BauskasDzive.lv ARHĪVS

BBC filmē Rundāles pilī

Aina Ušča

2015. gada 6. marts 00:00

1457
BBC filmē Rundāles pilī

Rundāles pilī vakar, 5. martā, beidzās britu raidorganizācijas «British Broadcasting Corporation» (BBC) miniseriāla «Karš un miers» epizožu filmēšana, informē projekta Latvijas puses pārstāve Annija Tetere. Šonedēļ filmēšana risinājās trīs dienas.

Aristokrātu mītne
Televīzijas filmas epizodes Latvijā filmēja tikai Rundāles pilī, bet uzņemšana vēl turpināsies Lietuvā un Sanktpēterburgā, kas ir galvenās seriāla uzņemšanas vietas. Objektu izvēle Latvijā notika atbilstīgi scenārijam. Tika meklēta krievu aristokrātu muiža un citi vēsturiskie interjeri, lai radītu autentisku vidi.

Ļ. Tolstoja romāna darbība risinās Napoleona karagājiena uz Krieviju laikā. Rundāles pili filmas producenti atzina par ļoti piemērotu vairāku epizožu, arī balles skata, kurā grāfs Andrejs Bolkonskis ierauga Natašu Rostovu, filmēšanai.

Ļ. Tolstoja romānu paredzēts ekranizēt sešās stundu ilgās sērijās. Filmas scenārija autors ir Endrjū Deiviss, režisors – Toms Hārpers. Natašas Rostovas lomā iejūtas jaunā britu aktrise Lilī Džeimsa, Pjēru Bezuhovu atveido amerikāņu aktieris Pols Dano, Andreju Bolkonski – Džeimss Nortons. Filmas pirmizrāde ir paredzēta BBC pirmajā kanālā 2015. gada beigās.

Pateicas par viesmīlību
Neviena nepiederoša persona – arī «Bauskas Dzīves» žurnālisti – filmēšanas vietā netika ielaisti, taču laikraksts saņēma raidorganizācijas BBC vecākās komunikācijas speciālistes Retu Kabras vēstuli. Viņa pateicas laikrakstam par interesi, ko izraisījusi seriāla filmēšana Rundālē un informē, ka radošā komanda pēc mēneša rīkos preses konferenci Lietuvā, kurā aicināti ierasties arī latviešu žurnālisti.

Filmēšanu Rundālē kompānija BBC komentē tā: «Mēs esam sajūsmināti filmēt Latvijā un sevišķi Rundāles pilī, ko ir cēlis Krievijas galma arhitekts un kas perfekti atbilst filmēšanas prasībām. Šajā pilī jūtamies ļoti viesmīlīgi uzņemti.»

Seriāla filmēšanas komandu veido Lielbritānijas un Lietuvas kino profesionāļi, Latviju pārstāv objektu un aktieru atlases menedžeri, gaismotāji un transporta koordinatori.

Atceras amerikāņu lenti
Rundāles pils muzeja apmeklētāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Inga Ripa pildīja koordinatores pienākumus. Viņa stāsta, ka filmēšanas process bija ārkārtīgi intensīvs. Komanda strādāja 12 un vairāk stundu dienā. Seriāla uzņemšanas laikā pils muzejs bija atvērts apmeklētājiem. Slēdza tikai pieeju telpām, kurās notika epizožu filmēšana. Pie pils atradās iespaidīga izmēra treileru parks, kur vagoniņos dzīvoja seriāla uzņemšanas grupa un tehniskie speciālisti. Filmēšanas atbalsta personāls no Lietuvas nakšņoja viesu namā «Baltā māja».

Rundāles rožu dārza galvenā speciāliste Dainuvīte Brūvere teic: «Ar filmēšanas grupu mums, muzeja darbiniekiem, nav bijusi nekāda saskarsme. Ar filmētājiem kontaktu uzturēja muzeja apkopēji un zāļu uzraugi, kuri slavē radošo grupu par korekto attieksmi. Sarunās ar kolēģiem šad tad apmainījāmies domām par iepriekš uzņemtajām Ļeva Tolstoja romāna ekranizācijām. Grāmatu neesmu lasījusi, bet mani emocionāli ļoti iespaidoja ASV 50. gadu filma «Karš un miers». Atceros gandrīz katru epizodi. Kinolente mani tik ļoti uzrunāja, ka neinteresējos par citām vēlāk tapušajām ekranizācijām. Jauno seriālu gan gribēšu noskatīties.»

Romāna fane
Viesu nama «Baltā māja» saimniece Solveiga Ikerte ar nepacietību gaida jaunā seriāla parādīšanos uz ekrāna, jo sevi dēvē par romāna «Karš un miers» fani. Grāmatu Solveiga izlasīja pirms dažiem gadiem.

Solveiga stāsta: «Lasu ļoti daudz dažādu žanru literatūras. Manuprāt, neviens autors nav tik ģeniāli atklājis kara postošo dabu un varasvīru aprindās valdošo liekulību kā Tolstojs. Vai tad mūsdienās kas ir mainījies? Rakstnieks neiedziļinās kauju aprakstos, bet kara destruktīvo būtību atklāj ar romāna varoņu domu un izjūtu starpniecību. Mani sajūsmina romāna tēlainā valoda. Gluži kā filmā redzu kailos zarus ozolu alejā, ko dziļās skumjās ieslīgušais grāfs Andrejs Bolkonskis vēro, braucot uz Sanktpēterburgu. Atceļā viņš ierauga ozolus jau salapojušus. Arī viņa dvēseles stāvoklis ir mainījies, jo ballē grāfs iepazinies ar apburošo Natašu Rostovu. Pret šo meiteni gan nejūtu simpātijas. Nataša man šķiet neuzticama, vieglprātīga jauna sieviete, nevis romāna gaišais tēls, kā daudzi uzskata.»

UZZIŅAI

Krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja romāns «Karš un miers» ir viens no pasaules literatūras šedevriem. Tas pirmo reizi izdots 1869. gadā. Darbā aprakstīta plaša Krievijas sabiedrības dzīves panorāma laikposmā no 1805. līdz 1820. gadam. Romāna centrā ir Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Uz vēsturisko notikumu fona attēlota trīs muižnieku ģimeņu – Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu – dzīves hronika. Romānā darbojas 250 personāži.

Pēc romāna motīviem ir tapušas vairākas filmas, teātra izrādes, operas.

«Kara un miera» pirmais ekranizējums ir 1956. gadā ASV uzņemtā filma ar Odriju Hepbernu Natašas Rostovas lomā.

Krievu režisors Sergejs Bondarčuks 1965. gadā uzņēma lielfilmu «Karš un miers», kurā vienu no galvenajām lomām – grāfu Andreju Bolkonski – atveidoja leģendārais aktieris Vjačeslavs Tihonovs.

Dailes teātrī režisors Eduards Smiļģis 20. gadsimta 50. gados ir iestudējis izrādi «Karš un miers», kurā galvenās lomas spēlēja Eduards Pāvuls, Dina Kuple, Vija Artmane, Harijs Liepiņš.

Rumāņu režisors Roberts Dornhelms 2007. gadā uzņēma Krievijas, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas kopražojuma seriālu «Karš un miers».

Vīnes Burgteātrī austriešu režisors Matiass Hartmans «Karu un mieru» iestudēja 2011. gadā. Aktieris Gundars Āboliņš izrādē atveidoja Pjēra Bezuhova lomu. Tas ir viens no romāna centrālajiem tēliem – saprāta un sirdsapziņas balss.

Avots: zvaigzne.lv, tv.orf.art, la.lv, dailesteatris.lv.