Grieķija – Eiropas finanšu «karstais kartupelis»

2015. gada 18. februāris 00:00

Pasaules ziņu virsraksti liecina, ka Grieķijai un eirozonas finanšu ministriem kārtējo reizi nav izdevies panākt vienošanos par valsts budžeta bilances stabilizēšanu.

Karstas diskusijas
Aģentūra LETA vēstī, ka Grieķija noraidījusi prasību turpināt ievērot pašreizējos aizdevuma nosacījumus. Grieķijas premjerministra Alekša Cipra birojs paziņojis, ka eirozonas dalībvalstu finanšu ministru sanāksmē Briselē «apspriests nesaprātīgs un nepieņemams teksta uzmetums par aizdevuma pagarināšanu». Neoficiāli avoti ziņo, ka Grieķija sastapusies ar spēcīgu pretestību tās vēlmei panākt izmaiņas valsts vērienīgajā glābšanas programmā. Nespējot noslēgt vienošanos par programmas termiņa pagarināšanu vai kredītlīnijas piešķiršanu, Grieķija ātri vien piedzīvotu maksātnespēju un pat varētu pārtraukt dalību eirozonā.

«Bauskas Dzīve» Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā uzklausīja vairāku Latvijas deputātu viedokļus. Plenārsēdē nepilnu triju stundu debatēs vai katrs runātājs pauda savu vērtējumu par Grieķijā notiekošo, problēmām, risinājumiem. Diskusijās skanēja galēji pretēji viedokļi, sākot no nepārprotamas prasības Grieķijai ievērot visas līdz šim parakstītās vienošanās, pamatojot – ja parādniecei ir iebildumi, nekavējoties jāsāk likumdošanā noteiktās darbības par valsts izstāšanos vai izraidīšanu no eirozonas.

Netrūka Grieķijas aizstāvju, kuri uzdeva retoriskus jautājumus: «Vai demokrātiskas vēlēšanas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm kaut ko nozīmē Eiropas Parlamentam? Ja Grieķijas vēlētāji pauduši savu gribu, vai tā ir ignorējama?»

Sēdē varēja vērot, ka stingrās nostājas paudēji galvenokārt bija deputāti no Vācijas un Polijas, savukārt sapratni Grieķijas iebildumiem pauda Lielbritānijas, Portugāles, daži Francijas parlamentārieši.

Ņem no bankomātiem
Inese Vaidere, Eiropas Tautas partijas grupas pārstāve, pauda striktu uzskatu – parāds ir jāatmaksā: «Grieķijas valsts parāds ir viņu pašu veidots, to nav sekmējusi citas valsts okupācija vai no malas inspirēta ļaunprātīga rīcība. Tādēļ nedomāju, ka pārējām ES valstīm būtu jādala šī parāda nasta.» Deputāte minēja vairākus skaitļus, pierādot, ka iespējas taupīt, sakārtot savu budžetu grieķiem ir. Latvijā vienas stundas darbaspēka izmaksas ir 6,3 eiro, turpretī Grieķijā – 13,6 eiro. Stipri apšaubāms, ka grieķi strādātu divtik ražīgāk nekā Latvijas cilvēki, domā deputāte. Tas liecina, ka iespējas samazināt tēriņus ir lielas. Par nekorektām deputāte uzskata dažviet izplatītās vēstis, ka Grieķija, nesaņemot atbalstu no EP, prasīs finansiālu palīdzību Krievijai vai Ķīnai. I. Vaidere to uzskata par šantāžai līdzīgu rīcību.

I. Vaidere uzsvēra, ka Grieķijas varasvīru «koķetēšana» ar Eiropas finanšu institūcijām, populistisku signālu raidīšana saviem vēlētājiem rada nelabvēlīgu augsni ekonomikas saglābšanas iedīgļu attīstībai: «Grieķijā cilvēkos zūd ticība savas valsts varai, Eiropas Savienībai. Viņi steidzas pie bankomātiem un ņem no tiem laukā savu naudu. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka ekonomikas atkopšanās šajā valstī ir stipri apdraudēta.»

