Te par lielu, te par šauru

2015. gada 4. marts 00:00

697

Iecavas novada Zorģu «Vecplūdoņos» dzīvo vairākas paaudzes. Kuriozi un patīkami mirkļi krājušies radiņu kopdzīvē un notikumos, kas piemeklējuši pašu namu.

Padzen kaukāziešus
Pirms mājas iegādājās Mairitas Bringules vīrs Jānis, nācies krietni pacīnīties, lai māju atbrīvotu no iepriekšējiem iemītniekiem. «Kad 1998. gadā sākām saimniekot, šai mājai nebija laba slava,» noteic Mairita. Viņa stāsta, ka «Vecplūdoņus» bija «apsēduši» kaukāzieši, kuri ar savām izdarībām bija slaveni ne tikai Zorģos, bet arī Rundāles novadā. Neatlaidība devusi rezultātu, un nevēlamie iemītnieki pametuši māju, aiz sevis atstājot ko ērmotu – marinētu gurķīšu burkām pārpildītu pagrabu. «Es nezinu, vai tas bija viņu laupījums, bet burku bija neskaitāmi daudz,» smaidot noteic Mairita.

Taču ne visi priekšgājēji bijuši nevēlami. Te dzīvojusi arī jauka kundze, kam jaunie saimnieki ļāva palikt tik ilgi, līdz viņa atrada jaunu mājvietu. Pēc tam šķīrušies kā draugi.

Tagad «Vecplūdoņos» zem viena jumta mīt vairākas paaudzes. Mairitas un Jāņa atvases Digna, Alvis un Monta Sofija ir jaunākie mājas iemītnieki. Kopā ar viņiem dzīvo Jāņa vecāki Anna un Jānis. «Kad pārvācāmies, likās, ka nams ir par lielu, bet tagad šķiet, ka vietas vairs nav,» smejot noteic Mairita. Jānis, nopērkot māju, zem viena jumta savedis kopā visu ģimeni. Arī viņa brāļi Bruno un Sandris dzīvo «Vecplūdoņos».

Plūdu un sievas dēļ
«Par godu Vilim Plūdonim māju nenosaucām,» piekodina Mairita. Viņa stāsta, ka mājas reiz saukušās «Plūdoņi», bet viena būve Zorģos tā jau dēvēta, tāpēc nācās mainīt nosaukumu un radās «Vecplūdoņi». Saimniece stāsta, ka ap ēku allaž ir kāds applūdis zemesgabals, tāpēc tāds vārds.

Blakusmājā «Pūcītes» dzīvo Jāņa māsa Agna ar vīru Aigaru. Pirms tam vietas mājiņai tur neesot bijis, jo «Vecplūdoņu» sienas stiepušās divtik garas nekā tagad. Kad sliktā stāvokļa dēļ tās nojauktas, lai aizpildītu tukšumu, pašu rokām uzceltas «Pūcītes». Kā paskaidro Mairita, Aigars savu sievu sauc mīļvārdiņā par Pūcīti, un tā arī radies jaunbūves nosaukums.

Jo vairāk cilvēku, jo lielāka kņada, piekrīt Mairita. «Mums visiem ir gājis jautri. Esam arī bļaustījušies pa visu ciemu, bet tas bija tad, kad tikko sākām dzīvot kopā ar vīra vecākiem. Tagad visu nokārtojam bez kliegšanas,» stāsta saimniece.

Piedzīvojumu netrūkst
Kad ir iespējams, ēkas tiek uzlabotas. Nomainīta daļa logu, ievilkts ūdens. Paredzēti vēl daudz un dažādi darbi, bet, kā noteic saimniece, «māja, gluži kā Rīga, nekad nav pabeigta». «Lēni un pacietīgi pašu rokām uzlabojam ēku un apkārtni,» stāsta Jānis. Iestādīta bērzu birzs ar pussimtu kociņu, dzīvžogs, iekopts dārzs, dīķis turpat blakus.

Lielākie piedzīvojumi bija ar milzīgo gobu. Sākumā neesot ļauts to nozāģēt, bet, kad zari gūlušies uz jumta, dota zaļā gaisma. Viss beidzies ar pārrautu elektrolīniju. Atbraukušie elektriķi īsti nebija gatavi to remontēt un palūdza saimniekiem aizdot pacēlāju, kas izmantots koka zaru apzāģēšanai. Mairita tagad notikumu atceras smejot, bet viegli nav gājis – milzīgs celms slienas pie mājas vēl tagad. To izraut ir teju neiespējami, jo saknes, visticamāk, sniedzas zem ēkas pamatiem, domā saimnieki.

Nereti tūristi «Vecplūdoņos» piestāj, jautājot ceļu uz Zorģu atpūtas vietu «Labirinti». Spilgtākie mirkļi piedzīvoti ar diviem tūristiem no Taivānas un vienu francūzieti. Aizrunājušies tik tālu, ka pusi dienas kārtīgi izciemojušies pie Bringuļiem. «Viņi bija pilnīgi sveši cilvēki, bet runājoties jutāmies tuvi un kopā baudījām viensētas mieru,» atceras Mairita.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Te par lielu, te par šauru

Kategorijas