Dievs uzmeklē īstajā brīdī

2015. gada 2. marts 00:00

530

Rundāliete Anna Truntika ir pareizticīgā ceturtajā paaudzē. 23. februārī šīs konfesijas pārstāvjiem sākās lielais gavēnis, ko Anna pirms Lieldienām ievēro jau 15 gadus.

Sāk ar grēku nožēlu
Aplams ir priekšstats, ka pareizticīgo konfesijā ir tikai krievu tautības cilvēki. Annas dzimta nāk no Ļaudonas Madonas pusē, kur pareizticīgo latviešu ir vairāk nekā Zemgalē.

«Mani un brāli Jāni kristīja mājās. Kaut arī mūsu vecāki baznīcā negāja, viņi centās visiem labu darīt. Pati uz baznīcu aizgāju vēlu – man bija jau 50 gadu. Līdz tam biju tālu no ticības. Dievs mani atrada skumjā brīdī. Mirusī mammiņa parādījās man sapnī un sacīja: «Zini, meitiņ, es nevaru paiet, sataisi man ceļu!» Braucu uz Bauskas Sv. Georgija pareizticīgo baznīcu pasūtīt dvēseles aizlūgumu. Tēvs Jevgeņijs aicināja nākamajā dienā uz dievkalpojumu. Nostāvēju tur, bet man ne silts, ne auksts. Braucu ar mašīnu mājās, un piepeši ienāca prātā – ja nu ar mani kas notiek, neesmu grēkus izsūdzējusi. Ar to tad arī sākās mans ceļš pie ticības – ar grēksūdzi, grēku nožēlošanu. Bauskas pareizticīgo draudzē neesmu vienīgā latviete, un ar mani tur visi latviski runā. Mācītājs – tēvs Nikolajs – ir ukrainis, draudzē ir visādu tautību cilvēki,» stāsta Anna.

Viņas vīrs ir katolis, baznīcā abi nav laulāti, ģimenē ir arī luterāņi, bet brāļa meita pieder Grieķu katoļu baznīcai. «Tomēr tas mums nav traucējis saprasties. Savējiem esmu iemācījusi, ka svētdienās un svētkos nav jāstrādā. Svētdienas darbs svētību nenes. Bieži lasu Bībeli, un mīļākā vieta man ir Mateja evaņģēlija 5. – 7. daļa – Jēzus kalna runa. Bijuši dzīvē vairāki brīži, kad šķita – izejas nav, nav iespējamas pārmaiņas uz labo pusi. Esmu lūgusies no sirds arī galējā izmisumā, un tā Kunga prāts ir noticis,» teic rundāliete.

Sienas uzrunā
Reiz baznīcas avīzē Anna izlasīja par Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīcu: «Kad tēvu Jevgeņiju no Bauskas nosūtīja kalpot citur, aizbraucu uz šo dievnamu Rīgā. Iegāju – ārā mīnus 15 grādi, iekšā tikpat auksti. Grīda čīkstēja, sienas tumšas, kā sērdienīte tā baznīca, bija sāpīgi to redzēt. Mūsu ģimene ziedoja naudu baznīcai, arī citi palīdzēja, un tagad dievnamā remonts iet uz beigām.»

«Toreiz noraudāju gandrīz visu dievkalpojumu un bija savāda izjūta, ka sienas grib man ko pateikt,» piedzīvoto apraksta Anna, «pagāja laiks, un tikai pirms trim gadiem uzzināju, ka šajā baznīcā kristīta mana mamma, viņas brāļi, māsas, vectēvs, vecmāmiņa. Turklāt no 1933. līdz 1937. gadam tur kalpojis virspriesteris mācītājs Kirils Blodons, kurš ir mūsu radinieks. To uzzināju, kad sāku pētīt savas dzimtas saknes, veidot ciltskoku, atradu radus no tēva un mātes puses – septiņas paaudzes. Baznīcas grāmatās uzgāju savu vecvecāku laulības apliecību no 1808. gada un citus ierakstus. Mums ir radi gan Pēterburgas, gan Maskavas latviešos. Viens no maniem mazdēliņiem – meitas Ilzes un znota Aleksandra dēls Georgs – pirms dažiem gadiem ir kristīts pareizticībā.»

Lūdz piedošanu
Gavēnis šogad sākās 23. februārī, bet 22. februārī pareizticīgajiem ir Piedošanas svētdiena. Tas ir ļoti būtiski un svētīgi, uzsver Anna: «Piedošanas lūgšana ir ļoti svarīga. Tā ir arī tēvreizē. Ja tu piedosi, tev Dievs piedos, ja nepiedosi, Dievs nepiedos. Tā, lūk!»
Anna atklāj, ka visiem savējiem lūdz piedošanu, citiem cilvēkiem lūdz piedošanu: «Varbūt kādu esmu aizvainojusi. Sniedzu roku, lai piedod man, grēciniecei. Tā ir izlīdzināšanās ar Dievu, smagums tiek noņemts no sirds. Tas ir nepieciešams arī ikdienā. Kad esi saņēmies un lūdzis piedošanu, dvēsele ir viegla un mierīga.»