Deputāte zina stāstīt par grieķu politiķu divējādo rīcību. Publiskos paziņojumos jaunais premjers Aleksis Ciprs runā vienu – to, ko grib dzirdēt viņa vēlētāji. Taču diplomātiskajās sarunās aiz slēgtām durvīm dialogs rit pavisam citādāk, ar daudz reālāku skatu un pat konstruktīvi.

Mums būs jāmaksā
Pret parādu atlaišanu Grieķijai ir I. Vaideres partijas biedre EP deputāte Sandra Kalniete: «Ja mēs piekāpsimies Grieķijas prasībām un ļausim viņiem nemaksāt parādus, tad šī nauda tāpat kādam būs jāmaksā. Tas būs jādara no kopējā ES budžeta, kurā arī Latvija ieskaita savu daļu. Tas nav pieļaujami.» S. Kalniete nesaskata neko traģisku, ja šai valstij nāksies aiziet no eirozonas. «Eiropas Savienībai tās būs pārvaramas sāpes, taču Grieķijas ekonomikai tas var radīt milzīgu krahu.»

Pragmatiskāks par Eiropas dienvidvalsts līdzšinējo un turpmāko rīcību ir Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pārstāvis Roberts Zīle (NA). Viņš pārliecināts, EP institūcijām izdosies piespiest Grieķiju sēsties pie konstruktīvu sarunu galda, turklāt ļaujot šīs valsts vēlētajiem politiķiem saglabāt «cilvēcisku seju». «Pašlaik Grieķija tikai izrādās, varbūt mēģina uzsist sev cenu. Taču realitātē viņi saprot, ka bez naudas, bez reformām, arī sabiedrībā ļoti nepopulārām, šī valsts pastāvēt nevar,» tā uzskata R. Zīle.

Nav mehānisma
Vienlaikus deputāts uzsver, ka tagad nav pat nopietnu aizsākumu likumdošanai par kādas valsts izstāšanos no eirozonas. Ja kāds tuvākajā laikā nolemj «palaist Grieķiju», tad mehānisma, kā kārtot visus finanšu dokumentus, nav. Tādas sistēmas izstrādāšana, zinot eirobirokrātu darba tempus, prasītu gadu, iespējams, pat ilgāku laiku. Ko šajos mēnešos darīt ar Grieķiju, neviens nespēj paskaidrot, teic R. Zīle.

Pesimistiska par Grieķijas krīzes ātru un nesāpīgu risinājumu ir deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura pašlaik nav nevienas EP politiskās grupas pārstāve. Viņa uzskata, ka eirozonas ekonomikas pieaugums tagad strauji bremzējas. Ja tam vēl kā slogu uzkrautu visas Grieķijas problēmas, tas varētu apturēt daudzus attīstības procesus. Tomēr I. Grigulei nav konkrēta redzējuma, kā risināt Dienvideiropas valsts parādu krīzi.

UZZIŅAI

Grieķija starptautisko finansiālo palīdzību pēdējo gadu laikā lūgusi divreiz. Tās parāds sasniedzis 318 miljardus eiro. 60% ir Eiropas Savienības aizdevums, 10% jāatdod Starptautiskajam Valūtas fondam, 6% – Eiropas Centrālajai bankai, atlikums – citiem aizdevējiem. Pašlaik Grieķijas valsts parāds ir 175% no iekšzemes kopprodukta.

Premjerministrs Aleksis Ciprs pirms nedēļas paziņojis, ka vairāk nekā 1,5 miljoni grieķu ir zaudējuši darbu un vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Valdība apņēmusies palielināt minimālo algu no 580 līdz 751 eiro, kā arī pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem valsts ierēdņu, kurus atlaida iepriekšējās varas partijas.

Avots: LETA, db.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Grieķija – Eiropas finanšu «karstais kartupelis»

Kategorijas