Skolotāji un skolēni cer

2015. gada 18. februāris 00:00

Bauskas novada domes apvienotā komiteju sēde ceturtdien, 19. februārī, sāksies ar jautājumu par Mežotnes internātvidusskolas likvidēšanu.

Sēdē plāno piedalīties skolas pedagogi, iespējams, arī audzēkņi. Taču argumenti par ieguldījumiem vides labiekārtošanā, skolotāju darbu un skolēnu iespējām var neizglābt mūsu novados pirmo likvidējamo vidusskolu.

Nav pat pussimts
«Bauskas Dzīve» skolas ēkā Mežotnes pagasta Garozā šonedēļ pārliecinājās, ka mācību korpusa gaiteņi un klases ir nesen izremontēti, moderni iekārtotā skolotāju istabā sagādāti jauni krēsli. «Šīs telpas, kā arī vairākums pārējo, ir pašu spēkiem brīvajā laikā remontētas. Tā mēs ekonomējam, cik vien spējam,» ar lepnumu par rūpīgo darbu stāsta mājturības un tehnoloģiju skolotājs Alfrēds Kudžs.

Skaitļos gan ātri sapinamies. Šī mācību gada sākumā skolā reģistrēts 51 audzēknis. Izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdes sagatavotajā lēmuma projektā minēts, ka skolā mācās 41 skolēns, dokumentiem pievienotajā tabulā izglītojamo skaits ir 46. Direktore Dace Peņķe min, ka šonedēļ viens skolēns iesniedzis dokumentus mācībām 9. klasē. Mācību darbu skolā nodrošina 20 pedagogi un 10 tehniskie darbinieki.

Dažādi ir paredzētā un piešķirtā finansējuma skaitļi. Iespējams, aprēķinu metodoloģija atšķiras un nereti tiek skaidrota tā, kā kurai pusei izdevīgāk. Taču šķiet, ka aiz skaitļiem «pazuduši» skolēni – viņu iespējas, vēlmes, zināšanu un sociālās attīstības līmenis, ar kādu viņi šurp nākuši.

Atpakaļ neatgriezīsies
Apmēram puse audzēkņu Mežotnes skolā ir Bauskas novada bērni, pārējie nāk no tuvākām vai tālākām pašvaldībām. Pedagogi apšauba likvidācijas lēmuma projektā pausto, ka audzēkņi varēs turpināt izglītoties Bauskas 2. vidusskolā, pilsētas pamatskolā un citās novada skolās, kā arī Iecavā vai Saulainē. «No 2. vidusskolas bērnu «izmeta», viņš atnāca pie mums un tagad te pamazām sakārto savu mācību līmeni. Domājat, viņš ies atpakaļ uz 2. vidusskolu? Ja skolu likvidēs, septembrī mācības citviet sāks, labākajā gadījumā, ap 20 procentu skolēnu, pārējie klaiņos,» pesimistisks ir A. Kudžs, kurš izglītībā strādā kopš 1967. gada.

Mežotnes skolai ir īpaša loma tuvējās apkaimes izglītības struktūrā – paņemt un neaizlaist pazušanā skolēnus, no kuriem citas skolas «veiksmīgi atbrīvojušās». «Mēs negribam viņu atpakaļ. Mežotnē puisis pie pamatizglītības tiks, bet mūsu skolā viņš grāva visu klases dzīvi,» vaļsirdīgi atzīstas kādas novada skolas pedagoģe, kura publiski lūdz vārdu neminēt.

Iepazīst citu pasauli
«Nekādu brīnumnūjiņu mums nav, visi esam tikai pedagogi. Bieži vien mazais audzēkņu skaits ļauj strādāt ar skolēniem individuāli, stāstīt un skaidrot tik ilgi, kamēr viņš saprot. Arī vidē šeit nav tik daudz negatīvo kairinātāju, kā tas ir pilsētā. Te ir bērni, kuri ēdnīcā, kopmītnēs iepazīst tādu vidi, kādas viņiem nav mājās,» skaidro D. Peņķe.

Par nekorektu, pat skarbāk Mežotnes pedagogi dēvē deputātu, pilsētas skolu direktoru Veras Grigorjevas un Jāņa Rumbas balsojumu komitejas sēdē par skolas likvidēšanu. Viņi ir ieinteresēti likvidēšanā, jo tad ir cerības palielināt pašu vadīto skolu audzēkņu skaitu, rūgti secina pedagogi.

Lēmums par skolas iespējamo likvidāciju pedagogus satraucis arī tādēļ, ka viss tapis, kā viņi paši teic, «pa kluso», neatbraucot un neaprunājoties uz vietas. «Mums ir idejas, kā visu saglabāt, attīstīt. Taču tas nevienu neinteresē. Ne no novada administrācijas, ne pagasta pārvaldes neviens nav painteresējies, ko mēs par to visu domājam, ko mēs darīsim, kā izdzīvosim, kad skolu slēgs. Kas notiks ar Garozas ciemu, tā ļaudīm? Neesam dzirdējuši, kāds būs novada ieguvums no pamestajām ēkām,» aizvainojums skan pedagoģes ar 30 gadu stāžu Anitas Jakubenokas balsī.

Nauda nav žēlota
«Pēdējā laikā pašvaldība skolai naudu nav žēlojusi. Tādēļ jo lielāka ir neizpratne, kādēļ mums divus gadus ļāva attīstīties, uzturēja cerību, bet pēkšņi visi ir pamodušies, ka skola jāslēdz,» neizpratnē ir direktore. Viņa piebilst, ka nav skaidrības, kur tālāk izglītosies 10. un 11. klases audzēkņi, kuri apgūst metinātāja un aprūpētāja arodu. No pašvaldības nav saņemta konkrēta atbilde, kas notiks ar ēkām, kurās pēdējos divos gados remontā un aprīkojumā ieguldīti vairāk nekā 250 000 eiro. «Nekas nenotiks, mēneša laikā visu, kas derīgs, aizvedīs, pārējo gada, divu laikā aizlaidīs postā,» skarba ir A. Kudža prognoze.

Novada administrācijā nav atbildes par ēku turpmāko izmantošanu. Ir pieņēmumi – varbūt par objektu ieinteresēsies Aizsardzības ministrija, iekārtojot te mācību bāzi jaunsargiem un zemessargiem, varbūt sociālajam dienestam vajadzēs... «Kāpēc to nedara saziņā ar mums? Mēs varam organizēt jaunsargu mācības, izglītot sociālos darbiniekus. Idejas ir bijušas, esam tās izteikuši, taču novadā nav atradušies tās sadzirdēt griboši cilvēki,» uzsver D. Peņķe.

Pašlaik skan tikai viens arguments – 30 darbinieku, 40 skolēnu – tas nav normāli. Latvijas kontekstā tas gan nav nekas īpašs. Pērn decembrī aģentūra LETA vēstīja, ka valstī ir 76 skolas, kurās skolēnu skaits nesasniedz 50. Savukārt no izglītības lietpratēju puses jau vairākkārt izskanējušas prognozes, ka jomas vadītājiem jāķeras pie sāpīgā vidusskolu tīkla «optimizācijas» procesa, slēdzot iestādes ar pārāk mazu audzēkņu skaitu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolotāji un skolēni cer

Kategorijas