Nauda vairs nesekos skolēnam

2015. gada 4. marts 00:00

1493

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktā pedagogu algu aprēķināšanas jaunā modeļa aprobācija izraisījusi plašas skolu vadītāju diskusijas.

Vecumnieku, Bauskas un Rundāles novada izglītības iestāžu direktori «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka ar modeļa pielietošanu vēl ir pārāk daudz neskaidrību. Turklāt jaunā sistēma rada pamatotas bažas, vai skolās ar minimālu audzēkņu skaitu izdosies pilnvērtīgi nodrošināt mācību procesu.

Kritizē esošo sistēmu
Šī gada 31. janvārī visās Latvijas vispārējās izglītības iestādēs beidzās aprobācijas otrais posms. Tā nebija jaunā modeļa reāla izmēģināšana darbībā, bet gan katras skolas mācību plāna modelēšana «uz papīra» atbilstīgi IZM aprēķinātajām skolotāju amata vienībām. Notika pedagogu darba pienākumu uzskaite, tapa amatu aprakstu paraugi katram skolotājam. Procesā piedalījās 692 vispārējās izglītības iestāžu direktori un un viņu vietnieki.

Par pašreizējo modeli «Nauda seko skolēnam» kritiku pauduši gan izglītības nozares pētnieki un Valsts kontrole, gan pedagogi, gan arodbiedrības un citi sociālie partneri. Visbiežāk minētās nepilnības: pedagogi par līdzīgu darba apjomu saņem ļoti atšķirīgu algu, turklāt veids, kā tiek aprēķināta valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam, ir sarežģīts un necaurskatāms, bet piešķirtais finansējums pašvaldībās tiek pārdalīts pēc neskaidriem kritērijiem.

Piecas skolu grupas
Atkarībā no skolēnu skaita klasē visas skolas turpmāk sadalīs piecās grupās, un katrai grupai piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija atšķirsies.

Par aprobācijas norisi stāsta Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas direktore Anda Liškauska: «Janvārī mēs aizpildījām ministrijas atsūtīto tabulu «Jaunā slodžu modelēšana». Nezinu, vai to var dēvēt par aprobāciju. Ministrija skolu iesniegtos datus analizēja, bet nav nekādas informācijas par rezultātiem. Pat nezinām, kurā skolu grupā Pilsrundāles vidusskola ir iekļauta. Mēs varētu atrasties skalas apakšējā daļā. Ļoti šaubos, vai jaunais algu aprēķināšanas modelis mums sniegs kādu labumu. Pašlaik skolotājiem tiek aprēķinātas piemaksas par gatavošanos stundām, burtnīcu labošanu, klases audzināšanu. Jaunajā algu modelī bija tikai viena novitāte – turpmāk pedagogiem varēs apmaksāt līdz četrām stundām nedēļā par iesaistīšanos skolas plānošanas un attīstības darbā.»

A. Liškauska izlasījusi IZM informāciju, ka jaunā pedagogu algu aprēķina modeļa ieviešanai no 2015. gada 1. septembra būšot vajadzīgi 30 miljoni eiro. «Tas nav nopietni. Kā šos miljonus dabūs, ja tie nav ieplānoti šī gada valsts budžetā?» viņa komentē.

Risks saņemt mazāk
Par jaunās sistēmas lietderību šaubās Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece. Viņa uzskata, ka to nav iespējams novērtēt, jo ir daudz pretrunu un nekonkrētības. Joprojām nav zināms, cik likmju Skaistkalnes vidusskolai piešķirs un kurā no piecām kategorijām izglītības iestādi iedalīs.

S. Vāvernieci dara bažīgu fakts, ka, paplašinot apmaksājamo ārpusstundu darbības jomu, skolotāji, kuri strādā daudz, riskēs saņemt mazāk. Viņu slodze tiešajā darbā – kontaktstundu vadīšanā – ir ļoti liela, viņi pat gribēdami nevar uzņemties dažādus papildpienākumus. Jaunais algu modelis nav «pieslēgts» izglītības programmu realizācijai skolās, secina S. Vāverniece.

Bauskas novada Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula pauž satraukumu, ka mazajās lauku skolās pedagoģisko likmju skaits ar jauno metodi varētu samazināties. Viņas bažas pastiprina nesen sākušās diskusijas par aizliegumu mācību priekšmetu skolotājiem vienlaikus strādāt vairākās izglītības iestādēs. Visbiežāk tie ir mūzikas, vizuālās mākslas pasniedzēji, sociālie pedagogi, kuriem pamatdarbavietās nav pilna slodze un bieži pat ne pusslodze.

Saruks starpība
Jaunā modeļa priekšrocības algu aprēķināšanā saskata Bauskas pilsētas pamatskolas direktors Jānis Rumba: «Valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu algām turpmāk saņems skolas, nevis pašvaldības, kam šie līdzekļi ir daudzmaz kristīgi jāsadala visām novada izglītības iestādēm. Mērķdotāciju saņemot nepastarpināti, skolām tiks nodrošināta lielāka patstāvība. Savukārt pašvaldības saņems mērķdotāciju atbalsta personālam, ko pārdalīs atbilstīgi skolēnu vajadzībām pašvaldībā. To izlietos ilgstoši slimojošo skolēnu apmācībai, mācību stundu aizvietošanas darbu apmaksai. Jaunajā modelī tiks saglabāta samaksa par pedagogu darba kvalitātes pakāpi. Bauskas pilsētas pamatskola pēc audzēkņu skaita atbilst trešajai grupai. Pilnu slodzi strādājošs pedagogs pēc algu sistēmas reformas varētu saņemt ap 900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pašlaik šī summa ir nedaudz mazāka. Man ir prieks, ka jaunā izglītības ministre patiešām aktīvi strādā, jo pusceļā iestrēgušais jaunais algu aprēķina modelis jau tuvojas īstenošanai. Jautājums ir vienīgi par to, vai 30 miljoni eiro 1. septembrī pēkšņi nokritīs no gaisa?»

IZM komunikācijas nodaļa vēsta, ka 25. februārī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas pārstāvjiem un Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu aktualitātes izglītības sistēmā, virzību jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanā.

Papildu finansējums 30 miljonu eiro apmērā ļautu nodrošināt 1000 eiro algu mēnesī pirms nodokļu nomaksas par 36 stundu darba nedēļu tiem pedagogiem, kas strādā skolās, kur vidējais bērnu skaits klasē nav mazāks par 25. Atkarībā no vidējā skolēnu skaita klasē skolotāju atalgojums mainīsies, taču starpība starp augstāko un zemāko algu tiek plānota ne vairāk kā 20% apmērā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nauda vairs nesekos skolēnam

Kategorijas