BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pedagoģe atklāj personālizstādi

Pedagoģe atklāj personālizstādi

Bauskas Valsts ģimnāzijas mājturības skolotāja Iveta Slavīte var lepoties ar priecīgu notikumu – 6. februārī Mazajā ģildē viņa saņēma meistares diplomu. Par skolotājas centieniem zināja vien retais kolēģis, tādēļ pārsteigums bija 9. februārī skolas bibliotēkas lasītavā atklātā pedagoģes darbu izstāde.

Domā pozitīvi
Iveta Slavīte ir specializējusies mašīnizšūšanā, tā ir viņas sirdslieta, kas palīdz domāt pozitīvi grūtos brīžos. Sevišķi viņai tīk darināt kaklasaites kungiem. Pirmās kaklasaites tapušas dēliem, kuri viņu atbalsta un iedvesmo it visā. Par kaklasaitēm pedagoģe teic – kungam ir jābūt ar savu individualitāti, turklāt viņš var saskaņot aksesuārus ar savu dāmu. «Tas ir svarīgs akcents, «rozīnīte» vai punkts uz i.»

Galvenā tēma skolotājas darbos ir ziedi. «Ziedu spēks ir varenākais brīnums, kas ļaujas atklāties un kuru mūsu zemapziņa atceras. Ziedos ir netverama maģija, kura apbur, vilina, pakļauj, iedvesmo, rada, ļauj paskatīties uz visu caur ziedu krāsaino prizmu,» saka Iveta Slavīte.

Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies daudzi kolēģi, kas pauda prieku un apbrīnu par skolotājas veikumu. Pie tējas tases apmeklētāji klausījās autores stāstījumā par ceļu uz radošo veikumu – pabeidzot dažādus kursus, I. Slavīte uzaicināta iestāties Amatniecības kameras Mašīnizšuvēju biedrībā, tagad Tekstilnieku ģildē.

Aiziet pasaulē
Pedagoģes ģimenē ar rokdarbiem nodarbojās vecmāmiņa, kura adīja skaistus džemperus, bet mamma – burvīgus rakstainus cimdus. Tētis labi zīmēja. «Man vienmēr ir padevušies rokdarbi. Manas idejas reizēm dzimst un top lēni, bet reizēm tas notiek ātri – mirklis, un viss ir gatavs!» saka Iveta.

Viņa atklāj kādu īpašu stāstu: «Es ticu domai, ka cilvēkam ir vairākas dzīves. Šķiet, ka savā iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi 16. vai
17. gadsimtā. To es atklāju nejauši. Rundāles pilī bija apskatāma izstāde par rozēm, un neilgi pirms tam man bija jāizšuj spilventiņš ar mežrozītēm. Es ilgi nevarēju salikt tam rakstu. Kādā svētdienas rītā es ķēros pie darba un itin viegli izšuvu spilvenu. Pēc nedēļas nolēmu aizbraukt uz Rundāles pili apskatīt rožu izstādi. Kad nonācu pie 16. – 17. gadsimta stenda, aiz stikla ieraudzīju sava spilventiņa kopiju – sakrita pat pamatkrāsa un zīmējuma kompozīcija. Tā bija mistika!»

Iveta Slavīte ir gandarīta, ka viņas radītie darbi nepaliek tikai Latvijā. Tie aizceļojuši uz Ameriku, Krieviju, Norvēģiju, Angliju, Vāciju, Austrāliju un Jaunzēlandi.