Bārbeles mazpulkam – 25 gadi

2015. gada 20. februāris 00:00

229

Latvijas mazpulku ikgadējā konferencē «Augsim Latvijai» kultūras pilī «Ziemeļblāzma» piektdien, 13. februārī, nosvinēti 85 gadi Latvijas mazpulcēnu kustībai un 25 gadi Vecumnieku novada Bārbeles mazpulkam.

Bārbelieši ir rosīgākais mazpulks mūsu novados, pēc neatkarības atjaunošanas divreiz – 2007. un 2014. gadā – uzslavēts lauku nozares prestižākajā konkursā «Sējējs» nominācijā «Mazpulks – rītdienas sējējs».

Vēlas atjaunot rosību
Bārbeliešu mazpulka vadītājs kopš darbības atjaunošanas ir Voldemārs Barens, savulaik pedagogs tagad jau slēgtajā pagasta skolā, joprojām aktīvs jauniešu padomdevējs mazpulcēnu galvenajā nodarbē – zemes kopšanā.

Lai arī gandarīts par atzinību valsts mērogā un nerimstošo darbošanos bārbeliešu jaunajā paaudzē, V. Barens vēlētos lielāku mazpulcēnu aktivitāti visā bijušajā Bauskas rajonā.

«No Vecumnieku novada konferencē bijām vienīgie, un kaimiņu novados ar mazpulku darbu ir vāji,» vērtē V. Barens. Viņš atgādina, ka pēc neatkarības atjaunošanas pirmajā mazpulku konferencē par sākuma pieredzi stāstīja Bārbeles mazpulka dalībniece Marika Antonova. 1991. gada vasarā pie Bārbeles sēravota notika pirmā atjaunoto mazpulku nometne Latvijā, kurā ieradās mazpulcēni no Skaistkalnes, Mežotnes, Griķiem, Codes.

Rosības apsīkumu V. Barens skaidro ar to, ka Bauskas apriņķa mazpulkiem nav izveidojies reģionālais centrs: «1990. gadā Bauskas rajonā atjaunojās visvairāk mazpulku, bet tagad te mazpulcēnu ir vismazāk. Te neizveidojās vienots vadības centrs, bet citos rajonos vadību uzņēmās bērnu un jauniešu centri.»

Atbalsta pašvaldība
Pašlaik Bārbeles mazpulkā ir 12 dalībnieki. Tas darbojas sabiedriskā kārtā bez speciāla finansējuma ar pašu līdzekļiem, taču transportu, telpas un citu atbalstu sniedz pašvaldība, kā arī Mediņu ģimenes Ausekļu muzejs, stāsta V. Barens.

Pērn oktobrī Zemgales un Latgales rudens darbu forumā Līvānos pateicību par izcilu individuālo darbu saņēmis bārbelietis Emīls Pelnis, kurš audzēja kukurūzu, Mārcis Bikšis, kurš piedalījās Pūres projektā «Vietējo cūku pupu audzēšana». Sekmīgi savus projektus aizstāvēja arī Arta Ņērbule, kas audzēja galda bietes, Aleksa Prosvetova ar burkāniem. Ar grupas tūrisma projektu izcēlās Alans Prosvetovs, ar dalību Latvijas Universitātes konkursā «Gadalaiki» – Edgars Jesevičs. Tagadējo mazpulka priekšnieku A. Prosvetovu Voldemārs Barens uzteic par ļoti aktīvu un sekmīgu darbu. Jāpiebilst, ka priekšnieks ir mazpulcēnu pašu ievēlēts vadītājs, vēlētas valdes priekšsēdis.

V. Barens stāsta, ka mazpulcēni kopā ar citiem jauniešiem daudz darba ieguldījuši Vecumnieku novada tūrisma objektu izpētē un sakopšanā, sakārtojot Pilveru pilskalnu un Bārbeles sēravota apkārtni.

Svarīga sadarbība
Voldemārs atzīst – kaut arī jaunieši Bārbelē ir patiesi rosīgi un bieži paši mudina vadītājus uz dažādiem darbiem, lielas nākotnes mazpulkam bez skolas neesot, jo organizācija balstās tikai uz sabiedrisko vai projektu finansējumu. «Skolās parasti mazpulka vadītāja algošanai iedalītas stundas no interešu izglītības fonda un tiek doti materiāli nodarbībām. Tomēr vasaras brīvlaikā, kad ir ļoti aktīvs mazpulka darbs, par pulciņu vadīšanu nemaksā,» situāciju raksturo V. Barens.

Viņš skaidro – mazpulks nav masveida organizācija, jo te ļoti liela loma ir praktiskajam darbam. «Mērķis ir mācīt mazpulcēnus plānot savu darbu, to īstenot un prast pastāstīt par veikumu. Katram mazpulcēnam pavasarī ir jāizstrādā individuālais projekts, par kura rezultātu stāsta vietējā rudens skatē, bet paši labākie piedalās novadu rudens forumos. Katrs mazpulcēns par individuālo projektu saņem sertifikātu. No 2002. gada mazpulkos vada arī grupas projektus, kas uzlabo prasmi sadarboties kolektīvā.»

Konferencē pirms nedēļas sveikti mazpulku vadītāji, kuru stāžs ir vismaz 15 gadi, arī V. Barens, kas ar bārbeliešiem strādā kopš mazpulka atjaunošanas. Pieredzējušajiem vadītājiem būs iespēja viesoties Eiropas Parlamentā Briselē. Mazpulcēni ievēlēja jauno organizācijas padomi un pārrunāja nākotnes uzdevumus.

Mazpulka konferencē piedalījās sadarbības partneri – SIA «Pūres dārzkopības pētniecības centrs», z/s «Ezerkauliņi», Šķirnes trušu audzētāju asociācija, biedrība «Jaunie vanagi», Jauno zemnieku klubs, organizācija «Piedzīvojumu gars».

UZZIŅAI

Mazpulcēnu kustība

1929. gada 8. novembrī pirmais mazpulks izveidojās Ezeres skolā. Padomju okupācijas laikā mazpulki bija aizliegti.

1989. gada 23. novembrī tika atjaunots 286. Bārbeles mazpulks, kas Lauksaimnieku biedrībā reģistrēts kā otrais atjaunotais mazpulks Latvijā.

1991. gada 14. februārī tika atjaunota Latvijas Mazpulku organizācija.

Mazpulki darbojas vairāk nekā 80 valstīs, tos sauc par 4H organizācijām. Latvijas mazpulki pasaulē pazīstami ar nosaukumu «Latvian 4H».

Mazpulki ir biedrība ar kopumā 2500 dalībniekiem un 190 vietējām organizācijām. Tā ir lielākā jauniešu nevalstiskā organizācija Latvijā.

25 gados Bārbeles mazpulcēni īstenojuši 246 individuālos un 17 grupu projektus.

Bārbeles mazpulkā organizācijas Goda nomināciju par izcilu darbu saņēmuši Laima Valpētere, Kitija Grinberga, Santa Muceniece, Sigita Dievaite, Emīls Godļevskis, Jānis Bračka, Eduards Lācis, Nauris Godļevskis un Reinis Jirjens.

Konkursā «Sējējs» individuālas balvas par darbu mazpulkā saņēmuši Santa Muceniece, Kitija Grinberga, Emīls Godļevskis un Reinis Jirjens.

Avoti: Latvijas Mazpulku organizācija, V. Barens.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bārbeles mazpulkam – 25 gadi

Kategorijas