Pareizticīgajiem gavēnis ir atteikšanās no gaļas, piena, olām, zivīm, našķiem. Nedēļu pirms gavēņa sākuma atsakās no gaļas, un gavēņa pirmajā un pēdējā nedēļā ir lielākie ierobežojumi. Kā Anna nesen izlasījusi kādā žurnālā, gavēnis nav bada streiks, un ne jau atteikšanās no ēdiena ir svarīgākā. Ir atļauts ēst visu, kas vajadzīgs veselībai. Ja gadās saslimt vai ļoti pasliktinās pašsajūta, gavēšana jāpārtrauc.

Gatavo sātīgi
«No gaļas man atteikties ir visvieglāk, bet citiem gatavoju parastu ēdienu, piedāvāju arī vieglākas maltītes, un ģimene neprotestē,» stāsta Anna. Viņa pati neatsakās tikai no skābpiena produktiem, lai izvairītos no disbakteriozes gremošanas traktā.

Gavēņa laikā lieto dārzeņus, bagātīgi izmanto pākšaugus, īpaši pupas, kas ir olbaltumvielu avots. Sātu dod pašu lasītas, novārītas un saldētas sēnes, ēd arī rutkus, kāļus, garšaugus – puravus, sīpolus, ķiplokus, pētersīļus, dilles, lai ēdiens ir garšīgs un smaržīgs. Noder ķirbji, saldētas ogas, sulas.

Annas ģimenē iecienītākie gavēņa laika ēdieni ir veģetārais borščs, vinegrets, kāpostu vai ābolu pīrāgs no mīklas, ko gatavo uz ūdens bāzes. Gavēnī apēd cūku pupu un pašu audzētās saldās kukurūzas krājumus, kas vasarā salikti saldētavā. Ēdieni ir sātīgi un aromātiski.
Rundāliete atzīst, ka gavēnis ir brīnišķīgs laiks un noder gan gara, gan miesas attīrīšanai. «Ziemassvētku gavēņa laikā man izdevās samazināt holesterīna līmeni par vienu vienību,» viņa atklāj.

«Gavēņa laikā neskatos televizoru, ziņas, seriālus, lai nenovērstu domas no lūgšanām. Kad gavēnis galā, pēc pēdējā nakts dievkalpojuma izjūta ir fantastiska. Ik reizi tā ir neliela uzvara, paveikts kaut kas vērtīgs savā labā, ir tāds prieks, ka asaras līst,» saviļņojumu neslēpj Anna Truntika.

Gavēņa receptes

Aizdars
Apcep mazā eļļas daudzumā labi daudz sīpolu, pievieno pupas vai zirņus, svaigus vai skābus kāpostus, svaigas, sālītas vai marinētas sēnes, sasautē ūdenī. Var pievienot zupai, mērcei, ēst ar kartupeļiem vai putru.

Smaržīgais ķirbis
Ķirbi sagriež šķēlēs, ierīvē ar sāli, saspiestu ķiploku, pārslaka drusku eļļas, uzber piparus, timiānu. Ļauj drusku pastāvēt un tad cep uz pannas vai cepeškrāsnī.

Pīrāgs
Kāpostu vai ābolu pīrāga mīkla – 1 kg miltu, puslitrs ūdens, 30 g rauga,15 g sāls, 30 g cukura, 100 ml eļļas. Gatavo kā parasto rauga mīklu. Pildījumam nelielu kāpostgalviņu, pāris burkānus un sīpolus sīki sasmalcina, kopā ar sāli, pipariem eļļā apcep un pasautē, līdz mīksti. Veido pīrāgus, piepilda un cep, līdz gatavi.
No tās pašas mīklas cep ābolu plātsmaizi. Izveltnē, uzgriež šķēlītēs skābus ābolus, pārkaisa ar cukuru un kanēli. Cep 200 grādos 30 min.

Gavēņa borščs
Katliņā vāra sīki sagrieztus 300 g svaigo kāpostu un 5 kartupeļus. 2 nelielas bietes, 2 burkānus, 2 sīpolus sagriež, pannā nelielā eļļas daudzumā apcep, uzlej ūdeni un sutina, līdz mīksti. Atsevišķi vāra 200 g izmērcētu pupu, bet var izmantot arī saldo kukurūzu.
Gataviem kartupeļiem un kāpostiem pievieno dārzeņu masu un pupiņas, 2 sarīvētus skābus ābolus vai citrona sulu, pieliek sāli, maltos piparus, uzkarsē, pieber zaļumus. Ēd ar ķiploku grauzdiņiem.

Gavēņa vinegrets
Novāra un sagriež 3 kartupeļus, 2 bietes, 2 burkānus. Sasmalcina 300 g skābētu kāpostu, tikpat skābētu vai sālītu gurķu. Sīki sakapā
1 sīpolu, pēc vēlēšanās pievieno novārītas pupiņas, saldo kukurūzu vai zaļos zirnīšus. Mērcei pa druskai cukura, sāls, piparu sakuļ ar nelielu eļļas daudzumu. Visu samaisa, pārlej ar mērci, atstāj uz stundu, lai garšas «sadraudzējas».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dievs uzmeklē īstajā brīdī

Kategorijas