Suns kā nebeidzamas enerģijas lādiņš

2015. gada 18. februāris 00:00

Haskija sugas kucītei Džīnai ir divi gadi, bet Aivara un Mairitas Turķu ģimenē – savās jaunajās mājās – tā nokļuvusi vien pērn decembrī.

Sabiedriska būtne
Baušķenieki Aivars un Mairita, skatoties kādu televīzijas pārraidi, pamanījuši Džīnu – haskija sugas kucīti, kas meklējusi mājas. «Sieviņa suni jau sen gribēja, bet es līdz šim nebiju ar mieru. Taču, ieraugot Džīnu, likās, ka tā iederētos mūsu ģimenē,» stāsta Aivars.

Trīs reizes ģimene haskiju apciemojusi Ķekavas novada patversmē «Mežavairogi», lai iepazītos un cits ar citu aprastu. Pēc kāda apciemojuma jutuši, ka laiks vest Džīnu uz jaunajām mājām.

Šim haskijam neesot labas attiecības ar citiem suņiem, arī kaķi neejot pie sirds, taču ar bērniem Džīna saprotas lieliski. «Kucīte ir sabiedriska bērnu mīlule. Dodoties pastaigā pa pilsētu, necenšas izrauties, uz cilvēkiem nerej un uzvedas ļoti kulturāli,» stāsta saimnieks. Kaimiņu puikas un meitenes bieži rotaļājas ar Džīnu.

Dažreiz kucītei ir iespēja darīt to, kas, šķiet, šai sugai patīk un padodas vislabāk – vilkt ragavas. «Kad sniega bija krietni vairāk, Džīna bērnus vizināja ar ragavām. Nenoturējos, uzsēdos uz ragavām arī es. Kā par brīnumu, suns neizrādīja ne mazāko pārsteigumu un priecīgā solī izvizināja arī mani,» par ziemas priekiem kopā ar bērniem un haskiju stāsta Aivars.

Kopā sporto
Katru vakaru Aivars ar Džīnu dodas garā pastaigā vai skrien krosiņu. Šai suņu šķirnei jānodrošina pēc iespējas vairāk izskriešanās. Par vēlmi izlauzties ārpus sētas liecina atgadījums, kad Džīna, norāvusies no ķēdes, kā nieku pārvarēja žogu un devās izpētīt upi. Aivars nekavējoties sekoja sunim, to skaļi saukdams. «Nepagāja ilgs laiks, un Džīna atgriezās mājās pirms manis. Šķiet, saprata, ka neatļauti aizlaidusies,» smaidot stāsta baušķenieks.

Iemīļota nodarbe Džīnai ir peldēšana. Arī kupenās suns jūtas pasakaini – gluži kā polārlapsa ieskrienas, ar purnu «ieņurko» sniegā un laiski vārtās.

Haskiju kopšana nav viegla. Tā prasa lielu uzmanību un pūles. Katru dienu Džīna tiek izsukāta, jo patlaban intensīvi nāk nost biezā kažoka pavilna. Glāstot kucīti, šķiet, ka tā tikko izmazgāta ar veļas mīkstinātāju, kažoks ir spīdīgs, maigs un mīksts.

Maltītes ziņā Džīna esot izvēlīga. Iepriekšējie saimnieki apgalvojuši, ka suns ēdot to pašu, ko cilvēki, bet tā nebūt nav. «Pirmajā dienā nopirku lielo maisu ar sauso barību, to izbrāķēja,» smej Aivars. Pirkums zudībā nav gājis, tas atdots Aivara tēva taksītim, kam barība ļoti garšojusi.

Džīna labprāt mielojas ar gaļu, vistu un skrimšļiem. Apetīte esot ražena, ik dienu suns notiesājot lielu bļodu. Haskijam garšo saldumi, īpaši torte. Bieži šos labumus suns nebauda, jo saldumi nav īsti piemēroti haskija ēdienkartei.

Kustības un vēsums
Saimnieki ar bažām gaida vasaru. Šīs šķirnes pārstāvji ir ziemeļu klimata dzīvnieki, tāpēc siltos laikapstākļos tiem jānodrošina iespējami vairāk vēsuma un kārtīga izskriešanās.

Padomus Aivaram un citiem haskiju saimniekiem sniedz SIA «Līga-vet» veterinārārstes asistente Vita Jukse: «Haskijiem jānodrošina liela fiziskā slodze, kārtīgi izskrienoties, bet noteikti pie pavadas, jo nereti šie dzīvnieki pat neatsaucas uz komandām. Reizēm suņi iegaudojas, bet par to nav jāsatraucas, tur vainojams meklēšanās periods. Tā var būt arī prieka izpausme, jo šie suņi rej ļoti maz. Gada siltajos mēnešos sunim jānodrošina patvērums ēnā. Haskiji ir uzticīgi tikai saviem saimniekiem, dzīvniekam jāvelta liela uzmanība, pretējā gadījumā suņuks var apvainoties. Šīs šķirnes suņi ir ģimeniski, mīl bērnus, bet ne citus dzīvniekus.» Dzīvoklis nav piemērota mītne haskijam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Suns kā nebeidzamas enerģijas lādiņš

Kategorijas