BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Baseinu un sporta halli Bauskā grib būvēt vienlaicīgi; pašvaldība plāno ņemt kredītu no Valsts kases

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2015. gada 20. februāris 07:48

4851
Baseinu un sporta halli Bauskā grib būvēt vienlaicīgi; pašvaldība plāno ņemt kredītu no Valsts kases

Bauskas novada domē šonedēļ notika iedzīvotāju iepazīstināšana ar sporta spēļu halles projektu, kuru plānots būvēt stadionā Mūsas upes krasta nogāzē.

Visvairāk pārsteidza mazais interesentu skaits – pēc interneta diskusijām likās, ka šis jautājums interesē daudzus, bet atnāca tikai daži sporta entuziasti, deputāti, novada administrācijas pārstāvji un cilvēki, kuru īpašumi ir tuvu iecerētajam objektam.

Ar tehnisko projektu «Administratīvā korpusa – sporta spēļu halles rekonstrukcija Pilskalna ielā 26 Bauskā» iepazīstināja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis un projektēšanas biroja «Austrumi» vadītājs Ivo Dembovskis. Par projekta izstrādi informēja novada izpilddirektors Jānis Kalinka, sporta zāles nepieciešamību skaidroja Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) direktore Biruta Grantiņa.

Diskusiju gaitā radās priekšstats, ka nav viena cilvēka, kas pilnībā pārzinātu būves īpatnības un tās celšanas nepieciešamību. Katra amatpersona centās stāstīt ko citu, brīžiem mēģinot paši savā starpā noskaidrot, kā tad ir patiesībā. Vairākus jautājumus uzdeva sporta centra «Mēmele» direktors Zintis Alksnis, izraisot citu amatpersonu neizpratni, kāpēc cilvēks, kas darbojas sporta halles būvniecības darba grupā, tagad sāk uzdot jautājumus.

Uz jautājumu, cik īsti būs skatītāju vietu zālē, konkrēta atbilde netika dota, jo katrai amatpersonai bija sava versija. Izdzirdot par 350 vietām, neapmierināts bija sporta entuziasts Jānis Kalējs. Viņš uzstāj, ka Bauskai vajag vienu zāli, kur skatītājiem būtu iespēja noskatīties augstākas klases komandu spēles, uzņemot lielāku skaitu līdzjutēju. «Man jau nav grūti aizbraukt kaut vai uz Maskavu apskatīties, bet gribētos, lai labas spēles redz arī tie, kam nav tādu iespēju,» tā J. Kalējs.

«Bauskas Dzīve» sarunā ar projektētāju noskaidroja, ka iespējamais skatītāju vietu skaits varētu būt apmēram 600, un īpašās spēlēs papildus var pievienot 200 sēdvietu. Taču apstiprinājumu šim skaitlim no amatpersonām iedzīvotāji nesagaidīja. Arī citas diskusijas radīja iespaidu, ka projekts nav pilnībā pārdomāts. Piemēram, vietā, kur projektētājs apstiprināja, ka plānotas tribīnes, ēkas sienā paredzēti plaši logi. Ko plānots izgaismot aiz skatītāju mugurām, nav skaidrs.

Sanākušie bija izbrīnīti par projekta vietu un būves īpatnībām – sporta halli iegremdēs zemē vairāku metru dziļumā.
Bauskas novada domes deputāts Aleksandrs Novickis saka: «Pārrobežu projektā pašvaldība savulaik izstrādāja sporta halles rekonstrukcijas plānu. Īstenot to neizdevās, un, lai pamatotu līdzekļu izsaimniekošanu pārrobežu projektā, to turpināja, mākslīgi nosaucot arī jauno projektu par rekonstrukciju.» Diskusiju turpinājumā neviens šo versiju nenoliedza. «Nevaru atbildēt un netaisos atbildēt par to, kas iepriekšējas domes laikā darīts,» sacīja A. Feldmanis.

A. Novickis norādīja, ka projekta prezentācija ir virspusēja, bet pilnai informācijai, kas vajadzīga publiskajai apspriešanai, trūkst tāmes un citu dokumentu. I. Dembovskis nebija gatavs paust viedokli par to, cik sporta halle varētu izmaksāt. B. Grantiņa atzina, ka objekts kopā ar tagadējās stadiona halles demontāžu un aprīkojuma iegādi varētu maksāt apmēram 5,4 miljonus eiro.

