis par šo pasākumu un nolēmis to apmeklēt. «Mani saista vēsture, tādēļ pasākuma ideja likās saistoša. Bija daudz kas interesants, nezināju, ka lambetvoks savulaik bijusi tik populāra deja. Domāju, ka iecere jāturpina, labprāt paklausītos vēl kādu nopietnu priekšlasījumu par Latvijas vēsturi, par tā sauktajiem Ulmaņlaikiem. Bauskā dzīvoju neilgi, iepazīstu šo mazpilsētu, kultūras un izklaides iespējas. Turpmāk zināšu, ka ir vērts nākt uz muzeja pasākumiem,» pozitīvas emocijas atklāj jaunais amatnieks.

Muzejā notiekošo nedaudz samulsuši, taču ieinteresēti vēroja jaunsargi. Bauskas pilsētas pamatskolas 5. klases skolnieks Renārs Borkovskis «Bauskas Dzīvei» atzina, ka dažbrīd bijis interesanti. Paticis stāstījums par strēlniekiem, par lambetvoku bija dzirdējis, nu varēja noskatīties, kā to dejo. «Nenožēloju, ka atnācu, jo man veicās loterijā – laimēju linu sedziņu,» vakarēšanu muzejā vērtē Renārs.

Jaunās speciālistes ideja
Bauskas muzeja speciālists Aigars Urtāns stāsta, ka pagājušā gadsimta 20. – 30. gados pilsētā darbojās daudz dažādu biedrību. Apmeklētājiem tika piedāvātas lekcijas un priekšlasījumi, teātra izrādes, koncerti un deju vakari. Piemērota vieta sarīkojumiem bija Kurzemes viesnīcas – tagadējā Bauskas muzeja – telpas. Restaurēt to gadu noskaņu ir muzeja jaunās speciālistes Agnijas Ruhockas ideja.

«Bauskas Dzīvei» vēstures nodaļas speciāliste A. Ruhocka pastāstīja, ka jau studiju laikā Rīgā organizējusi dažādus vēsturiski tematiskus pasākumus. Tajos centusies atdarināt pagājušā gadsimta vidus mākslinieku bohēmu. «Sākot darbu Bauskas muzejā, ieteicu sarīkot ko līdzīgu. Muzejā mani atbalstīja, rakstīju vakara scenāriju, organizēju pasākumu. Tas bija iecerēts kā mazs radošs uzvedums. Jāgaida, kāda būs sabiedrības reakcija,» saka A. Ruhocka.

Sanākušo pozitīvais noskaņojums un muzeja kolēģu labvēlīgais vērtējums ļauj domāt, ka Bauskā tapusi jauna tradīcija – vēsturiski radoša vakarēšana.