Ar ideju par veselīgu dzīvesveidu

2015. gada 9. marts 00:00

566

Mūsu novados ir labvēlīga situācija tiešās iepirkšanās pulciņu veidošanai, lai pilsētas un ciemu iemītnieki varētu no zemniekiem iegādāties veselīgu un bioloģiski audzētu pārtiku.

Ekonomiskās krīzes sākumposmā arī mūspusē daudzi zemnieki meklēja noieta tirgus risinājumus, atverot Bauskā un citās apdzīvotās vietās veikalus vai tirdzniecības punktus. Šīs tirgotavas reti kur noturējās. Toties rīdzinieki, kas vēlējās iepirkties pie zemniekiem, izveidoja sistēmu, kas turpina attīstīties.

Franču mācība
«Viss sākās pirms četrarpus gadiem, kad veidojās ekoveikali, kur bija ekskluzīvas preces bagātiem cilvēkiem. Prātojām, kāpēc labais ir tik dārgs. Vai tiešām, lai ēstu normālu pārtiku, jābūt bagātam?» iemeslus, kas raisīja idejas par tiešo tirdzniecību, atklāj viena no brīvprātīgajām Elīna Zuša.

Rīdziniece Zane Ruģēna iepazinusi Vidzemes bioloģiskās zemnieku saimniecības. Cenas tur bijušas pieņemamas, un preču piedāvājums audzis. Par rīdzinieces gaitām uzzinājuši paziņas, kas ikreiz lūguši kaut ko nopirkt. Drīz vien pieprasījums bijis tik pamatīgs, ka mājup Zane braukusi ar pārpildītu mašīnu. Rīdziniece apjautusi, ka šādu pārtiku vēlas iegādāties regulāri, nevis braukt tai pakaļ, kad ir laiks.

Pēc tikšanās ar frančiem, kas ar tiešo iepirkšanos nodarbojas daudzus gadus, radusies ideja par pulciņa veidošanu. «Francijā zemnieks galapatērētājam piegādā noteiktu produktu grozu. Pircēji to iegādājas par tādu cenu, lai segtu ražošanas izdevumus, peļņu saimniecības attīstībai un izdevumus zemnieka ģimenes uzturēšanai,» stāsta E. Zuša. Viņa atzīst, ka Latvijā klienti nespēj samaksāt tik daudz, lai zemnieki tikai ar piegādēm pulciņiem varētu iztikt.

Kodols neizjūk
Īstenota ideja par brīvprātīgo pulciņu. Interneta vietnē tiesapirksana.lv aprakstīti darbības principi un soļi pulciņa izveidei. E. Zuša uzsver, ka pamatā ir ne tikai pulciņa dalībnieku, bet arī uzņēmuma, kas ir ar mieru sadarboties un vienreiz nedēļā uzņemt zemniekus ar produkciju, brīvprātība. E. Zuša darbojas «Piena pulciņā».

Brīvprātīgajā pulciņā ir aptuveni 45 dalībnieki. Ik gadu ap desmit pievienojas un tikpat aiziet, bet pamatkodols, kas savulaik pulciņu radīja, saglabājas. Katru nedēļu vienu dienu pulciņa tikšanās vietā darbojas pieci cilvēki. Divi cilvēki saņem produkciju no zemniekiem un sašķiro. Pēcpusdienā divi citi produkciju atdod pulciņa dalībniekiem, saņem naudu un nodod to zemniekiem. Viens pulciņa biedrs otrdien un trešdien saņem pasūtījumus, noformē to kopējā pasūtījumā zemniekiem un ceturtdienas vakarā aizsūta piegādātājiem. Vienu reizi astoņās vai deviņās nedēļās vienu dienu vajag atvēlēt brīvprātīgajam darbam un reizi nedēļā aiziet pēc savas preces. «Ir patīkami saņemt preces un pēc tam tās atdot. Tā ir papildu komunikācija,» stāsta E. Zuša.

«Piena pulciņa» darba zona ir kafejnīca «Piens», kuras īpašnieki atzinīgi vērtē ideju un piekrituši telpu izmantošanai katrā pirmdienā. Daudzi mēģina izmantot privātīpašumus, bet pamazām pāriet uz sabiedriskām vietām.