Negatīvi noskaņots pret sporta zāles būves izmaksām bija Herberts Mucenieks. Viņš uzsvēra, ka jau 1966. gadā uz Bausku atvedis sporta bāzes projektu, kurā bija arī baseins, un pauda satraukumu, ka lolotā projekta vietā tagad finansējumu var atvēlēt sporta hallei. J. Kalinka mierināja, ka paredzēts īstenot abus projektus. Tiesa, uz Eiropas fondu finansējumu ir maz cerību – jāmaksā būs vien no novada budžeta.

Halles vajadzību pamatoja B. Grantiņa – pašlaik Bauskas BJSS ir 68 treniņu grupas, bet pilnvērtīgi izmantojama zāle ir tikai sporta namā «Mēmele». Sportisti brauc uz Codi, Griķiem un Īslīci. Jaunajā hallē vienlaikus varēs darboties līdz 100 audzēkņiem – divas komandu spēļu grupas zālē, kā arī vieglatlēti, brīvās cīņas sportisti, būs trenažieru zāle, prāta spēļu zāle un iespēja trenēties galda tenisā. Savukārt vakarā būs papildu iespējas treniņiem pieaugušajiem.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta I. Ruhocka informēja, ka projekta publiskā apspriešana vēl notiks – iedzīvotāji varēs anketās un paust savu viedokli par  būves nepieciešamību. Amatpersonas ieceri domā īstenot divu, divarpus gadu laikā.

Baušķeniece Ērika Pulkstene interesējās, kāpēc projekta nosaukumā minēta sporta halles rekonstrukcija, ja no vecās ēkas jaunajā būvē neizmantos neko. I. Dembovskis skaidroja, ka šādu nosaukumu nosaka Būvniecības likums, jo jaunā būve taps vecās vietā. «Tad sauksim to, kā ir, – par jaunas halles būvniecību,» neapmierināta bija E. Pulkstene. 

Vēl vienu jautājumu baušķeniece veltīja Bauskas novada vadībai: «Kā jūs pamatojat šīs būves akūto nepieciešamību, ja zinām, ka būs baseins un kādā stāvoklī ir sporta nams «Mēmele» un bibliotēka?» J. Kalinka skaidroja, ka pašlaik Sporta skolas audzēkņi regulāri braukā uz citām novada sporta bāzēm, jo sporta zālē «Mēmelē» nav  pietiekami vietas visām Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) sporta grupām. Zāle ļaus ietaupīt transporta izmaksas un samazinās audzēkņu laika patēriņu, ko aizvada braukājot. 

Raisījās diskusija starp A. Novicki un J. Kalinku. Deputāts uzsvēra, ka vienā no projekta ekspertīzēm pievērsta uzmanība sporta zāles noslogojumam, ka rīta pusē nekādas nodarbības nenotiks. J. Kalinka atbildēja, ka ekspertīze negatīvi novērtējusi dažus stiprinājumus un skrūves, kam pēc Zolitūdē sabrukušā «Maximas» veikala pievērš īpašu uzmanību. «Man ir šī ekspertīze. Es varu parādīt!» sašutis bija A. Novickis. J. Kalinka uzsvēra, ka tehniskās nepilnības, kam ekspertīze pievērsa uzmanību, ir novērstas.

B. Grantiņa papildināja J. Kalinkas teikto, informējot, ka rīta pusē plānotas papildu nodarbības pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, jo ar sportu sāk nodarboties aizvien jaunāki bērni. «Tāda pieredze ir Ogrē, Ventspilī. Visas sporta grupas ir ieinteresētas sākt strādāt jau ar pirmsskolas vecuma audzēkņiem,» tā B. Grantiņa.

Vairāki atnākušie izteica šaubas par vienlaicīgu baseina un sporta zāles projekta realizāciju. H. Mucenieks aicināja vispirms uzcelt baseinu, lai nav tā, ka vienu brīdi paliek nauda tikai sporta hallei. Viņš uzskata, ka ar projektu realizēšanu var pagaidīt, līdz Izglītības un zinātnes ministrija atzīs, ka peldēšana ir obligāta sporta stundas sastāvdaļa, un tad, iespējams, var cerēt uz finansiālu atbalstu no valdības puses.

Māris Gļauda un Jānis Kalējs uzstāja, ka primārā ir sporta halles celtniecība, jo uzceltais baseins nākotnē būšot dārgi uzturams objekts. «Kur ņemsit finansējumu baseinam? Kredīta veidā?» prasīja A. Novickis. «Ja nepaliksit kāju priekšā, ir lielas iespējas saņemt kredītu no Valsts kases,» atbildēja J. Kalinka, uzsverot, ka politiskās nesaskaņas var traucēt finansējuma nodrošināšanai. 

Bauskas novada amatpersonas vairākas reizes apgalvoja – tiklīdz būs iespēja, īstenos abus projektus.

Kategorijas

Kategorijas