Tehnoloģiska attīstība
«Ideja ātri izplatījās draugu lokā, un pulciņš izauga,» atceras E. Zuša. Sākotnējais pulciņš sadalījās, tagad darbojas ap 20 pilnu pulciņu un veidojas gandrīz 20 jauni pulciņi.

Vērojama arī tehnoloģiska attīstība. Sākumā veidlapas tapa «Google doc» vidē. Kad iniciatīvas grupā iesaistījās programmētājs Dāvis Bojārs un dizainers Edgars Širokovs, viņi radīja pasūtījuma aplikāciju, ko var izmantot gan datorā, gan mobilajā telefonā. To izdevās sagatavot ar Vides aizsardzības fonda finansējumu. Aplikāciju bez maksas var izmantot citi pulciņi.

Dalībnieki jau pieraduši noteiktajās dienās doties pēc pasūtījuma.

E. Zuša parasti pasūtot preces, kas aizņem divus lielus iepirkumu maisus. Ja pasūta miltus vai gatavojas īpašiem svētkiem, preču ir vairāk. Lielākā daļa pulciņu dalībnieku ir ģimenes ar bērniem.

Sertifikāta nozīme
«Viens no mūsu mērķiem ir palīdzēt attīstīties bioloģiskajām saimniecībām,» uzsver E. Zuša. Tām jābūt oficiālam bioloģiskajam sertifikātam.

Viņa uzsver, ka lieli ieguvēji ir zemnieki, kas apzinās noieta tirgus iespējas. Ir acīmredzama atgriezeniskā saite – piegādātāji zina, ko vēlas pircēji, jo viņi iesaka jaunas idejas. Reizi gadā top iespaidīgas vēlmju tabulas, kurās pulciņu dalībnieki izsaka domas par to, ko zemnieki varētu piedāvāt. «Trūkst saimniecību, kas audzē puķkāpostus, brokoļus, spinātus, baklažānus un papriku,» atzīst
E. Zuša.

Pulciņu dalībnieki neatsaka padomu. «Ar Zani braucam un stāstām par savu pieredzi. Vienīgi transporta izdevumi jāatmaksā un telpas jānodrošina tiem, kas vēlas mūs dzirdēt, jo viss balstās uz brīvprātības principiem un nekādu naudu par to mēs nesaņemam,» stāsta E. Zuša.

Tiešās iepirkšanās dalībnieki rīko seminārus, aicinot speciālistus, kas informē par bioloģisko saimniecību darbību un produktiem. Dažiem par tradīciju kļuvis brauciens reizi gadā uz zemnieku saimniecībām, no kurām saņem produktus. Izīrē lielo autobusu un apbraukā vairākas saimniecības. «Pēc tam siers kļūst personisks. Zinām saimnieci, kas slauca govis un sēja sieru,» teic E. Zuša.

Pulciņu dalībnieki cer, ka idejas attīstība palīdzēs Latvijas videi.

Nav plānots apstāties tikai Latvijas mērogā. Pulciņiem ir iespējams pasūtīt augļus no bioloģiskām saimniecībām Eiropas dienvidu zemēs. Vajagot tikai vēlēšanos un nedaudz darba.

Mūspusē arī varētu
Mūspusē visvairāk bioloģisko saimniecību ir Vecumnieku novadā. Pašvaldības lauku attīstības konsultante Aiga Saldābola stāsta, ka oficiāli reģistrētas 38 bioloģiskās saimniecības. Ap desmit saimniecību ir Kurmenes pagastā – tās nodarbojas ar piena un gaļas liellopu produktu tirdzniecību.

Vairākas saimniecības varētu piedāvāt augļus un medu. Plašāks piedāvājums ir Jāņa Klāviņa bioloģiskajai zemnieku saimniecībai «Līdumi» Stelpes pagastā – te audzē aitas, tirgo bioloģiskos mārrutkus, kartupeļus, zirņus. «Pirms vairākiem gadiem kādā tirdzniecības vietā gribējām izveidot bioloģiskā groza piedāvājumu, taču neizdevās,» atceras A. Saldābola.

Speciāliste atzīst – pilnīgi iespējams, ka tiešās iepirkšanās pulciņus varētu veidot mūsu novados. Baušķenieki bieži interesējas par bioloģisko saimniecību produkciju un atrašanās vietu, lai pēc tam brauktu iepirkties tieši pie zemnieka.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar ideju par veselīgu dzīvesveidu

Kategorijas